Čehija un Slovākija atzīmē “Samta šķiršanās” 20.gadadienu 0
Čehi un slovāki 1.janvārī atzīmē 20.gadskārtu, kopš viņi dzīvo atsevišķās valstīs, kas gan nav liedzis saglabāt starp abām tautām ciešas ekonomiskās un politiskās saites.
“Es joprojām domāju par mums kā par Čehoslovākiju,” atzīst Prāgā dzīvojošais slovāku izcelsmes jurists Mareks Orobina.
Čehu un slovāku kopīgā valsts, kas tika nodibināta 1918.gadā pēc Pirmā pasaules kara, sabrūkot Austroungārijas impērijai, tika sadalīta 1993.gada 1.janvārī, tikai pāris gadu pēc komunistiskā režīma krišanas.
Slovāku separātistu ierosinātā Čehoslovākijas sadalīšana, kas notika toreizējā Čehijas premjerministra Vāclava Klausa un viņa Slovākijas kolēģa Vladimira Mečiara vadībā, bija tikpat miermīlīga kā 1989.gada “Samta revolūcija”.
Taču pēc 20 gadiem daudzi izjūt rūgtumu par veidu, kādā kādreizējā federācija pārtapa Čehijas Republikā un Slovākijā.
“Tas bija pārāk viegli, un ļaudis tajā faktiski nepiedalījās,” uzskata Slovākijā dzimušais, bet Prāgā dzīvojošais uzņēmuma direktors Fero Feničs. “Emocionālajā līmenī es joprojām domāju, ka sadalīšanās ievērojami novājināja abas valstis.”
Arī Bratislavā iznākošā nedēļraksta “Trend” galvenais komentētājs Marians Lesko uzskata, ka Slovākija zaudējusi “valsts lielāko daļu, tās divas trešdaļas, kas tai piešķīra svaru un ietekmi Centrāleiropā”.
Tomēr vienlaikus viņš atzīst, ka Slovākija viena pati tagad var uzņemties laurus par labo un pati sevi vainot par slikto, un tāpēc tai ir iespēja “pieaugt kā sabiedrībai un valstij”.
Būdamas jau neatkarīgas valstis, gan Čehija ar tās 10,5 miljoniem iedzīvotāju, gan Slovākija, kuras iedzīvotāju skaits ir 5,4 miljoni, 1994.gadā pievienojās Eiropas Savienībai (ES), bet Slovākija 2009.gadā kļuva arī par eirozonas locekli.
Abas valstis ir kļuvušas arī par NATO dalībvalstīm, lai gan čehi šoreiz apsteidza kaimiņus, saņemot uzaicinājumu pievienoties aliansei jau 1999.gadā, kamēr slovākiem nācās gaidīt līdz 2004.gadam.
Pieaugusi arī abu valstu labklājība, lai gan, tāpat kā citām valstīm, kas bija atradušās komunisma jūgā, tām nācās pielikt lielas pūles, lai atbrīvotos no totalitārā marionešu režīma mantojuma.
Kritiķi norāda, ka Čehoslovākijas sadalīšanu īstenoja politiķi, nerīkojot nekādu plebiscītu. “Politiķi saprata, ka gadījumā, ja viņi spēj sadalīt valsti bez referenduma, viņi iegūst milzu varu,” norāda slovāku izcelsmes žurnālists un rakstnieks Martins Simečka. “Kopš tā laika mums bijušas (..) korumpētas sistēmas, un viņi pārvalda mūsu valstis bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.”
Korupcija abās valstīs ir bijusi pastāvīga problēma, un saskaņā ar “Transparency International” ikgadējo korupcijas uztveres indeksu Čehija starp pasaules valstīm ierindojas tikai 54.vietā, kamēr Slovākija atpaliek vēl vairāk un ir tikai 62.vietā.
Tomēr jurists Odrobina uzskata, ka šķiršanās “nākusi par labu abām valstīm”. “Katrai ir sava specifika, un ir labi, ka katra var iet savu ceļu,” saka 39 gadus vecais vīrietis, kura visi ģimenes locekļi arī devuši priekšroku Prāgai, pametot Pještjani, vienu no Slovākijas kūrortpilsētām. Odrobina “Samta šķiršanos” nenožēlo arī tāpēc, ka abu valstu attiecības ļauj viņam jebkurā laikā atgriezties.
Arī Feničs atzīst, ka Čehoslovākijas sadalīšana esot ļāvusi mazināt savstarpējo spriedzi, kas bija sākusi gruzdēt abās kopīgās valsts daļās. Kopīgajā valstī slovāki jutās novārtā pamesti, taču pēc atdalīšanās viņi “varēja pievērsties paši sev,” norāda uzņēmuma direktors.
Oktobrī abu valstu valdības pirmo reizi kopš “Samta šķiršanās” noturēja kopīgu sēdi, kuras laikā pauda apņēmību vēl vairāk padziļināt savstarpējo sadarbību.
Prāga un Bratislava, neskatoties uz Čehijas ekonomikas recesiju, kamēr Slovākija saglabā rožainas izaugsmes prognozes, cer paplašināt sadarbību kodolenerģētikā, aizsardzībā, naftas un gāzes piegādes līniju un dzelzceļa satiksmes uzturēšanā. Tiek pat apsvērta ideja par kopīgas futbola līgas atjaunošanu.
Abu tautu valodām esot ļoti radnieciskām un faktiski savstarpēji aizvietojamām, gan čehu, gan slovāku studenti var brīvi izvēlēties universitātes gan vienā, gan otrā valstī.
Arī rokgrupas koncertējot pastāvīgi šķērso abu valstu robežu.
Televīzijā, kas līdz Čehoslovākijas sadalīšanai raidīja abās valodās, tagad arvien biežāk iespējams vērot abu valstu kopīgas programmas, tostarp mūzikas konkursu “Čehoslovākijai ir talants” un pavāru šovu “MasterChef”.
Tikmēr Čehijā dzimušais Jaroslavs Zideks, kas 2003.gadā pārcēlās uz Slovākiju, kļuvis par vienu no populārākajiem savas mītnes zemes šefpavāriem.
“Manuprāt, atrasties Čehijas Republikā vai Slovākijā ir viens un tas pats. Es faktiski nesaskatu nekādas atšķirības,” sarunā ar AFP atzīst Zideks.
