Kultūra
Kultūrpolitika

“Četrkājainais brūtgāns” un citi frazeoloģismi0

Gata Šļūkas zīmējums

Latviešu valodas aģentūra (LVA) sadarbībā ar Latviešu valodas institūtu (LVI) ir izveidojusi internetā lasāmu “Latviešu valodas rokasgrāmatu”, kurā viena no saistošākajām sadaļām ir par frazeoloģiju.

“Māsai bija spuldžu… kas?” – pārvaicāja ģimenes vecākā atvase stundu pēc tam, kad vecmamma bija izteikusi pieņēmumu, ka sešgadniecei pirms uzstāšanās koncertā bija uznācis “lampu drudzis”. Šī anekdotei līdzīgā dzīves epizode parāda, ka mūsdienās dažs pamatskolēns vairs neatpazīst it kā vienkāršu frazeoloģismu. Jaunieši labi zina, ko nozīmē, piemēram, “sēdēt telefonā”, taču daudzu citu vārdu savienojumu pārnestās nozīmes viņiem nav saprotamas.

Trāpa mērķī kā bultas

LVA mājas lapā ievietotās lietotnes “Latviešu valodas rokasgrāmata” (www.valodasrokasgramata.lv) saturu izstrādājusi LVI izveidotā darba grupa, kurā bija iesaistīti gan institūta, gan Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes un Liepājas Universitātes speciālisti, kā arī skolotāji, savukārt elektronisko veidolu radīja Datorzinību centrs.

Darba zinātniskā vadītāja, valodniece, filoloģijas doktore profesore Anna Vulāne stāsta: “Latviešu valodas rokasgrāmata veidota kā daudzfunkcionāls informatīvi praktisks elektronisks līdzeklis, kas, no vienas puses, būs lingvistisks uzziņu un mācību materiāls pamatskolas un vidusskolas skolēniem, kā arī visiem interesentiem, kuri vēlas pilnveidot valodas zināšanas, bet, no otras – teorētisks palīgs skolotājiem, it īpaši tiem, kuri strādā diasporā vai māca latviešu valodu kā svešvalodu ārpus Latvijas.”

Rokasgrāmata izstrādāta divos gados, apkopojot un izklāstot galvenos jautājumus 26 valodniecības nozarēs un apakšnozarēs (kopā vairāk nekā 1500 šķirkļu). Ņemts vērā, ka frazeoloģijai skolā netiek pievērsta liela uzmanība, toties tagad pamatskolēniem var noderēt šī rokasgrāmata.

Iespējams, ievadteikums “Ņem kājas pār pleciem un traucies kā vējš uz skolu, mācies čakli kā bitīte, lai spētu uzkāpt zinību kalnā!” patosa dēļ izraisīs smaidu. Taču ar priecīgu prātu vieglāk uztvert nākamo, jau izskaidrojošo rindkopu: “Ātri steidzies uz skolu un čakli mācies, lai spētu iegūt zināšanas!”

“Protams, šis izteikums skan neitrāli, mazāk jaušama runātāja attieksme pret izteikto saturu. Taču frazeoloģismi ir kā krāšņi ziedi vāzē vai labas bultas, kas precīzi trāpa mērķī. Valodas frazeoloģiskā sistēma atklāj arī tautas pasaules uztveri, to, kādas kopsakarības starp cilvēku un viņa apkaimi saskatītas, parāda attieksmi pret labo un ļauno, vērtīgo un nevērtīgo, skaisto un neglīto utt.,” uzsver Anna Vulāne.

Kur vectēvs kārs tos zobus?

Rokasgrāmatā arī teikts, ka angļu valodā izpratne par frazeoloģiju ir citāda nekā mums, angļi pie frazeoloģismiem pieskaita arī sakāmvārdus un parunas, kurpretim mums tā robeža ir grūti novelkama.

“Tagad arvien vairāk ne tikai angļu valodā, bet arī daudz kur citur frazeoloģisma jēdzienu sāk paplašināt,” stāsta A. Vulāne. “Par frazeoloģismiem tiešām sauc stabilus, tradicionālus vārdu savienojumus, ko lieto pārnestā, nevis tiešā nozīmē, kā arī sakāmvārdus un parunas. Latviešu valodā mēs līdz tik plašam tvērumam skolas līmenī neesam nonākuši.

Noteikt frazeoloģismus un norobežot tos no brīviem vārdu savienojumiem nav viegli, jo daļu vārdu savienojumu lietojam divējādi – gan tieši, gan frazeoloģiski, tāpēc svarīgs ir konteksts. Salīdzināsim: “Ja uguns tiks pakulās, nodegs rija” un “Ja Kriksim ko aizrādīsi, uguns būs pakulās – kliegs un brēks”. Frazeoloģiskie salīdzinājumi savukārt robežojas ar parunām.”

Ar frazeoloģismiem izsakāmies ekspresīvāk, bieži vien radām vārdisku gleznu, piemēram, “kaķu koncerts”, “skrien kā vējš” ir spilgtāks raksturojums nekā “slikti dzied”, “ātri skrien”. Daļu frazeoloģismu var lietot kā īsus teikumus, bet citi bez savas apkaimes nebūs tik viegli uztverami, piemēram, lai saprastu, ko nozīmē “pa galvu, pa kaklu”, nepieciešami darbības vārdi “mesties, steigties, skriet, triekt”.

Droši vien mūsdienās ne visi skolēni sapratīs skolotāja teikto: “Margoni, tev šodien gan “mēle balta”” (nespēj parunāt, aizstāvēt savu viedokli) vai “Audzinātāja teica, ka atkal “esi pārlēcis pār ilksi”” (izdarījis ko nepieņemamu, negaidītu).

Frazeoloģismi parasti tiek izmantoti, lai kaut ko raksturotu, vērtētu, savukārt sakāmvārdos izteikts vispārināts spriedums par sabiedrību, cilvēku attiecībām, tos izmanto uzvedības normu norādei, padomam, mācībai, piemēram: “Nedali ādu, kamēr lācis vēl mežā”; “Labs draugs ir vērtīgāks nekā zelts”. G

an sakāmvārda, gan frazeoloģisma pamatā ir pieredze, reālā situācija. Taču gadās kuriozi.

“Piemēram, nesen TV bija raidījums, kurā dziedātāja atcerējās vienu no agrā jaunībā piedzīvotām dzīves situācijām: koncertā, gribot pateikt klausītājiem kaut ko īsu un poētisku, novēlējusi viņiem “mājās aiziet pa skuju taku”,” teic A. Vulāne. Dziedātāja atzinusi, ka toreiz domājusi, ka tas nozīmē – iet pa skaistu, skujām klātu, smaržīgu taku.

Nezinot frazeoloģismu, pārnestā nozīmē lietotu vārdu nozīmi, varam nonākt neveiklā situācijā, pārprast teikto.

Tā cilvēks, kurš mācās latviešu valodu, dzirdot teikumu “Vakar gan iebraucu auzās!”, ir uztvēris to tiešā nozīmē un nevarējis saprast, kur Latvijā sniegotā ziemā aug auzas un kāpēc būtu tajās jābrauc. Mums ir ļoti daudz frazeoloģismu, ar kuriem raksturojam kaut ko negatīvu vai nāvi – “ar vienu kāju kapā”, “atstiept kājas”, “aiziet pie tēviem”, “aiziet viņā saulē” –, paužam dusmas, agresiju, solot “dot pa aci”, “izskrāpēt acis”, “noraut galvu”, “nodīrāt ādu” u. c.

Bet valodā viss ir līdzsvarā. Ir “sievas, daiļas kā magones, smuidras kā liepas”, “vīri kā ozoli” un “bērni, gudri un čakli kā skudras”, kurus vecāki sargā kā acuraugu.

Mazs bērns, dzirdot vectēvu sakām “jākar zobi vadzī”, var uztvert to tieši un iet skatīties, kā vectēvs to darīs, jo vēl nezina, kas ir vadzis un frazeoloģisms.

Mūsdienu jauniešiem jau svešas daudzas reālijas, kuras iepriekšējām paaudzēm bija ikdienas daļa, tāpēc, lai saprastu frazeoloģismus “iebraucamā vieta”, “iet gulēt reizē ar vistām un celties ar gaiļiem”, nepieciešama arī informācija par to rašanās laiku un telpu.

“Lāča pakalpojums” un “grēka valgi”

“Frazeoloģismi ļauj mums iepazīt tautas kultūru, pasaules uztveri, to, kas ir bijis cilvēkiem apkārtnē nozīmīgs un ko dabā uztvēruši par būtisku,” akcentē A. Vulāne. Tas spilgti parādās frazeoloģiskajos salīdzinājumos – “čakla kā bite”, “šaudās kā atspole”, “tek kā irbīte”, “spītīgs kā āzis”. Dzīvnieki, priekšmeti, ko cilvēks iepazinis, kļuvuši par tiem raksturīgās īpašības etalonu. Bet varam tikai minēt, kāpēc saka “dumjš kā zābaks” vai “slinks kā maiss”.

Daudzi frazeoloģismi nav pašcilmes, tie iepazīti no Bībeles tulkojuma – “grēka valgi”, “mest pirmo akmeni”, “pārdot par lēcu virumu” – un literatūras.

“Mums ir diezgan daudz bībelismu”, norāda Anna Vulāne. “Sākotnēji tie lielākoties bija lietoti tiešā nozīmē – kaut vai tā pati “apsolītā zeme”, “kauls no kaula”, “jūdasa graši”. Vēlāk runātāji no šī teksta lietojuma atsvešinājās, teicieni sāka funkcionēt citā kontekstā, pārnestā nozīmē un ieguva frazeoloģismu raksturu.

Aizguvumi ienākuši arī no grieķu un latīņu valodas, dažādiem literāriem darbiem – “Ahilleja papēdis”, “Damokla zobens”, “Prokrusta gulta”, “balta lapa”, “zelta vidusceļš”, vācu, krievu un citām valodām – “plānā galdiņa urbējs”, “logs uz Eiropu” u. c.

To, kā frazeoloģijā esam pārņēmuši citu tautu trāpīgi sacīto, ir pētījis profesors Andrejs Veisbergs. “Lāča pakalpojumu” esam aizguvuši no krievu valodas, “tur tas suns aprakts” – no vācu, “karstā līnija” – no angļu, “ziloņkaula tornis” – no franču valodas.

 

“Zelta rokas” un “tautas kalpi”

“Frazeoloģismi bieži vien ir konkrētā laika zīmes,” norāda A. Vulāne, “piemēram, “sarkanie baroni”, kā deviņdesmitajos gados dēvēja turīgo kolhozu priekšsēdētājus. No tā laika atceramies arī “Godmaņa krāsniņas”, savukārt padomju laikos mašīnu, kurā dzērājus nogādāja uz atskurbtuvi, sauca par “melno Bertu”, bet Rīgas centrā atkritumu savākšanas mašīnu – par “Norbu Albertovnu”.

Tipisks mūsdienu frazeoloģisms ir “naudas atmazgāšana”. No angļu valodas ticis aizgūts arī frazeoloģisms “smadzeņu//prāta vētra” (“brain storm”), kas tagad ieguvis termina raksturu un kļuvis arī par poproka grupas nosaukumu.”

Mašīnas, kas izved tualešu saturu no kanalizācijai nepieslēgtajām mājām, dēvē par “zelta vedējiem”. Mūsdienās lielākā daļa cilvēku šo apzīmējumu vairs nesapratīs. Nostabilizējies frazeoloģisms un arī eifēmisms ir “stūra māja”, “čekas maisi”.

Arī apzīmējumi “tautas kalpi” un “simts gudrās galvas” uzskatāmi par frazeoloģismiem.

Ir gadījumi, kad frazeoloģismu nozīme mainās. Pierasts, ka ar uzslavu “zelta rokas” pagodina izcili prasmīgus meistarus. Bet deviņdesmitajos gados saistībā ar ārstu un ministru Āri Auderu, kurš atzina, ka ņēmis no pacientiem naudu aplok­snēs, žurnālisti minēto frazeoloģismu saistīja ar šo kukuļņemšanu.

A. Vulāne atceras, ka pirms vairākiem gadiem Raiņa bulvāra galā pretī stacijai redzējusi reklāmas festivāla “Zelta āmurs” reklāmu. Attēlā redzams smaidošs jauneklis un uzraksts “Āmurs nāk!”. Taču latviešu valodā frazeoloģisms “Ak tu, āmurs tāds!” nozīmē intelekta trūkumu…

“Iet uz lelles kāju”

“Neliels pētījums bija Viktorijai Kuzinai, taču būtu vēl pētāms, kādus frazeoloģismus saprot un cik aktīvi izmanto skolēni un jaunieši, apkopojami presē un literatūrā izmantotie frazeoloģismi, kas lietoti gadsimtu mijā un tagad. Būtu ļoti nepieciešama jauna, plaša frazeoloģismu skaidrojošā vārdnīca, kurā būtu arī izlokšņu frazeoloģismi. Mūsu valoda ir ļoti krāšņa, jāprot vien šo bagātību izmantot,” teic A. Vulāne.

Saistītie raksti

Mazāk zināmus frazeoloģismus var atrast novados. “Vai zināt, ko nozīmē – iet uz lelles kāju?” vaicā Anna. Izrādās, tā nav pārvietošanās ar protēzi, bet gan iešana raudzībās. Šo dialektismu lieto Dienvidrietumkurzemē – Aizputē, Durbē, Rucavā.

Vēl viens nezinātājam neatminams frazeoloģisms ir “četrkājainais brūtgāns”. Vainižos tā sauc… zārku. Te iznāktu mīkla atjautības uzdevumu minētājiem: “Kad pie tevis iet uz lelles kāju un kad paredzama sastapšanās ar četrkājaino brūtgānu?”

LA.lv