Četri bērni un atraitne 0
Pēc tēva nāves palika liels dzīvoklis Rīgā. Mantinieki esam mēs, četri bērni, un otrā sieva. Ar viņu tēvs ilgi tiesājās par šķiršanos, jo nespēja sadalīt mantu, oficiāli šķirties nepaspēja, bet kopā nedzīvoja jau ilgus gadus. Dzīvoklī neviens nedzīvo, taču ir deklarēta otrā sieva un divi viņas pieaugušie bērni, kas nav mūsu tēva bērni.
Dzīvoklī tēvs ilgus gadus dzīvoja ar citu sievieti, otrā sieva un viņas bērni tur sen nedzīvo un nav bijuši. Pēc tēva nāves sieva nomainīja dzīvokļa atslēgas, mēs tur iekšā netiekam. Viņa saka, ka kaut ko maksā namu pārvaldei par apsaimniekošanu. Sieva piedāvāja noslēgt izlīgumu, lai daļu dzīvokļa mantotu arī viņas divi bērni no pirmās laulības, tad kopā mēs būtu septiņi mantinieki, katrs mantotu 1/7 daļu. Vai tā var? Kam jāmaksā komunālo maksājumu rēķini par tukšu dzīvokli? Nebūtu labi uzkrāt parādus. Vai tēva sieva, ja viņa maksā apsaimniekošanas maksu, vēlāk to var piedzīt no mums, samazinot mūsu mantojuma daļu? Mēs dzīvoklī netiekam iekšā, nevaram to izīrēt, tādēļ rodas zaudējumi. Mantojuma lieta velkas divus gadus. Cik ilgi to var vilkt un vai ir kāds noilgums? Inese Salas novadā
Dzīvokli tēvs privatizēja kopā ar sievu, bet vēlāk izpirka viņas daļu. Bērniem ir dokumenti, kas to apliecina. Ar sievu sazināties nav iespējams, viņa sen dzīvo ārzemēs. Advokāte, kas sievu pārstāv, saka – pierādiet, ka viņa naudu par dzīvokli patiešām saņēmusi! Bērni no dzīvokļa nevar paņemt tēva mantas, kā arī gleznas, kas ir dzimtas īpašums.
Šajā situācijā izskatās, ka sievas advokāte bērniem stāsta blēņas. Likumam neatbilst vismaz trīs lietas.
Pirmkārt, ja cilvēks ar savu parakstu apliecinājis, ka naudu saņēmis, nav jāmeklē vēl citi pierādījumi, ka viņš naudu patiešām saņēmis!
Otrkārt, sievai nebija tiesību nomainīt dzīvokļa atslēgas un liegt tajā iekļūt pārējiem mantiniekiem, lai fiksētu kustamo mantu, kurai nav dokumentu.
Treškārt, otrās sievas bērniem no iepriekšējās laulības nav tiesību mantot, jo viņi nav jūsu tēva asinsradinieki! Tādēļ piedāvātais mierizlīgums neatbilst likumam.
Civillikuma 393. pantā teikts, ka laulātais saņem bērna daļu, ja palikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem. Ja bērnu ir četri vai vairāk – ceturto daļu. Tātad šajā gadījumā sievai pienākas ¼ daļa no mantojuma. Četriem bērniem atliek ¾ daļas, katrs mantos 3∕16 daļas.
Visi bērni ir bijuši pie notāra un pieteikušies kā mantinieki. Mantojuma lieta ir uzsākta, tātad šajā ziņā viss ir kārtībā. Likums nenosaka termiņus, kad mantojuma lieta jāpabeidz. Taču bērniem nav gadiem jāgaida, kamēr otrā sieva ieradīsies Latvijā un to nokārtos. Katrs no bērniem jau tagad var prasīt, lai notārs izsniedz viņam mantojuma apliecību, kurā norādīts, ka viņam pieder 3∕16 daļas.
Ja dzīvoklis jau ir ierakstīts zemesgrāmatā, bērni zemesgrāmatā varēs ierakstīt savas mantojuma daļas. Ja vēlēsies, viņi šīs domājamās daļas varēs pārdot, taču nez vai atradīsies cilvēks, kas gribēs tās pirkt.
Jau tagad bērniem ieteicams aiziet uz namu pārvaldi, informēt, ka pieteikušies pieci mantinieki, un noskaidrot, vai un cik maksāts par apsaimniekošanu, vai ir parāds.
Izdevumus par īpašuma apsaimniekošanu jāsedz atbilstoši mantojuma daļām. Sieva, kad būs saņēmusi mantojuma apliecību, varēs prasīt, lai katrs no bērniem atlīdzina viņai 3∕16 daļas no apsaimniekošanas naudas, ko viņa samaksājusi. Sievas prasība samazināt pārējo mantinieku mantojuma daļas, jo viņa maksājusi par dzīvokļa apsaimniekošanu, ir nelikumīga.
Lai nekrātos parādi, bērni jau tagad var namu pārvaldei maksāt par apsaimniekošanu proporcionāli savām daļām. Bērni var nomainīt dzīvokļa atslēgas un paņemt savas mantas, kā arī atdot citiem radiniekiem viņu gleznas un citas lietas.
Konsultēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.
