Mobilā versija
+1.6°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
25. augusts, 2017
Drukāt

Brīvi ceļot, bet ne strādāt (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropiešiem nevajadzēs vīzas, lai ieceļotu Apvienotajā Karalistē, tāpat būs atļauts meklēt darbu. Taču valdība noteiks limitu darbatļauju skaitam.

Britu Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka Eiropas Savienības pilsoņiem pēc breksita būs atļauts brīvi ceļot un apmesties uz dzīvi Apvienotajā Karalistē, taču strādāšanai būs nepieciešama speciāla atļauja.

Plāns gan vēl nav apstiprināts, taču tas nozīmē, ka eiropiešiem nevajadzēs vīzas, lai ieceļotu Apvienotajā Karalistē, tāpat būs atļauts meklēt darbu. Taču tām kompānijām, kas šos eiropiešus vēlēsies nodarbināt, nāksies pieteikties sponsorēšanas atļaujām, un valdība noteiks limitu atļauju skaitam. Skaits varētu būt atšķirīgs dažādos sektoros, un pastāv iespēja, ka par šīm atļaujām būs jāmaksā.

 

“Barista visa” darba atļaujas

Nav vēl zināms, vai eiropiešiem būs pieeja veselības aprūpei (NHS) un vai viņi varēs saņemt pabal­stus, taču tiek pieļauts, ka varētu būt četru gadu “gaidīšanas periods”. Britu valdība nupat paziņojusi, ka pēc 2019. gada marta, kad notiks oficiālā izstāšanās, uz Īrijas robežas joprojām varētu atļaut brīvu kustību par spīti faktam, ka Īrija ir ES dalībvalsts. Pagaidām netiek plānota nekāda imigrācijas kontrole starp Īrijas ziemeļiem un dienvidiem.

Par īpašām darba atļaujām pēc breksita tika runāts jau pavasarī, jo saskaņā ar statistiku katrs desmitais strādājošais ir nodarbināts viesmīlības biznesā, turklāt liela daļa no tiem ir gados jauni eiropieši. Nav zināms, cik tieši Eiropas Savienības pilsoņu ir nodarbināti šajā sektorā, taču martā veiktais pētījums (KPMG) pieļauj, ka tie ir 12,3%. Viesmīlības nozarē nepārtraukti tiek meklēti jauni darbinieki, katru gadu pietrūkst ap 60 000 darbinieku. Un darbaroku trūkums nav tikai viesmīlības nozarē, strādnieki ir vajadzīgi arī sociālajā aprūpē, būvniecībā un citur. Pavasarī tika spriests, ka par “Barista visa” iesaukto darba atļauju sistēma varētu darboties pēc līdzīga principa kā šobrīd spēkā esošais Jauniešu mobilitātes plāns, kas divus gadus ļauj strādāt 18 – 30 gadus veciem imigrantiem no tādām ES neietilpstošām valstīm kā Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande. Taču jaunais priekšlikums neparedz vecuma un laika ierobežojumus.

Jāatgādina, ka pašlaik valstī esošajiem eiropiešiem solīts, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības tiks dota iespēja palikt valstī, piesakoties īpašai eiropiešu ID kartei.

 

Valsts uzplaukums?

Tiek apgalvots, ka pēc breksita Apvienotā Karaliste paliks zaudētājos, taču nupat 16 pieredzējušu britu ekonomistu grupa nākusi klajā ar kardināli atšķirīgu prognozi. Grupas “Ekonomisti par brīvu tirdzniecību” vadošais ekonomists, Kārdifas universitātes profesors Patriks Minfords, uzskata, ka pienācis laiks atmest apokaliptiskās pro­gnozes un sagatavoties gaidāmajai izaugsmei. “Projekts Bailes” (pirmsreferenduma Deivida Kemerona valdības prognozes, kas tika nodēvētas par “Project Fear”. – Aut. piezīme) ir izgāzies, kaut arī daudzi palikt gribētāji [Eiropas Savienībā] cenšas to reanimēt. Valdībai nepieciešams izšķirties par tīru, strauju breksitu, izvairoties no ilgās neskaidrības pārmaiņu periodā, un apzināt breksita iespējas,” saka makro­ekonomikas eksperts.

50 lappaspušu garajā ziņojumā rakstīts, ka pēc ES atstāšanas plaša patēriņa preču cenām sagaidāms 8% kritums, vidēji katra mājsaimniecība ietaupīs 5000 mārciņu gadā. Savukārt ietaupījums, nemaksājot pabalstus nekvalificētajam darbaspēkam no Eiropas, būtu pietiekams, lai samazinātu mājsaimniecību rēķinus par divarpus mārciņām nedēļā.

Briti atkal kļūtu par nāciju, kas tirgojas internacionāli, tādējādi pieaugtu dzīves līmenis, izveidotos labi apmaksātas darba vietas un samazinātos bezdarbs.

Aprēķināts, ka britu ekonomika katru gadu varētu pieaugt par 135 miljardiem, jo, izstājoties no ES, pavērtos iespējas brīvai tirdzniecībai ar visu pasauli un briti varētu izvēlēties daudz izdevīgākus darījumus bez Briseles starpniecības.

Taču ekonomistu grupas ziņojums nebūt netiek uzņemts ar sajūsmu, īpaši tiek kritizēts BBC par ziņas publicēšanu. “Profesors Minfords ignorē gadu desmitiem ilgušus pierādījumus par to, kā patiesībā strādā tirdzniecība,” saka ekonomists Moniks Ebels no Nacionālā sociālo un ekonomisko pētījumu institūta (NIESR), un daudzi citi ekonomisti viņam piekrīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. centralizētas ekonomikas kaitīgumu mēs jau izbaudījām PSRS !
    Ar ko Briseles birokrātija labāka par bijušo Maskavas birokŗātiju ??

    • Laikam tomēr neesi dzīvojis PSRS laikos, ja salīdzini tos ar tagadējiem. Vai arī esi Kremļa trollītis, kas saņem 30 rubļus par komentu.

Sinagoga Zviedrijā apmētāta ar degošiem priekšmetiem (1)Jauniešu grupa maskās sestdienas vakarā apmētāja ar degošiem priekšmetiem sinagogu Zviedrijas pilsētā Gēteborgā, ziņoja vietējie mediji.
Draugiem Facebook Twitter Google+