Latvijā
Sabiedrība

Cik pelna pašvaldību deputāti? Valsts kontrolei neizdodas tikt skaidrībā 0


Jūrmalas domes ēka.
Jūrmalas domes ēka.
Foto: Ieva Makare/LETA

“Pašvaldības deputāta atalgojums ir nosacīts sabiedrības novērtējums vietējai demokrātijai, tas nevar būt par augstu, nevar būt par zemu. Ir konceptuāli jāizšķiras, kas deputātam tiek izmaksāts – vai tā ir alga par darbu vai kompensācija par iztērēto laiku un ienākumiem, ko negūst. Tās ir divas atšķirīgas pieejas. Mūsu priekšlikums ir atteikties no liekas birokrātijas, proti, darba laika uzskaites, bet valstiski noteikt deputātu atalgojuma griestus un grīdu, kas būtu piemērojams pašvaldībās vai nu atkarībā no to lieluma, vai citiem kritērijiem, kas būtu kopējās diskusijās nosakāmi,” publiskojot 2017. gada saimnieciskās revīzijas datus, rosina Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Ja pašvaldības deputāts neveic savus pienākumus, piemēram, neapmeklē domes vai komitejas sēdes, alga varētu tikt samazināta.

Latvijā pilsētu un novadu domēs ievēlēti 1614 deputāti. Pašvaldību budžeta izdevumi viņu atlīdzībai 2017. gadā bija 1,095 miljardi eiro, un tie veidoja 41,4% no pašvaldību izdevumiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldību izdevumi deputātu atlīdzībai pērn palielinājušies par 7,7 %.

Diemžēl valsts kontrolieri nav varējuši gūt pilnīgu priekšstatu pašvaldību gada pārskatos par deputātiem izmaksātajām atlīdzībām, jo tajos netiek uzrādītas visas summas. “Mūsu apskatītajās 30 pašvaldībās no 3,3 miljoniem eiro, kas būtu jāuzrāda kā pašvaldības deputātu atalgojums, faktiski ir uzrādīti tikai 2,2 miljoni eiro,” konstatē E. Korčagins.

Pašvaldības atšķirīgi interpretē arī noteiktos atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka maksimālās stundas likmes ierobežojums tiek pārsniegts 19 pašvaldībās.

Piemēram, Ventspils novadā darba stundas likme deputātam ir 25 eiro, Rīgā – 19,35 eiro, Ikšķiles un Vecpiebalgas novadā – 18 eiro, Grobiņas novadā un Jelgavā – 15 eiro, Ilūkstes un Olaines novadā – 12 eiro. Saskaņā ar Atlīdzības likumu deputāta stundas likmei nevajadzētu pārsniegt 6,14 eiro.

Jūrmalā deputātiem ir noteikts atalgojums 982 eiro mēnesī, nosakot maksimālo stundu skaitu, par ko deputāts var saņemt atlīdzību, ne vairāk kā 40 stundas mēnesī, līdz ar to atbilstoši VK veiktajiem aprēķiniem stundas likme Jūrmalā ir teju četras reizes augstāka, nekā atļauts – 24,55 eiro.

Nosakot neatbilstoši augstu stundas likmi, pašvaldībās kopā deputātu atalgojumā nepamatoti izmaksātā summa ir vismaz 368 tūkstoši eiro un vēl gandrīz 87 tūkstoši eiro samaksāti kā darba devēja VSAOI. Astoņas pašvaldības ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā.

Lielākais virs likumā noteiktajam ierobežojumam aprēķinātās deputātu mēnešalgas apmērs pērn bija Rīgas pašvaldībā – 124 951 eiro (gada pirmajā pusē), Jūrmalas pašvaldībā – 61 592 eiro, Jelgavas pašvaldībā – 43 957 eiro, Ventspils novada pašvaldībā – 43 809 eiro.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan šai Valsts kontroles interpretācijai par maksimālo deputāta darba stundas likmi nepiekrīt. “Domei ir deleģējums noteikt mēnešalgas aprēķināšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot maksimālo pašvaldības deputāta mēnešalgas apmēru. Tas nozīmē, ka pašvaldība pati lemj par deputāta atalgojumu, izvērtējot savas teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu, darāmo darbu apjomu un budžeta iespējas. Pašvaldības deputāts savus pienākumus pilda, nevis būdams darba attiecībās ar pašvaldību, bet papildus savam pamatdarbam, būdams vēlētā amatā, tā sauktajās amata attiecībās. Tas nozīmē, ka uz pašvaldības deputāta darbu nevar attiecināt normālo darba laiku,” uzsver LPS vadītājs Gints Kaminskis.

 

Varbūt atteikties no darba laika uzskaites?

Saskaņā ar likumu deputātiem, kas neieņem algotus amatus domē, proti, tā saucamajiem vienkāršajiem deputātiem, atlīdzību maksā proporcionāli nostrādātajam laikam. Tas savukārt nozīmē, ka ir jāuzskaita deputāta nostrādātais laiks. Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka piecās no revidētajām pašvaldībām pērn nav veikta deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā, līdz ar to VK nav varējusi iegūt pierādījumus attiecībā uz pašvaldību deputātu atalgojumu atbilstību kopumā par 547,8 tūkst. eiro.

Valsts kontrole arī konstatējusi, ka deputāti savu pienākumu pildīšanai velta ļoti atšķirīgu laiku, kas, piemēram, vienāda lieluma pašvaldībās variē no 10 līdz 160 stundām mēnesī. “Vienpadsmit pašvaldībās konstatējām deputātus rekordistus. Saskaitot darba stundas deputātiem, kuri paralēli deputāta darbam strādājuši vai nu par skolotāju, bibliotekāru, vai citu speciālistu, četri deputāti ir nostrādājuši pat vairāk par 300 darba stundām mēnesī, bet 16 deputāti – vairāk nekā 250 darba stundas,” atzīst Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Līdz ar deputāta amata pienākumu pildīšanu deputāti pašvaldībā vai tās iestādēs ir veikuši, piemēram, ceļu meistara, kapsētas pārziņa, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, klientu apmeklētāju centra vadītāja, sabiedrisko attiecību speciālista, grāmatveža, muzeja direktora, pansionāta vadītāja u. c. pienākumus. VK konstatējusi, ka visvairāk apmaksātās darba stundas ir deputātiem, kuri ir arī izglītības iestāžu vadītāji vai darbinieki.

“Mēs redzējām arī, ka ļoti atšķiras darba laiks, kas Rīgā bija pirms un pēc pašvaldību vēlēšanām. Tas viss liek mums uzdot jautājumu, vai šim uzrādītajam laikam var ticēt,” piebilst E. Korčagins. Rīgas pilsētas pašvaldībā pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, vairs neveic darba laika uzskaiti. Revīzijas laikā analizējot Rīgas pilsētas pašvaldības sniegto informāciju, ir konstatēts, ka, piemēram, viens un tas pats deputāts līdz vēlēšanām kā deputāts ir strādājis maksimums 40 stundas mēnesī, bet pēc vēlēšanām deputātam tādā pašā deputāta statusā, saņemot pilnu mēnešalgu, grāmatvedības uzskaitē tiek ievadītas 160 vai vairāk darba stundas mēnesī.

Saistītie raksti

LPS, atsaucoties uz Saeimas Juridiskā biroja viedokli, norāda, ka “uz deputātu nav iespējams attiecināt pieņēmumu, ka darba stundu skaits mēnesī ir 160 stundas. Deputāts ir t. s. amata attiecībās nodarbināta persona, un attiecībā uz viņa darbību likums nenoteic ne maksimālo, ne minimālo darba stundu skaitu. Deputāta darbībai nav piemērojams normālā darba laika režīms, tāpēc deputātam nav tiesību arī uz piemaksu par virsstundu vai nakts darbu”. Līdz ar to LPS uzskata, ka neviena no 30 pašvaldībām maksimālo pašvaldības deputāta mēnešalgas apmēru nav pārsniegusi.

Valsts kontrole deputātu atalgojuma revīziju veica 30 pašvaldībās: sešās lielajās pilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā, Ventspilī, kā arī 24 novados – Aizputes, Aknīstes, Alūksnes, Amatas, Baltinavas, Cesvaines, Ērgļu, Grobiņas, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Jaunpils, Lubānas, Nīcas, Ogres, Olaines, Raunas, Rucavas, Sējas, Skrīveru, Vārkavas, Vecpiebalgas, Ventspils un Zilupes.

 

LA.lv