Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. jūlijs, 2013
Drukāt

Brisele ieklausās Latvijas ekspertos


Foto-LETAFoto-LETA

Lai gan Latvija nav no tām lielākajām ES dalībvalstīm, mūsu cilvēku veikums bieži vien ietekmē savienībā pieņemtos lēmumus, pat ja mēs par tiem teju neko nezinām. To apliecina arī Eiropas Kustības Latvijā (EKL) apkopotie dati, ar kuriem piedāvājam iepazīties arī “Latvijas Avīzes” lasītājiem.


 

Jaunākie Eirobarometra dati parāda: tikai 25% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balss ES tiek sadzirdēta, un 44% – ka nevalstiskās organizācijas (NVO) spēj ietekmēt Eiropas līmenī pieņemtos lēmumus. Abi rādītāji ir zemi un zemāki par ES vidējiem. Taču – cik lielā mērā šis viedoklis ir pamatots, un ko varam darīt, lai mūsos ieklausās vairāk?

Zinām, ka Latvijai nav tik daudz balsu un augstu amatpersonu ES institūcijās kā “lielajām” dalībvalstīm. Tomēr, ikdienā ar ES lietām strādājot, mēs EKL guvām skaidru pārliecību – galvenais ir tas, kādu viedokli un cik aktīvi valsts pārstāvji pauž un caur kādiem kanāliem, kā arī, cik sekmīgi spēj piesaistīt domubiedrus un tādējādi gūt plašāku atbalstu.

Pašas EKL kontā ir vairāki veiksmes stāsti, piemēram, līdzrosinot 2015. gadā, Latvijas prezidentūras laikā, pievērsties attīstības sadarbībai. Šo iniciatīvu jau atbalsta ne tikai ietekmīgi Eiropas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet arī nozares komisārs Andris Piebalgs, Eiropas Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un citi.

Galvenā veiksmes atslēga ir sabiedroto meklēšana. Ne tikai citās valstīs, bet arī starp Eiropas līmeņa spēlētājiem un Latvijas iekšienē.

“Šie dažādie spēlētāji darbojas savā šaurā lauciņā, un ikdienas gaitās viņu ceļi parasti nekrustojas. Latvijā nav izveidota informācijas aprites sistēma, kas aptvertu NVO, akadēmiķus un dažādās pārvaldes iestādes, nav institucionalizēta sadarbība starp universitātēm un valsts pārvaldi. Taču mūsu valsts nevar atļauties šādā veidā izšķērdēt savus cilvēkresursus,” saka EKL prezidents un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis Andris Gobiņš.

Pašlaik, lai kvalitatīvi uzlabotu Latvijas pārstāvniecību ES līmenī un Latvijas sabiedrības zināšanas par līdzdalību, EKL īsteno projektu “EESK – Latvijas pilsoniskās sabiedrības ceļš uz ES institūcijām”. Vai esat dzirdējuši par EESK? Šis saīsinājums attiecas uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – ES konsultatīvo institūciju, kurā darbojas septiņi pārstāvji no Latvijas. Apmēram 80% šīs institūcijas atzinumu tiek ņemti vērā ES lēmumu pieņemšanas procesā. “Mēs sekojam līdzi EESK darba kārtībai, skatāmies, kuras tēmas ir potenciāli svarīgas Latvijai un ES kopumā, kuros atzinumos nav pārstāvēts visu sabiedrības grupu viedoklis, un lūdzam Latvijas NVO 
ekspertus un akadēmiķus tos komentēt. Izstrādājam grozījumus, un Andris Gobiņš tos iesniedz atbildīgajām EESK amatpersonām,” procesu īsumā apraksta viena no projekta ekspertēm Kristīne Gailīte.

Latvijas ekspertu rosinātos papildinājumus savos dokumentos labprāt pārņem EESK ziņotāji no citām valstīm – līdz šim visi ņemti vērā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+