Cīņā par ražu iesaista arī policiju un apsardzes firmas 0
Īsā ziņa 24. jūlija kriminālhronikā par rapšu nopļaušanu un nozagšanu no SIA “Baltijas graudi” lauka piesaistīja neparastuma dēļ. Skaidrojot notikušā apstākļus, izrādījās, ka tā ir tikai viena sīka epizode garā un sarežģītā divu pušu cīņā par varu vienā no Latvijas lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kura kopējā vērtībā ir ap pieciem miljoniem latu (ap diviem miljoniem latu – zeme, pa pusotram miljonam – tehnika un šāgada graudaugu raža).
Notikušajā iesaistīta policija, citas valsts iestādes (ne tikai Latvijas), apsardzes firmas, trešās personas.
Abas puses par dažādiem notikumiem man sniedza pretējus viedokļus, katra puse uzsver to, kas izdevīgi, un pietušē to, kas nav.
Valde strādājusi slikti
SIA “Tilbe agro” un SIA “Agronika” (pēdējo nesen jaunā valde pārsauca par SIA “Baltijas graudi”) mātes uzņēmums ir Igaunijā reģistrētais uzņēmums “Agronika OU”, kas 100% pieder Maltā reģistrētam publiskam investīciju fondam “Norvik Malta SICAV”. Fonda vienīgais investors ir “Norvik banka”, kas savulaik caur fondu ir kreditējis “Agronika OU” ar 745 tūkstošiem eiro, ko pēdējais tālāk aizdevis savām “meitām” SIA “Tilbe agro” un SIA “Agronika” saimnieciskas darbības nodrošināšanai. 2012. gadā uzņēmumu apgrozījums bija 3,8 miljoni latu (strādāja ar 315 000 latu zaudējumiem), nodarbināja 36 cilvēkus.
Ogres un Vecumnieku novados pieder 1200 hektāri zemes (daudz arī iznomā), kalte, angāri, dažāda, tehnika. Uzņēmumu lielākais kreditors ar 4,9 miljoniem latu ir “Norvik banka”. Kredītlīgumi tika izbeigti kopš šā gada 29. aprīļa, jo no aizņēmēja puses neesot ievēroti vairāki kredītlīgumu nosacījumi.
Šā gada 15. maijā “Agronika OU” vienīgā valdes locekle un “Norvik Malta SICAV” direktore, kā arī bijusī “Norvik bankas” iekšējā auditore Līga Langmane pieņēma lēmumu atbrīvot SIA “Tilbe agro” un SIA “Agronika” valdes locekļus Oskaru Dzilnu un Oskaru Liepiņu no valdes locekļu amatiem, vietā ieceļot sevi un bijušo “Norvik bankas” darbinieku Aldi Upenieku, pamatojoties, kā viņa man teica, uz nesekmīgajiem saimniekošanas rādītājiem “rekordaugstas graudu cenas un ļoti labas graudu ražas” apstākļos, kā arī tāpēc, ka notikuši neizskaidroti naudas pārskaitījumi uz valdes locekļu pietuvinātām personām piederošiem uzņēmumiem un valdes locekļu dzīvesveids un izmaksas neatbildušas ienākumu līmenim. Oskaram Dzilnam un Oskaram Liepiņam par viņu atbrīvošanu joprojām nav oficiāli paziņots.
Iebilst banka
Tiktāl viss būtu it kā skaidri, ja vien saskaņā ar jaunās valdes teikto pret jauno un par veco valdi neiestātos lielākais kreditors “Norvik banka”. Banka vērsās Maltas finanšu iestāžu uzraudzības iestādē MFSA ar lūgumu izskatīt “Norvik Malta SICAV” direktores darbību, kā ietekmē esot nelikumīgi pārdoti aktīvi, radīti zaudējumi veiksmīgiem uzņēmumiem, kā arī lūdz atjaunot iepriekšējo valdi. MFSA atradusi vairākus pārkāpumus, liek pārtraukt fonda darbību un sākt tā likvidāciju.
Kā situāciju komentē “Norvik bankas” korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Straujums, tad MFSA vēl 24. aprīlī esot ieviesis ierobežojumus fonda direktoru pilnvarās, ko L. Langmane, veicot izmaiņas kompāniju valdē, un A. Upenieks, atsavinot kompāniju īpašumus sev piederošai privātai kompānijai, esot rupji pārkāpuši. Bankai, aizsargājot savas likumiskās intereses, nācies atkārtoti vērsties pie MFSA, lai pasargātu bankas kā investora aktīvus.
L. Langmanes un A. Upenieka rīcība jaunās valdes lomā nodarot zaudējumus bankai. Viņi, neskatoties uz bankas uzaicinājumiem, neesot ieradušies, lai apspriestu aizdevumu restrukturizācijas variantus. No jaunās valdes puses esot bijis mēģinājums ierosināt abu kompāniju maksātnespēju, ko pati banka kā puse, kas ir ieinteresēta kredīta atmaksā, ir apturējusi. Tālāk jaunā valde ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, lai neļautu bankai realizēt ieķīlāto mantu, ar ko segt nenokārtotās kredīta saistības. Pašreiz banka ir noslēgusi pakalpojumu līgumu ar SIA “Meliorācijas darbnīca”, kuras valdes loceklis ir O. Liepiņš (vecās valdes pārstāvis), par ražas novākšanu, kas arī ir bankas ķīla.
“Ņemot vērā mantas atsavināšanu, ko izdarīja jaunā valde, un to, ka nauda no pārdošanas netika novirzīta kredīta atmaksai, bet, iespējams, mistiskā kara un PR finansēšanai, banka nevar atļauties ražas novākšanā uzticēties jaunajai valdei, ar kuru bankai turklāt nav nekādi kontakti. Banka nevar nosaukt citādi kā par viltvārdību Langmanes un Upenieka rīcību, kuras motīvi paliek noslēpums bankai kā projekta investorei un kreditoram, ka arī kādreizējai darba devējai abām personām,” teica Ģ. Straujums.
Banka turpinot sadarboties ar projektā iesaistītām citām pusēm, tostarp valsts atbalsta sniedzējiem, citiem kreditoriem, pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus strādājot pie konflikta juridiska risinājuma.
Gandrīz kā karā
Pa to laiku Latvijā notiek cīņa par uzņēmumu īpašumiem, tostarp aptuveni pusotru miljonu latu vērto šā gada ražu. Jaunā valde noalgojusi apsardzes firmu “Jaguar”, bet banka, sargājot sev ieķīlāto mantu un īpašumus – “TM Security”, un katra ieņēmusi un apsargā to teritoriju, ko uz katrā gadījumā esošo dokumentu pamata iespējams. Līdzīgi tiek apsargāti lauki, kombaini un pat automašīnas, kas ved nokulto ražu.
Abas puses viena otru vaino pat par aktīvām provokācijām uz autoceļiem un automašīnu stumšanu grāvī. Uzņēmumiem ierosināti tiesiskās aizsardzības procesi, tiek rakstītas sūdzības policijā vienam par otru.
Abas puses viena otru vaino dokumentu viltošanā un manipulācijās. Jaunā valde apgalvo, ka nozagti grāmatvedības (vai tomēr saimnieciskie?) dokumenti, vecā – ka grib tos atdot, bet nekādi nevar.
Ražu novāc bankas noalgotā pakalpojuma sniedzēja SIA “Meliorācijas darbnīca” un liek to uzglabāšanā trešām personām piederošā apsargājamā kaltē, jo bankai ieķīlāto kalti ieņēmusi jaunā valde. Jaunā valde ved uz novāktiem laukiem tiesu izpildītājus, lai tie piefiksētu nodarīto un varētu vērsties tiesā.
“Bankai ir komercķīla uz visu ražu – tā pieder bankai, tai ir tiesības ražu sargāt, nokult un izmantot!” man saka iepriekšējās valdes loceklis, Lielvārdē dzīvojošais zemnieks Oskars Liepiņš, kas vienlaikus ir uzņēmuma “Meliorācijas darbnīcas” valdes loceklis. Kāpēc, viņaprāt, jaunā valde tā rīkojas? “Viņi grib sagraut uzņēmumu un grib nopelnīt!” uzskata zemnieks. Par sevi un Oskaru Dzilnu viņš apgalvo, ka neko nelikumīgu neesot darījuši.
Pēc savas versijas sākotnējā izklāsta viena no iesaistītajām pusēm (jaunās valdes pārstāve Līga Langmane) vairs neatbildēja uz maniem aicinājumiem sazināties, un nebija iespējas iegūt viņu plašākus pretargumentus.
