Mobilā versija
+8.1°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
10. aprīlis, 2017
Drukāt

Cīņa par tukšajām pudelēm (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Par iespēju saņemt atlīdzību, nododot tukšās PET pudeles un citu dzērienu iepakojumus, parlaments ik pa laikam diskutē jau vairāk nekā desmit gadu, bet līdz lēmuma pieņemšanai netiek. Vai jautājuma virzību pasteidzinās gandrīz 11 000 cilvēku parak­stīts kolektīvais iesniegums Saeimai?

“Mūsu iniciatīva vērsta uz to, lai Latvijā ieviestu tā saukto iepakojuma depozīta sistēmu. Tā paredz, ka, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksā dažus centus vairāk kā depozīta likmi par iepakojumu. Vēlāk, atgriežot tukšo pudeli atpakaļ tirgotājam, ražotājam vai kādam starpniekam, šo summu var saņemt atpakaļ,” iesnieguma būtību deputātiem skaidroja viens no iniciatīvas autoriem – biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga. Iesnieguma mērķis – lai tukšās pudeles atgrieztos atpakaļ pārstrādei, nevis nonāktu mežos, ceļmalās vai nešķiroto atkritumu konteineros. Iniciatīva attiecas ne tikai uz plastmasas pudelēm, bet arī stikla taru un skārdenēm. Līdzīgas sistēmas jau darbojas Lietuvā un Igaunijā (kur par tukšo pudeli var saņemt pat 10 centus), kā arī daudzās citās Eiropas valstīs. Latvijā pagaidām depozīta sistēma darbojas pēc brīvprātības principa – taras punktos iespējams nodot tikai atsevišķa veida stikla pudeles, kuru ražotāji izvēlējušies izmantot šādu iespēju.

Iniciatīvas autori atsaucas uz SKDS veiktu aptauju, kurā 89% iedzīvotāju pauduši atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai un lielākā daļa apstiprinājusi, ka tā viņus stimulētu nodot tukšās pudeles.

Turpretim politiķi līdz šim vilcinājušies paust atbalstu, un šis jautājums dažādos varas gaiteņos tiek muļļāts jau gadiem. Apņemšanās to ieviest izskanējusi 2004. gadā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā joprojām atrodama Vides aizsardzības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam kā viens no veicamajiem darbiem. Savulaik 11. Saeima šo ideju noraidīja ar argumentiem, ka depozīta sistēma esot pārāk neefektīva un dārga. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aplēsēm kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai būtu no 20 līdz 26 miljoniem eiro. Savukārt tās uzturēšana prasītu vēl ap 12 miljoniem eiro katru gadu. Iniciatīvas autori gan spriež, ka patiesībā izmaksas varētu būt krietni zemākas, jo iespējami dažādi risinājumi (piemēram, nevis uzstādīt dārgos automātus pudeļu nodošanai, bet ļaut to darīt taras punktos vai veikalos).

Turklāt depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta un gatavi daļēji apmaksāt paši pārtikas ražotāji, kā arī šādam mērķim varētu piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus.

VARAM veidotas darba grupas locekļi secinājuši, ka ar depozīta sistēmu neizdosies ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, jo dzērienu iepakojums veido tikai nelielu daļu no sadzīves atkritumiem (apmēram 6%). Turklāt tā nedotu būtisku ieguldījumu vides piesārņojuma samazināšanā, jo mežos, ceļmalās un citur nevietā izmestos atkritumus veido maisiņi, papīri, vienreiz lietojamie trauki, būvgruži. Tādēļ ministrija izvēlējusies iet citu ceļu un ieviest tā saukto dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, kurā jau esot ieguldīti ieguldīti ievērojami pašvaldību ES fondu un privāti līdzekļi konteineru iegādei, savākšanas punktu un laukumu izbūvei. Kopumā šajā sistēmā ieguldīti ap 30 miljoniem eiro, no kā aptuveni puse ir ES finansējums. Vides aizstāvji uzskata, ka abas sistēmas varētu pastāvēt paralēli, kā tas jau notiek citās valstīs, bet VARAM pret to iebilst, jo izmaksas būšot nesamērīgas pret ieguvumu.

Iebildumiem pamatā, visticamāk, ir biznesa intereses – atkritumu apsaimniekotājiem un pārstrādes organizācijām (“Zaļais punkts”, ” Zaļā josta”) plastmasas pudeles ir vērtīgākā “prece”, par kuras savākšanu un nodošanu tās saņem naudu. Ja iedzīvotāji tukšo taru tieši nodotu atpakaļ ražotājam, tad apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumiem gar degunu aizietu viegla peļņa un nāktos pārkvalificēties darbam ar sarežģītākiem plastmasa atkritumu veidiem (plēvēm, krējuma trauciņiem un tamlīdzīgi). Neoficiālās sarunās vides aizstāvji runā par atkritumu nozares lobija ietekmi uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Tādēļ šīs frakcijas deputāti, tostarp “zaļais spārns”, pret depozīta sistēmas ieviešanu ir pat skeptiskāki nekā citu politisko spēku pārstāvji.

ZZS Saeimas deputāts un Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka gan noliedz šādu ietekmi, atgādinot, ka tieši viņš pirms pusotra mēneša Vides apakškomisijā kritizējis “Zaļo punktu” un “Zaļo jostu” par neefektīvu izlietoto autoriepu savākšanu un pārstrādi. Vienlaikus gan Līdaka esot skeptisks par depozīta sistēmas lietderību: “Man savulaik bija kvēla pārliecība, ka depozīta sistēma jāievieš, un tāda bija arī toreizējam vides aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, bet viņa centieni atdūrās pret iebildumiem valdības gaiteņos. Tagad baidos, ka vilciens jau ir aizgājis, jo lielas summas ieguldītas šķirošanas laukumu un līniju izveidei. Izņemot no šīm līnijām vērtīgāko atkritumu daļu – stiklu un plastmasu – tās kļūst nerentablas un daļēji bezjēdzīgas.”

Vēl viens pretarguments, ko izmanto ZZS deputāti, ir bažas par nomaļu reģionu un lauku iedzīvotājiem. Ja par dzērieniem būs jāmaksā dārgāk, bet tukšo taru varēs nodot tikai pilsētās, tad visvairāk cietīšot tieši laucinieki. Proti, viņi veikalā par dzērienu būs spiesti maksāt dārgāk, bet naudiņu par tukšo taru, visticamāk, nevarēs atgūt, jo uz lielpilsētu dodas reti.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti, iepazīstoties ar kolektīvo iesniegumu, sākotnēji to vērtēja atzinīgi, bet pagaidām lēmumu nepieņēma. Kā paskaidroja komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”), deputāti turpinās par to diskutēt arī nākamajās sēdēs, uzklausot arī VARAM un atkritumu apsaimniekošanas organizāciju pārstāvjus.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kamdēļ tad Lietuvā un Igaunijā to var bet Latvijā nē? – Kārtējā SAEIMAS negribēšana, jebšu kārtējā neizdarība.

  2. Visa problēma tiek saskatīta depozīta sistēmā , tad dariet to citādi !
    Taras pieņemšanas punkti , kur tiks samaksāts par nodoto .Lai miskastnieki savus bezmaksas pieņemšanas punktus pārvērš par maksas pieņemšanas punktiem un bez lieliem ieguldījumiem būs labs ieguvums. Var jau piesaukt cēlus mērķus atkritumu šķirošanai un nodošanai bez maksas , tomēr tā naudiņa par nodoto taru būs lielāks pamudinājums nodot nevis izmest vai atstāt mežā.
    Un vēl – pasaule slīkst atkritumos tādēļ visiem plastikāta un cita veida iepakojumiem jāmaksā dārgi. Tas būs arī iemesls neizmest , bet nodot pārstrādei iepakojumu , jo nodošanas cena būs motivējoša.

  3. Nākamie varas kalpi, pievērsiet uzmanību skaitlim 89%…

  4. Līdaka kļuvis par zuti… tos 11 000 parakstus nepieciešams nosūtīt Eiropas komisijai vai padomei, kas kūrē šito pasākumu. Tāpat Lietuvas un Igaunijas depozītsistēmas uzturētājiem, lai iesūdz tiesā Latviju par Eiropas regulu nepildīšanu un viņu sistēmām radīto zaudējumu piedzīšanu no Latvijas valsts. Tiesas mēdz pamudināt uz aktīvu rīcību. Paraksti nodoti Latvijas varas instancēm paliks arhīvā. Līdaka paskaidro kāpēc – Andža un ko jau iesit piķi no šķirošanas, un nav nepieciešams dalīties vai iesaistīt vēl kādu. Lētāk un foršāk ir sarīkot vislatvijas sakopšanas talku, radot saliedētības sajūtu un nodrošinot laukumus ar pāra mēnešu darbu… Haļava. Depozītsistēma jāpiemēro arī elektronikai, Nopērc kaut ko samaksā depozītu. Jāmet ārā – ej pēc piķa vai met prom. Cilvēkus motivē nauda, jāizvēlas tikai kam dot priekšroku. Andžam un ko, Līdakam ar Vējoni vai sabiedrībai… 89 procentiem pret 3 dūžiem ir maz cerību. Ja Andža kūrētu depozītsistēmu, tad tā jau būtu ieviesta pirms igauņiem un leišiem…

  5. Pirms kadiem 6 gadiem es meginaju neierobezota daudzuma iepirkt tuksas PET pudeles Baltijas valstis un ari citur.Nevienam iznemot igaunus tas neintereseja.Tagad Latvijas “Zalas brivibas” parstavis ierosina ,ka pircejs perkot kadu dzerienu samaksa dazus centus vairak par PET pudeli. Vai tiesam vins doma,ka ka visiem pircejiem intereses sie dazi centi ? Vai vins saprot kadi izdevumi radisies veikaliem ? Lai tas funkcionetu tuksas pudeles, “iepakojuma”, “kilas” vertibai ir jabut 20 centi.Citas Eiropas valstis 25 centi.

    • Pārcelies uz pierobežu sapratīsi, ka saņemt daļu no 2 miljoniem EUR, ko igauņi samaksājuši letiņiem par taru ir to vērts, lai pievērstu uzmanību pudeles marķējumam un ik pa brīdim aizbrauktu ekskursijā uz Eestiju… Neticēsi, bet tara Igaunijā grāvjos nemētājas. Tajos pat 6 tevis pieminētajos gados maršrutā Valga Moniste esmu grāvī redzējis izmestas nepilnas 10 pudeles, no kurām vismaz trīs bij Latvijas džonīši… Lielās talkas laikā visā tai ceļa posmā esmu redzējis 6 maisus atkritumu. Esmu uztrāpījis tikai vienreiz uz tādu maisu eksistenci, tāpēc par šo jautājumu dati varētu būt neprecīzi. Piekāst zuša pieminētos laukumus, OIK ko kūrēja tas pac Andža mēs maksāsim her viņ zin cik ilgi. Lai ikompostrē savus laukumus vai pārvērš tos par šķeldas pārstrādes laukumiem, gan kau ko ierosinās LADam vai ministrijām – visus draugus tak vēl nav pazaudējis…

  6. Nu,bet cik ilgi tas VARAM var muļļāt to jautājumu,jau no 2004.gada,>Vai nav tā kā paar ilgu? Citas valstis var,bet mēs atkal nē,atkal kāds lobijs neļauj,vai??

  7. Kas tur ko cepties?Savulaik depozītsistēmu nobremzēja tp jo miskastes bija mākoņteva bizness.Mafija rullē!..

  8. padomiešus ārā ! Atbildēt

    “parlaments . . . līdz lēmuma pieņemšanai netiek.”
    – – – – – – –
    Kas vēl ir jauns? Tas tāpēc, ka lembergieši un saskaņieši visus progresīvus soļus bloķē.

  9. Līdaka ! Jūs, “zaļie”, neesat nekādi dabas draugi, bet visīstākie biznesa lobētāji. Pietiek ar atzinumu, ka “….Tagad baidos, ka vilciens jau ir aizgājis, jo lielas summas ieguldītas šķirošanas laukumu un līniju izveidei. Izņemot no šīm līnijām vērtīgāko atkritumu daļu – stiklu un plastmasu – tās kļūst nerentablas un daļēji bezjēdzīgas.” Bet vai tad daba nav svarīgāka par dažu biznesmeņu peļņas sarukšanu ?! Un šie “biznesmeņi” pārstrādā jau tikai to, ko pieved klāt. Un nesavāc to, ko daudzi jo daudzi, neapzinīgi cilvēki izmet dabā. Un tad varonīgā Latvija, pēc Vladimira Iļjiča parauga, katru pavasari rīko talkas, kur savāc tonnām dažādu plastmasas šmuci. Atbrauc uz Zviedriju, Norvēģiju, Somiju un papēti kā tiek sargāta daba. Pat ja kāds neapzinīgs jaunietis izmet plastmasas pudeli, coca colas vai alus bundžu , tad tās tiek savāktas tai pašā dienā un to dara ieceļotāji no eksotiskām zemēm, kuriem 20-30 kronas ir liela nauda, jo par to var nopirkt kārtīgu maizes kukuli, nākamajā dienā kafijas paku, nākamajā dienā aliņu un t.t. Esmu redzējis, ka viens otrs atnes pāris maisus un tur ir tara par kādām 150-200 kronām. Un ,daļēji, tāpēc šeit meži, parki un c. ir tīri. Pat no mizkastēm šie izzvejo nododamās bundžas un pudeles. Un tāpēc, vienā no visnabadzīgāqkajām valstīm ES ( pateicoties tai skaitā arī jums- ZZS ) tās izmestās pudeles un bundžas tiktu savāktas vairākas reizes dienā. Tā lūk godātā “zaļā” Līdaka !

  10. Šajā jautājumā parādās “zaļo” organizāciju īstā seja…
    Šobrīd kā bezmaksas pudeļu savācēji tiek izmantota sabiedrība. Diemžēl Lielās Talkas dalībnieki faktiski negribot darbojas pret depozītu sistēmas ieviešanu.

  11. Gan jau kadam if izdevigi,ka pudeles metajaas pa visurieni. Viss tiek dariits, lai Latvia pazustu nu vismaz tauta no latvijas. Daudz liekeeezu Un stradaataju paliek ar vien mazak

  12. Nu, bet kā gan savādāk.
    Visās normālās valstīs depozīta sistēma nav “pārāk neefektīva un dārga”, taču Latvijā tā noteikti tāda būtu, jo attiecīgie resnie tēvoči pazaudētu vienu no ienākumu plūsmām. Tas nav pieļaujams.

  13. Ja depozīt sistēma, kas darbojas daudzās valstīs LV neder, kas gan ir gaužām apšaubāmi.

    Iesaku vienkāršu risinājumu noteikt, ka “Zaļajam punktam” un “Zaļajai jostai” ir jāsavāc 100% visi iepakojumi uz kuriem ir viņu simbols un par kuru savākšanu ir samaksājuši ražotāji. Par katru attiecīgi marķētu iepakojuma vienību, kura tiek savākta lielās talkas laikā Latvijā, noteikt piemēram 5 eiro naudas sodu šiem uzņēmumiem. Tā teikt – esat apnēmušies savākt – savāciet!

  14. mežos, ceļmalās no auto pudeles izmet tikai biezie dzērāji !
    Tā, kā seimā sēž tikai par naudu pie siles piepirkušies
    biezie, tad “spriedīs” vēl 100 gadus… varturiem neaktuāli 🙂

Ieguldījumi transporta koridorā atmaksātos. Saruna ar BATL prezidenti Ingu AntāniTarifi, dzelzceļa modernizācija, stividoru darbība, kravu apjomi – tie ir jautājumi, kuru risināšanai biedrībā "Baltijas asociācija –Transports un Loģistika" (BATL) apvienojušies Ventspils tranzīta uzņēmumi.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+