Latvijā
Sabiedrība

Slepenās sarunas par “Jauno vilni”, nacionālais spirts un “Zapad” tuvojas. “LA” nedēļas apskats 16

Foto – LETA, AFP, twitter. Kolāža – la.lv

Cilvēks. Ilze Viņķele atrod jaunu mājvietu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vēl nebija nožuvusi printera tinte uz jaunās partijas “Kustība Par” dibināšanas papīriem, kad tās idejiskā māte Ilze Viņķele jau atklāja, ka pošas prom no valsts. “Mana mājvieta turpmāko gadu būs Starptautiskais Republikāņu institūts Vašingtonā. Būs iespēja apgūt labāko praksi par sieviešu un jauniešu iesaisti politikā, darbu ar vēlētajiem, satura definēšanu partiju programmās, politisko ētiku un daudzus citus jautājumus,” viņa ierakstījusi interneta dienasgrāmatā. Taču viegli aprēķināt, ka pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām viņa jau būs atpakaļ un tad arī varēs izmantot apgūtās politiskās “tehnoloģijas”. Tiesa, daudzus pārsteidzis, ka Viņķele dodas tieši uz Republikāņu institūtu. ASV liberāļi un kreisi orientētie (par kādu sevi sludina arī “Kustība Par”) ierasti grupējas ap Demokrātu partiju, kamēr Republikāņu partija ir vairāk konservatīva un labēja. Vai Viņķele nolēmusi iepazīt politisko pretinieku “no iekšpuses”? Pati viņa tikai norāda, ka “tāds bija piedāvājums”.

Tikmēr pretrunīgi vērtētās politiķes aizbraukšana palīdz vismaz daļēji nokārtot dažas ar politisko ētiku saistītas problēmas Latvijā. Turpināt darboties Saeimas frakcijā pēc tam, kad esi to mērķtiecīgi sašķēlis, – tas, protams, nav smuki, lai gan Latvijā nav arī nekas neparasts. Katrā ziņā politisko kaislību temperatūra “Vienotības” frakcijā varētu kristies, it īpaši, ja mandātu noliktu arī Solvita Āboltiņa, kura plānojusi pievērsties diplomātijai. Bet to, ka dažādas attiecību problēmas var risināt tieši šādā veidā, zināja jau klasiķi. Ne velti “Skroderdienās Silmačos” Ābrams plānoja Joski sūtīt “nach Amerike”.

Darījums. Fiskālo telpu meklējiet “Alfā”

Lorem ipsum
FOTO: Leta
Lorem ipsum
FOTO: Leta

Valdošās koalīcijas politiķi pagājušajā nedēļā vēl nespēja vienoties par papildu tēriņiem nākamā gada valsts budžetā. Nacionālā apvienība demogrāfijas uzlabošanai pieprasīja 85 miljonus eiro, kas jau ir vairāk nekā izbrīvētā tā sauktā fiskālā telpa. Cerētais budžeta palielinājums, kuru vēl nav aprijuši iepriekš plānotie pasākumi, ir 80 miljoni. Visu trīs koalīcijas partneru pieprasījumi ir par 148 miljoniem. Kur ņemt naudu? Imanta Parādnieka idejas par ātro kredītu nodokli, sāls nodokli un čeku loteriju vēl nav saņēmušas aprēķinus no Finanšu ministrijas. Taču premjers jau izteicies, ka jaunu nodokļu nebūs, jo reforma jau apstiprināta.

Trūkstošā summa nemaz tik liela nav. Pagājušonedēļ būvfirma SIA “Merks” biržai “Nasdaq Tallinn” paziņoja, ka par 41,14 miljoniem eiro veiks tirdzniecības centra “Alfa” paplašināšanu. Tur telpa divos gados tiks paplašināta par 54 tūkstošiem kvadrātmetru, tas ir, gandrīz dubultosies (pašlaik 65 000 m2). Tas “Alfai” pēc kopplatības ļaus izvirzīties par lielāko tirdzniecības centru Latvijā. Pēc tirdzniecības platības un veikalu skaita (200) tas jau tagad ir lielākais. Lūk, kur ir īstā fiskālā telpa!

Noslēpums. Slepenās sarunas par “Jauno vilni”?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Konkursa “Jaunais vilnis” rīkotājs Igors Krutojs intervijā laikrakstam “Komsomoļskaja pravda” apgalvo, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs esot mēģinājis panākt, lai konkurss atkal tiktu rīkots Latvijā. Pēc Krievijas uzņēmēja teiktā, E. Rinkēvičs esot pie viņa sūtījis savus pārstāvjus pierunāt, lai konkurss turpinātu noritēt Jūrmalā. “Viņu varenais ārlietu ministrs, kurš kļuva slavens ar to, ka no “Jaunā viļņa” aizvāca Krievijas māksliniekus, pēcāk pie manis atsūtīja ziņnešus – Rīgas mēra un Latvijas vēstnieces Krievijā personā, lai saglabātu projektu Jūrmalā,” intervijā teicis Krutojs. Viņš esot prasījis, lai Latvijas Ārlietu ministrija oficiāli atvainojas Krievijas Ārlietu ministrijai, kā arī sniedz rakstisku garantiju, kurā tiktu apliecināts, ka vairs netiks liegta iebraukšana Krievijas māk-sliniekiem. “Viņš nesniedza nedz vienu, nedz otru, tādēļ arī mūsu ceļi šķīrās,” norāda Krutojs.

Kas un kā uzdevumā tad braucis pie Krutoja? Rīgas mērs Nils Ušakovs vairākas reizes ticies ar I. Krutoju un runājis arī par “Jauno vilni”, bet tam nav nekāda sakara ar Ārlietu ministriju. “Jūs kā politikas žurnālists taču labi saprotat, ka Rinkēvičs man nav lūdzis tikties ar Krutoju, tas ir neiespējami,” komentēja N. Ušakovs.

Ārlietu ministra Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris atbild īsi un konkrēti: “Krutoja izteikumi ir meli. Nekas nav runāts ar viņu.” Taču izrādās, ka viss nav tik viennozīmīgi. Bijusī Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme, kura tagad ir vēstniece Apvienotajos Arābu Emirātos, sarakstē ar “LA” atcerējās, ka pirms trim gadiem Maskavā pēc Krutoja lūguma tikusies ar viņu. “Sarunas laikā Krutoja kungs lūdza Latvijas valsts garantijas, ka pasākums var notikt Jūrmalā,” atminas A. Kurme. Tikšanās laikā viņa paudusi nostāju, ka Latvijas valdībai nav nekāda sakara ar privātu pasākumu organizēšanu un nekādas garantijas Latvijas valsts nevar dot. “Patiesībai neatbilst izskanējusī informācija, ka kāds no Latvijas valdības ir aicinājis “Jaunā viļņa” organizatorus atgriezties Latvijā. Tā nav taisnība,” raksta diplomāte. Iznāk, ka tikšanās tomēr bijušas, taču Krutojs notikušo izpušķojis, it kā Latvijas ārlietu dienests braucis pie viņa “lūgties”.

Drauds. “Zapad” tuvojas

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Aizvadītajā nedēļā valdība izsludināja ārkārtas situāciju 27 novados; liela daļa no tiem robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju. Šoreiz problēmas bija sagādājuši laika ap-stākļi, nodarot lielu postu Latgales lauksaimniekiem, taču amatpersonām bažas rada arī citi draudi – Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad-2017”. To aktīvā fāze paredzēta no 14. līdz 20. septembrim, un tā vien šķiet, ka arī šajā laikā Latvijā vajadzētu izsludināt ārkārtas situāciju. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā LNT izteicies, ka Latvijai ir jābūt gatavai dažādām provokācijām, kas sākotnēji var izskatīties arī pēc negadījuma. Pēc pāris dienām ministra teikto papildināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis: “Nedrīkstam paļauties uz jebkādām iespējamām provokācijām, kas jebkuru šādu mācību laikā varētu tikt izmantotas informatīvajā telpā, lai provocētu kādas sabiedrības grupas uz kaut kādām rīcībām.” Īpaši jāatzīmē Drošības policijas izplatītais paziņojums ar aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem būt vērīgiem militāro mācību “Zapad-2017” laikā un par aizdomīgiem gadījumiem informēt DP. Pastiprināta uzmanība šajā laikā tikšot pievērsta “militāra un paramilitāra rakstura darbībām”, arī tā dēvētajām militārās simulācijas spēlēm – “Airsoft”, “Lasertag” un citām. “DP veic pārrunas ar militārās simulācijas pasākumu organizatoriem, norādot uz potenciālajiem apdraudējumiem, kā arī šādu aktivitāšu negatīvo ietekmi uz valsts un sabiedrības drošības interesēm,” teikts paziņojumā. Interesanti, ka vienīgais, kas nācis klājā ar atšķirīgu vēstījumu, ir Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Viņš LTV izteicies, ka “nevajag pārspīlēt iespējamos draudus”.


Joks. Kā iecirsts akmenī

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2
Joks. Kā iecirsts akmenī

Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa pagājušās nedēļas pārrakstīšanās sociālajā vietnē “Twitter” aizvien nav labota vai dzēsta. Misēklis acīmredzot tiek uzskatīts par pietiekami vērtīgu, lai to saglabātu, tā teikt, nākamajām paaudzēm. Tiesa, uz ļaužu uzjautrināšanos tviterī ministrs atbildējis: “Atvainojos! Gadās pārrakstīties!” neuzskatot par vajadzīgu publisko vēstījumu atsaukt. Vārda “sporta” vietā ierakstot “spirta”, Bergmanis savam sacītajam piešķīris visai divdomīgu jēgu, ko iespējams tulkot kā mājienu uz kanādiešu aizraušanos ar alkoholu, kas turklāt varētu būt vienojošais faktors abām mūsu nācijām. Ko te piebilst? Ja statistika nemelo, patiešām Latvijas eksportā uz Kanādu vislielākā preču grupa ir nedenaturēts etilspirts jeb, citiem vārdiem sakot, alkoholiskie dzērieni. Jācer, ka šajā eksporta virzienā mūsu jaudas vēl nebūt nav izsmeltas un Bergmaņa kunga pārrakstīšanās mūsu ražotājiem kalpos kā jauns grūdiens noieta tirgus meklējumos.


Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Ģirts Vikmanis, Guntis Ščerbinskis

LA.lv