Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Cienās ar modificētu kukurūzu? (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pārliecinošs vairākums valstu Eiropas Savienības Padomes sēdē noraidījušas priekšlikumu atļaut blokā ietilpstošo valstu teritorijās audzēt ASV uzņēmuma “Dupont-Pioneer” izstrādāto ģenētiski modificēto kukurūzas šķirni ‘Pioneer 1507’.

Kaut arī pret šķirnes ieviešanu ES teritorijā balsoja 19 valstis, tostarp Latvija, ar to nepietika, lai idejas pretinieku skaits iegūtu kvalificēto vairākumu. Tādējādi galavārds par pretrunīgi vērtētās kukurūzas šķirnes ieviešanu Eiropā būs jāsaka Eiropas Komisijai, kas solījusi to atbalstīt, neņemot vērā ES 19 dalībvalstu iebildes.

19 valstis ceļ trauksmi


Kukurūzas šķirne ‘Pioneer 1507’ tiek izstrādāta laboratorijās, un tā ir plaši izplatīta ne tikai Savienotajās Valstīs, bet arī Dienvidamerikā un Āzijā. Taču ES valda pārliecinoši noraidoša attieksme pret ‘Pioneer 1507’ nonākšanu Eiropā. Pretestību tai izrādījušas kā vairākums bloka valstu, tā arī vairākas vides aizstāvju organizācijas, tostarp “Greenpeace”, kas uzsver, ka virknē zinātnisko pārbaužu apstiprinājies, ka kukurūzas šķirnes izveidē izmantotie toksīni ir bīstami apkārtējai videi. Janvāra vidū arī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pauda iebildumus pret kukurūzas šķirnes nonākšanu Eiropā. EP norāda uz bažām, ka kukurūzas pret insektiem izturīgie putekšņi varētu ne tikai kaitēt tauriņu un kožu sugām, bet varētu radīt apdraudējumu arī cilvēka veselībai un apkārtējai videi, norāda raidsabiedrība BBC.

Skaļākie pretinieki kukurūzas šķirnes nonākšanai ES valstīs ir Francija un Ungārija. Savukārt atbalstītāju loku veido tikai piecas valstis – Britānija, Spānija, Somija, Igaunija un Zviedrija. Vācija balsojumā atturējās, jo, kā norāda Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”, arī pašā Vācijā joprojām ir dalītas domas par kukurūzas nonākšanu ES. Taču tieši Vācijas atturēšanās balsojumā nozīmēja to, ka kukurūzas pretiniekiem neizdevās iegūt pietiekamu skaitu balsu, lai pilnībā bloķētu modificētā auga nonākšanu Eiropā. “Federālā valdība palaida garām vēsturisku iespēju ieņemt stingru nostāju pret ģenētiski modificētas pārtikas nonākšanu Eiropā. Ja EK, neieklausoties vairākuma balsī, pieņems šo lēmumu, uz eiropiešu pusdienu šķīvjiem tiks pasniegta ģenētiski modificēta partika. Gandrīz visi vācieši ir pret to,” sarunā ar raidsabiedrību “Euronews” pauda Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Simons Pīters. Tiesa, kā norāda BBC, saskaņā ar ES likumiem dalībvalstu valdībām tāpat ir tiesības aizliegt savā valstī audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, pat ja Brisele šādu ieceri atbalsta.

Drauds ES prestižam


Par spīti daudzskaitlīgajām un skaļajām iebildēm Eiropas Komisija tomēr paziņojusi, ka tā grasās atļaut ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes audzēšanu arī ES valstīs. Bloka veselības komisāra Tonio Borga izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka “visaptveroši pētījumi apliecina kukurūzas atbilstību drošības un veselības standartiem”.

Nedēļas pirmajā pusē notikušo aso debašu laikā vairāku valstu ministri norādīja uz “absurdo situāciju”, kad vairākums valstu un Eiropas Parlamenta deputātu ir pret kādu likumu, taču EK jo­projām ir iespēja to pieņemt. Īpaši skaļi šādu sistēmu kritizēja Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Ungārijas ministri, kuri uzsvēra, ka šāda situācija aizvien vairāk šķeļ ES, jo bloka valdošās iestādes atļaujas neieklausīties iedzīvotāju vairākuma gribā. “Nesaprotu, kā varam atbalstīt likumu, pret kuru iestājas vairākums valstu. Jo īpaši pirms maijā gaidāmajām EP vēlēšanām. Šāds lēmums var neatgriezeniski iedragāt ES iestāžu tēlu. Tas var vairot domas, ka ES nestrādā vai strādā slikti,” sarunā ar interneta vietni “EUObserver.com” pauda Francijas ES lietu ministrs Tjerī Repentēns.

Šā iemesla dēļ vakar ES divpadsmit valstu ministri izplatīja atklātu vēstuli, kurā lūdza ES veselības komisāru Borgu tomēr neatļaut kukurūzas nonākšanu ES. Vēstulē norādīts, ka pārliecinošs vairākums ES dalībvalstu, Eiropas Parlamenta deputātu un vides aizstāvju iebilduši pret kukurūzas nonākšanu ES. “EK jāpatur prātā 1999. gadā paustais solījums šādos gadījumos neiebilst vairākuma viedoklim,” teikts interneta vietnē “Euroactiv.com” publicētajos vēstules fragmentos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Igaunijā, šomijā un Zviedrijā, kas balsoja “par”, klimats nav visai piemērots kukurūzas audzēšanai.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+