Rīgas Centrāltirgus 84. gadskārtā ievieš jaunu tradīciju – Tirgotāju dienu 1
AS “Rīgas Centrāltirgus”, atzīmējot pirmo Tirgotāju dienu, šonedēļ sveica 180 visuzticamākos sadarbības partnerus – tirgotājus. Viņi saņēma diplomus un dāvanas. “Pēdējos četros gados, kopš tirgu vada mūsu komanda, sapratām, ka vien tirgus administrācijas un tirgotāju sadarbība ved pie veiksmes, pie tā, kāds tirgus ir šodien un kāds tas būs rītdien. Jo vairāk runāsim un darbosimies, jo labāks būs sadarbības rezultāts,” trešdienas pēcpusdienā uzrunā pasākuma viesiem Tirgotāju dienas ieviešanas svarīgumu pamatoja AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Tirgotāji Centrāltirgū bija pretimnākoši “Okartes” noslēguma pasākuma rīkošanai ar 5000 jauniešu piedalīšanos, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumā paviljonos ienāca māksla, kultūra, dziesmas un čalas. “Mūsu Sakņu un Zivju paviljons ir uzņēmis arī kādas ārzemju kompānijas jubilejas 1200 viesus. Rīgas Centrāltirgū viss ir iespējams!” uzsvēra A. Abramovs. Tirgotāji rūpējas par augstas kvalitātes produktu piedāvājumu, bet tirgus – par pircējiem patīkamas un tirgotājiem ērtas tirdzniecības vides ierīkošanu. AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes loceklis Valdis Karnītis teic, ka agrāk nauda ieguldīta galvenokārt ikdienas apmeklētājam neredzamos objektos un darbos. Patlaban situācija mainās. Kā uzsver A. Abramovs, nākamajā gadā iecerēts sākt Centrāltirgus fasādes – kanālmalas – rekonstrukciju.
“Esam sākuši tirgus atklātās teritorijas seguma projektēšanas darbus. 2016. gadā asfalts varētu būt nomainīts ar bruģi, būs jaunas apakšzemes un virszemes komunikācijas. Šogad visiem paviljoniem veicam ekspertīzes, kas ir vajadzīgas pārbūves projektu gatavošanai. Darīsim visu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus,” tā A. Abramovs. Piebildīšu, ka kanālmalas fasādes projektu iecerēts īstenot bez naudas aizņemšanās bankā.
“Lattelecom” “Wi-fi” pakalpojumu vadītājs Jānis Rozenbergs pasākuma laikā atklāja deviņus bezmaksas “Wi-fi” punktus. Četri no tiem atradīsies Gaļas paviljonā. “Rīgas Centrāltirgus vēsturē katrs notikums ir vērsts uz izaugsmi. Esam pārliecināti, ka mūsu ierīkotās interneta bezmaksas pieslēguma vietas pircējiem un pārdevējiem noderēs ikdienas darbībā. “Lattelecom” pavisam Latvijā ir ierīkojis četrus tūkstošus šādu vietu,” stāstīja J. Rozenbergs.
Par tirgū pārdoto produktu drošumu rūpējas veterinārā laboratorija, kur produktiem veic analīzes.
Tirgus administrācijas rūpes par pircējiem nes rezultātu. Aizvien vairāk tirgū produktus pērk turīgie cilvēki un tirdzniecības vietās izvieto dārgā un vidējā segmenta produktu ražotāji. Piemēram, vairākas tirdzniecības vietas ir “Lāču” ceptuvei, nesen Sakņu paviljonā sākta alus “Labietis” pārdošana.
SIA “Martadell” Piena paviljonā un Gaļas paviljonā nomā pa trim vietām. Latvijā ražotos piena un gaļas produktus uzņēmums pārdod arī citās pilsētās un veikalos. “Cilvēki patlaban atgriežas tirgū un mazāk iepērkas veikalos. Iemesls ir svaigie produkti, iespēja tos degustēt un plašā izvēles iespēja,” teic uzņēmuma izpilddirektore Ināra Erpa. Arī viņa no A. Abramova saņēma diplomu un balvu.
V. Karnītis uzsver – ir vēl viena biznesa niša, kur Centrāltirgum nav un arī tuvākajā nākotnē, visticamāk, nebūs konkurentu.
“Esam unikāli arī ar to, ka pie mums iepirkt produktus brauc restorāni, kafejnīcas un lielveikali. Šajā nišā darbojamies stabili. Pircēji izmanto arī Nakts tirgu,” tā V. Karnītis.
Tatjana Lukina, RCT valdes locekle, uzsvēra – visa Rīgas Centrāltirgus saime ir draugi. “Esam vislielākais un vismodernākais tirgus Eiropā. Pēdējais “Live Riga” pētījums rāda – ārzemniekiem Rīgas vārds visvairāk saistās ar Brīvības pieminekli, Vecrīgu un Rīgas Centrāltirgu. No mums ir atkarīgs, ko pircējs domā par Rīgu un par Latviju. Vēlu visiem veselību, veiksmi un labklājību ģimenei! Vairojot Rīgas Centrāltirgus slavu, mēs nesam pasaulē arī Rīgas un Latvijas vārdu!” tā T. Lukina. LPKS “Straupe” Centrāltirgū darbojas kopš 1993. gada, kad tirdzniecība vēl notika uz betona galdiem. “Atceros, 90. gados, kad biju vizītē pie tirgus direktores, viņa atvēra atvilktni un parādīja pistoli, kas esot svarīgs nosacījums ikdienas darbībā. Patlaban situācija, protams, mainījusies,” smejot teic kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis. Kooperatīvam Centrāltirgū ir septiņas tirdzniecības vietas, kur pārdod pašu ražotos un pircēju ļoti iecienītos piena produktus. Centrāltirgus ir vieta, kur pārdod visvairāk. I. Balodis teic, ka ir ļoti apmierināts ar Centrāltirgus iznomāto stendu Sakņu paviljonā, kur pārdevējiem ir izveidoti labi darba apstākļi. Viņš cer, ka līdzīga kārtība būs arī tirdzniecības vietās Piena paviljonā, kuras patlaban iznomā SIA “Viaro”, bet nākamajā gadā nonāks tirgus pārziņā.
Centrāltirgus administrācija Tirgotāju dienas viesiem bija sarūpējusi gardas turpat tirgū gatavotas uzkodas un karstvīnu. Protams, arī svētku torti. Par labu noskaņojumu rūpējās grupa “Rock’n’Berries”. Pasākuma oficiālās daļas noslēgumā A. Abramovs paziņoja – viesi ir piedalījušies 85. gadskārtas svinību ģenerālmēģinājumā.
Uzziņa
Rīgas Centrāltirgus vēsture
* Nepieciešamību pēc Centrāltirgus Rīgas rātē apspriesta jau 1909./1910. gadā, bet Pirmais pasaules karš šos plānus atlika līdz pat 1922. gada 18. decembrim, kad Rīgas dome pieņem lēmumu par Centrālā pilsētas pārtikas tirgus celtniecību. Tā tapšana prasīja astoņus gadus.
* Ēkas, kas šodien kalpo par tirgus paviljoniem un kļuvušas par neatņemamu Rīgas unikālo vaibstu, sākotnēji būvētas Kurzemē, Vaiņodē, kā vācu armijas gaisa kuģu – cepelīnu – angāri.
* Par tirgus krusttēvu uzskatāms tālaika Rīgas pilsētas valdes tirdzniecības daļas vadītājs Klāvs Lorencs, jo tieši viņš izlēma tirgus jaunceltņu pamatam izmantot šo angāru dzelzs konstrukcijas.
* Būvniecību sāka 1924. gada jūnijā, bet pabeidza 1930. gada rudenī. 1924. gadā vērienīgi sāka, tomēr plāni neiekļāvās atvēlētajos līdzekļos. Dome karstās diskusijās līdzekļus tā arī neatrada un būvdarbus pārtrauca 1926. gadā, atsākot celtniecību tikai pēc diviem gadiem. Pēc konstrukciju pielāgošanas haļļu augstums bija 20,5 metri, platums – 35 metri. Vareno ēku būvei izlietoti seši miljoni ķieģeļu, 2460 tonnas dzelzs un 60 tūkstoši mucu cementa. Aprēķināts, ka ar visu tirgū iebūvēto betona, dzelzsbetona un ķieģeļu mūra masu varētu izveidot metru biezu un 20 metrus augstu sienu 1,75 kilometru garumā.
* Zem paviljoniem izbetonēja pagrabtelpas – divus hektārus plašu apakšzemes pilsētiņu ar galvenajām un sānu ejām, kuras savienoja satiksmes eja 337 metru garumā. 27 saldētavu kameras 1938. gadā spēja uzņemt līdz 310 000 kg preču. Padomju laikā 1961. gadā tirgus noliktavu telpās varēja uzglabāt pat līdz 700 tonnām produktu. Rīgas Centrāltirgus noliktavu trīs apakšzemes tuneļi bija savienoti ar izejām kanālmalā. Virszemē preces izcēla kravas liftos.
* Tirgus arhitektūrā vērojami jūgendstila elementi, kā arī pirmskara neoklasicisma ietekme. Atsevišķās vēsturiskās detaļās fasāžu noformējumā vērojamas “Art deco” interpretācijas.
* No 1930. gada rīdzinieki varēja lepoties ar lielāko un modernāko tirgu Eiropā. Tas bija ērts, gaišs, tīrs un glīts. Zemnieki ar prieku veda savu produkciju uz Rīgu.
* 1931. gadā Rīgas Centrāltirgu ārzemju speciālisti atzina ne tikai par lielāko, bet arī par labāko Eiropā.
* 1997. gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, iekļāvās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
