Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. decembris, 2012
Drukāt

Brāļu kapiem vai “Lattelecom”?

brkapi_leta

Nesen, 10. novembrī, TV aicināja, lai cilvēki zvanītu, tādējādi ziedojot vienu latu Rīgas Brāļu kapu remontam. Viss bija profesionāli pārdomāts, iespaidīgi. Sarūgtina tas, ka nav skaidrs, kur tā nauda aizies, cik paņems “Lattelecom”, cik PVN un vēl citi nodokļi.

 

2006. gadā ārsts un mecenāts no ASV Aivars Slucis ziedoja Rīgas Brāļu kapiem 100 000 dolāru. 2012. gada septembrī viņš atkal bija Rīgā. Mēs tikāmies un es pajautāju, kā izlietots viņa ziedojums. Viņš par to interesējies un šāds jautājums nav paticis tiem, kam jāatbild. Aivars lūdzis parādīt tieši, kas izdarīts. Viņam teikts, ka notīrīti divi šūnakmens tēli. Tik vien? Un tad saņēmis nervozu skaidrojumu, ka no šīs summas jāmaksā PVN un vēl kādi nodokļi. Man Aivars teica: “Ja es to būtu zinājis, nebūtu ziedojis.” Ir vairāki gadījumi, kad, vācot ziedojumus, jāsastopas ar negodīgiem cilvēkiem. Personīgi es esmu sastapies ar tādiem gadījumiem, tāpēc nekad neziedoju, jo tam neticu. 
Atis Skalbergs

 

 

Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna neslēpj, ka nobirums no ziedojumu akcijas un telefonu zvaniem ir iespaidīgs un šo naudu varētu izmantot lietderīgāk. “Par ziedojumu vākšanas akciju no 10. līdz 21. novembrim mēs uzņēmumam “Lattelecom” maksāsim 3500 latus plus PVN. Tā ir summa, ko atdosim par 29 000 zvanu un katram no tiem tiek atvilkti arī 10 santīmi plus PVN. Tikpat – 3500 latu – būtu maksājusi dolomīta plākšņu izgatavošana, ko paredzēts ievietot priekšlaukumā Mātes Latvijas tēla pakājē,” saka M. Stirna un piebilst, ka, darbojoties fondā, spiesta maksāt par “Lattelecom” pakalpojumiem un nodokļus pilnā apjomā.

“Tie ir Ls 48,40 mēnesī par ziedojuma tālruņa apkalpošanu “Lattelecom”, PVN Brāļu kapiem par visiem pirkumiem un pakalpojumiem, par transportu, visi nodokļi trim restauratoriem par algām un pašas algas, kuras maksājam kā īsts uzņēmums un kuras cenšamies maksāt labas – Ls 500 – 600 uz rokas, jo šiem speciālistiem ir labi jāzina savs darbs un jābūt gataviem strādāt zem klajas debess – saulē un lietū,”

pamato M. Stirna un stāsta, ka nākamgad ir plānots palielināt restauratoru skaitu, jo pieaugs darbu apjoms. Fondā par minimālo algu – vidēji 200 latiem mēnesī – strādā tikai grāmatvede un valdes priekšsēdētāja.

“Kas attiecas uz A. Sluci, tad 2006. gadā 100 000 dolāru bija 48 000 latu, un par šo naudu mēs paveicām ļoti daudz – restaurējām skulpturālo grupu “Kritušie brāļi”, nomainījām Brāļu kapu žogu, atjaunojām Kārļa Zāles piemiņas vietu un arhitekta Aleksandra Birzenieka kapa laukumu un padarījām vēl citus darbus, kā arī sākām akciju Latvijas skolās, jo sapratām, ka skolēni vāji zina Latvijas vēsturi par atbrīvošanās cīņām un latviešu strēlniekiem. Mēs bez maksas skolēniem rādījām izrādi “Vēlais viesis” pēc A. Čaka poēmas motīviem un ar profesionālu gidu vadījām ekskursijā pa Rīgas Brāļu kapiem,” stāsta M. Stirna.

A. Slucis neslēpj, ka sākotnēji bijis sašutis, ka par viņa ziedojumu izdarīts tik maz, jo, protams, gribējies izdarīt vairāk. “Bet es jau nezinu, cik tādas lietas izmaksā, un man vajadzēja viņiem ticēt,” redakcijai elektroniski raksta A. Slucis. Vēlākos gadus viņš varējis atļauties ziedot 10 000 ASV dolārus gadā. “Viņi man teica, ka tas par maz, lai kaut ko darītu Brāļu kapos, tādēļ tā nauda tika izmantota patriotiskai audzināšanai, un es tam piekritu,” atceras A. Slucis. M. Stirna skaidro, ka izrādi “Vēlais viesis” noskatījušies ap 27 000 skolēnu.

Taču A. Slucis arī neslēpj sašutumu, ka Latvijā par ziedojumiem Brāļu kapos veiktajiem darbiem piemēro pievienotās vērtības nodokli. Arī M. Stirna uzskata, ka valsts varētu atmaksāt 30% no PVN, bet sākotnēji vismaz mazināt cenu par “Lattelecom” pakalpojumiem ziedojumu akcijās.

Savukārt uzņēmuma “Lattelecom” regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars Kreilis skaidro, ka gadījumos, kad ziedojumi tiek vākti TV akcijas laikā, ir būtiski, lai komutāciju iekārtās spētu nodrošināt visu izsaukumu apkalpošanu un nezaudētu nevienu savienojumu. Tādiem gadījumiem uzņēmums ir izstrādājis speciālu risinājumu un šādam pakalpojumam ir noteikts arī cits paaugstināts tarifs. Vienlaikus ziedojuma vācējam tiek nodrošināta arī iespēja tiešsaistē sekot saziedoto līdzekļu apjomam.

Bet 10 santīmi par katru zvanu jāmaksā par sniegto pakalpojumu, kurā ietilpst gan ziedojuma maksas aprēķināšana, rēķina izrak­stīšana, maksājumu iekasēšana, gan tehniskās izmaksas pakalpojuma uzturēšanai, gan norēķini ar citiem operatoriem.

“Katru ziedojuma vai atbalsta gadījumu “Lattelecom” izskata individuāli. Esošā “Lattelecom” īpašnieku struktūra ierobežo uzņēmuma iespējas veikt ziedojumus vai sponsorēt bez speciālas Finanšu ministrijas atļaujas,” saka A. Kreilis.

M. Stirna tomēr ir nolēmusi rakstīt Saeimai, lai panāktu daļēju nodokļu apmaksu. Valsts gadiem ilgi nepiedalās Brāļu kapu atjaunošanā, bet pārāk daudz no ziedotās summas netiek līdz mērķim – Rīgas Brāļu kapu noslēdzošās sienas atjaunošanai, kas jāpabeidz līdz 2015. gadam, norāda M. Stirna.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+