Latvijā
Rīga

Čomisms, šarms un dinamīts. Testējam mēra kandidātus 16

Rīgas mēra kandidātu tests

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas liecina, ka cīņā par Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu izšķiroša nozīme ir nevis partijas pro­grammai, bet gan politiskā spēka izvēlētā mēra kandidāta personīgajām īpašībām – spējai uzrunāt sabiedrību, piedāvāt saprotamus risinājumus un, ko tur slēpt, arī pievilcīgam vizuālajam tēlam. Spēka kategorijas gan stipri atšķiras – dažas partijas izvēlējušās politiskajās cīņās rūdītus smagsvarus, bet citas liek uz plašākai sabiedrībai nepazīstamiem tumšajiem zirdziņiem. Kamēr kandidāti vēl tikai iesilda muskuļus publiskiem dueļiem, “Latvijas Avīze” kopā ar ekspertiem vērtē viņu stiprās un vājās vietas dažādās kategorijās – cik saprotama ir kandidāta politiskā orientācija, cik pārliecinošs ir saimnieciskais piedāvājums un kāds ir viņu publiskais tēls. Viedokļi dalās, bet viens gan ir paredzams – cīņā par Rīgas atslēgām gaidāms pamatīgs “kautiņš” un grūstīšanās. “Nils Ušakovs pie sava tēla visus šos gadus ir strādājis tik rūpīgi, ka teju vai brīnums, kādēļ veikalos vēl nav parādījies degvīns “Ušakovka”.” “Juta Strīķe ir kā dinamīts, viņa var uzsprāgt un izraisīt balsu lavīnu, bet tikpat labi tāds čiks vien var sanākt.” Šādi un citi vērtējumi izskan no ekspertiem par Rīgas domes priekšsēdētāju kandidātiem.

Rīgas domes vēlēšanas ierasti vairāk raksturo nevis partiju programmatiskā piedāvājuma konkurence vai ideoloģiju sadursme, bet gan izvirzīto mēra amata kandidātu savstarpējās cīņas. Tādēļ partijas nekavējas nosaukt savus saraksta līderus, lielākoties (bet ne vienmēr) mēģinot piemeklēt harismātiskas un sabiedrībā zināmas personības. Turpretim ar politisko un ekonomisko piedāvājumu vēlētājiem politiskie spēki īpaši nesteidzas.

Iepazīstinot ar pirmo mēra amata kandidātu sešinieku, lūdzām katram no viņiem īsi atbildēt uz visiem vienādu jautājumu – ko Rīga un rīdzinieki iegūs, ja kļūsiet par galvaspilsētas vadītāju? Tāpat savu vērtējumu par kandidātiem sniedz dažādu jomu eksperti – politisko orientāciju vērtē politologs Ivars Ījabs, saimnieciskumu – ekonomiste Inga Vilka, bet publisko tēlu – sabiedrisko attiecību speciālists Juris Šleiers. Uzskatāmībai eksperti katra kandidāta piedāvājuma novērtējumu papildinājuši ar atzīmi piecu baļļu sistēmā, kur 5 ir teicami, bet 1 – neapmierinoši.

NILS UŠAKOVS, “Saskaņa”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

* Rīgas domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, partijas “Saskaņa” priekšsēdētājs.

* Pagājušās pašvaldību vēlēšanās saņēmis lielāko plusiņu skaitu starp visiem kandidātiem – 110 572 (un 593 svītrojumus).

* Ieguvis maģistra grādu ekonomikā Dienviddānijas universitātē, pirms politiķa karjeras strādājis par žurnālistu Krievijas televīzijas NTV Baltijas nodaļā, LTV ziņu dienestā un TV5.

Ko Rīga un rīdzinieki iegūtu pēc četriem gadiem, ja jūs ievēlētu?

“Sociāli atbildīgas politikas konsekventu turpinājumu un jaunu sociālā atbalsta programmu ieviešanu.”

Politiskā orientācija

Ivars Ījabs: Ušakova programma ir pats Ušakovs vēl uz četriem gadiem. Viņš pie sava tēla visus šos gadus ir strādājis tik rūpīgi, ka teju vai brīnums, kādēļ veikalos vēl nav parādījies degvīns “Ušakovka”. Viņš, protams, ir pats jaudīgākais kandidāts. Saturs šeit ir pabaiss – tā pati čomu saimniecība un viegli sarkans paternālisms. Taču komunikācija ir efektīva un reitings – labs.

Atzīme: 3

Saimnieciskums

Inga Vilka: Lai arī Rīgas attīstības plānošanas dokumentos labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir viena no trim prioritātēm, Ušakovs pats šo tēmu maz izceļ. Pilsēta vairāk paļaujas uz dabiskajām priekšrocībām (atrašanās vieta valstī, galvaspilsēta ar valsts institūcijām, osta, iedzīvotāju skaits u. c.). Pašvaldībai un valdībai pie viena galda vajadzētu izanalizēt, kāpēc virkne starptautisku kompāniju savus Baltijas birojus izvieto nevis šī reģiona lielākajā pilsētā un centrā Rīgā, bet mazākās pilsētās reģiona malās (Viļņā, Tallinā). Bet Ušakovs neizvēlas konstruktīvu sadarbību ne ar valsti, ne ar kaimiņu pašvaldībām. Arī iedzīvotājiem aktuālos saimnieciskos jautājumus – par ielām, bedrēm, siltumu – viņš labāk nodod vietniekam – nav populāri.

Rīgas domes struktūra kļuvusi ļoti hierarhiska un neefektīva – mēram un departamentu direktoriem izveidoti biroji, pašvaldības kapitālsabiedrību vadība augstprātīga un pārvalde smaga, nerada uzticību sabiedrībai.

Atzīme: 3

Tēls

Juris Šleiers: Nils Ušakovs savā elektorātā ir gandrīz teicamnieks. Taču ārpus tā būtu liekams tikpat stabils pretpols. Neskatoties uz Ušakova centieniem mazināt šo plaisu un, manuprāt, redzamāko un skaļāko komunikāciju sociālajos tīklos, līdz īstai “saskaņai” kaut kā tomēr pietrūkst.

Atzīme: 4 un 3 (atkarībā no krievu/latviešu auditorijas)

VILNIS ĶIRSIS, “Vienotība”

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

* 12. Saeimas deputāts.

* Pirms pievienošanās “Vienotībai” darbojies Zatlera Reformu partijā: neveiksmīgi kandidējis 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās un 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, bijis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

* Ieguvis ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē.

Ko Rīga un rīdzinieki iegūtu pēc četriem gadiem, ja jūs ievēlētu?

“Rīga atgūs latviskas Eiropas metropoles ambīcijas, ģimenes samaksājamas īres maksas un nodokļus, pensionāri bezmaksas veselības polisi, rīdzinieki pilsētas pārvaldi bez korupcijas.”

Politiskā orientācija

Ivars Ījabs: “Vienotība” šajās vēlēšanās pieturas pie olimpiskā principa – nevis uzvarēt, bet piedalīties. Viņu piedāvājums ir korekts, un arī Ķirša kungs izskatās labi. Līdzās lirikai programmā ir arī konstruktīvā daļa, kas sarakstīta inteliģenti un pārdomāti, lai arī bez pārmērīgas izdomas. Bezdeficīta budžets apvienojumā ar pabalstu celšanu, māju siltināšanu un jauniem bērnudārziem raisa jautājumus.

Atzīme: 4

Saimnieciskums

Inga Vilka: Neskatoties uz jaunību, kandidāts rada uzticību ar pragmatismu dažādos savos publiskos spriedumos. Jādomā, ka arī Saeimas pašvaldību apakškomisijā viņš ir daudz mācījies. Ķirsis biznesa vidi atzīmē kā vienu no trim prioritātēm. Pozitīvi, ka programmā ietverts NĪN, mājokļa jautājums, ietverti līdzdalības budžeta principi, kā arī tas, ka argumentus pamato ar dažādiem faktiem, skaitļiem. Vajadzētu mazāk lietot dažādas klišejas (piemēram, bezdeficīta budžets kā pašvaldības glābējs), bet piedāvāt vēl vairāk konkrētu risinājumu pilsētniekiem aktuālos jautājumos.

Atzīme: 4

Tēls

Juris Šleiers: Iespējams, no visiem Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidātiem vispareizākais. Viņam ir gan pārdomāta programma, gan patīkams tēls.

Atzīme: 4

BAIBA BROKA, (Nacionālā apvienība)

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

* Rīgas domes deputāte, bijusi NA saraksta līdere arī 2013. gadā.

* 2014. gada janvārī darbu pašvaldībā pameta, lai kļūtu par tieslietu ministri, bet pēc dažiem mēnešiem, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam, atgriezās Rīgas domē, ir arī Rīgas Brīvostas valdes locekle.

* LU Juridiskajā fakultātē ieguvusi sociālo zinātņu tiesību speciālistes grādu, pirms politiskās darbības bijusi vairāku tieslietu ministru padomniece.

Ko Rīga un rīdzinieki iegūtu pēc četriem gadiem, ja jūs ievēlētu?

“Rīga būs tiesiski un saimnieciski pārvaldīta Latvijas galvaspilsēta, kurā ciena valsts valodu, simbolus un kultūru, pilsēta, kuras pamatvērtība ir ģimene un kurā gan rīdzinieki, gan viesi var justies droši, ka saņems kvalitatīvus, savlaicīgus un finanšu izdevīgus pašvaldības pakalpojumus.”

Politiskā orientācija

Ivars Ījabs: No laba labu nemeklē, un Brokas starts iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās padara viņu par diezgan pašsaprotamu kandidātu arī šim gadam – jo vairāk tādēļ, ka redzamāki NA biedri acīmredzot neraujas šajā cīniņā. Arī rezultāts noteikti būs pieklājīgs – vai labs, redzēsim. Programmā gan ir pamaz konkrētības. To izraibina birokrātu žargons ar “izskatīsim”, “iespējami zemākās nodokļu likmes” u. tml. Toties pakļaut “Rīgas satiksmi” OECD valsts uzņēmumu pārvaldības standartam gan ir laba ideja.

Atzīme: 4

Saimnieciskums

Inga Vilka: Savu garo ziņu sarakstu apvienība sāk ar tehnisku instrumentu – budžetu un tā pārpalikumu, kaut gan tam jāpievēršas tad, kad zināms, kas jāsasniedz, kas jādara. Diez vai budžeta pārpalikums ir svarīgākais mērķis. Dīvaini, ka pilsētvidi saista tikai ar brīvostu un industriālajām teritorijām un infrastruktūru. Pozitīvi, ka norādīts risinājums NĪN piemērošanai mājokļiem. Apvienībai vajadzētu piedāvāt arī kādu risinājumu jautājumam par zemes nomu dalītajos namīpašumos, sevišķi ņemot vērā, ka tā ilgstoši tur tieslietas un Broka arī ir juriste.

Atzīme: 3

Tēls

Juris Šleiers: Kopumā labs, Broka prot strādāt ar medijiem un sociālajiem tīkliem, taču konkurenti nekautrēsies nemitīgi pieminēt gan problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam, gan draudzību ar Ušakova ģimeni.

Artzīme: 3

MĀRTIŅŠ BONDARS, Latvijas Reģionu apvienība/”Latvijas attīstībai”)

Lorem ipsum
FOTO: Leta

* 12. Saeimas deputāts, LRA frakcijas līderis.

* bijis profesionāls basketbolists un Basketbola savienības funkcionārs. Vadījis Ministru prezidenta Viļa Krištopāna biroju un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleju. Bijis Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs.

* Ieguvis publiskās pārvaldības maģistra grādu Hārvarda universitātē.

Ko Rīga un rīdzinieki iegūtu pēc četriem gadiem, ja jūs ievēlētu?

“Godīgu un taisnīgu Rīgu, kurā varēs ērti dzīvot un strādāt, pilnvērtīgi atpūsties un droši plānot nākotni. Ar gudru saimniekošanu iespējams panākt, ka Rīga ik gadu iegūst papildu 100 miljonus eiro, ko novirzīt izglītībai, ielu infrastruktūras pārbūvei, godīgai namu apsaimniekošanai un ērtam sabiedriskajam transportam, par ko rīdziniekiem un viesiem nenāksies pārmaksāt.”

Politiskā orientācija

Ivars Ījabs: Bondars ir azartisks cilvēks, un viņa starts Rīgas domes vēlēšanās šo pasākumu noteikti padarīs krāsaināku. Ar programmu Rīgai gan nevajadzētu vilkt garumā – zem pagaidām nosauktajiem punktiem (godīgums, sakārtota vide un ģimenes) var saprast jebko. Ušakova un Bondara saķeršanās tiešajā ēterā noteikti būs televīzijas nagla. Taču – saturu studijā!

Atzīme: 4

Saimnieciskums

Inga Vilka: Bondara pārstāvētās LRA saknes meklējamas vairākās Pierīgas pašvaldībās, kas pieradušas pie laiskas, nereti nesaimnieciskas dzīves, kamēr iedzīvotāji lielu daļu pakalpojumu izmanto Rīgā. Tāpēc no manas puses liela skepse. Bet šīm saknēm varētu būt arī pluss – spēja sarunāties ar kaimiņiem un kopīgi risināt dažādus jautājumus. Līdz šim publiski pieejamie apvienības īsie programmatiskie uzstādījumi ir ļoti adekvāti, bet to lakonisma dēļ ieceres vēl grūti vērtēt. Mēra kandidāts un līdz šim atklātā saraksta daļa norāda uz tās starptautisko dimensiju attīstības iespējām.

Atzīme: 3

Tēls

Juris Šleiers: Mārtiņš visu dara pareizi. Gan Saeimā, gan sociālajos tīklos, taču viņš kā bijušais basketbola profesionālis zina, ka zem groza sava vieta ir jāizcīna un bumbu dabū tas, kurš visaktīvāk izgrūstījis pretiniekus. Žēl, ka diezgan liela grūstīšanās būs starp saviem komandas spēlētājiem.

Atzīme: 4

DIĀNA NOVICKA, (“No sirds Latvijai”)

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

* Uzņēmēja. Karjera galvenokārt saistīta ar vadošiem amatiem dažādos informācijas tehnoloģiju un poligrāfijas uzņēmumos.

* Neveiksmīgi kandidējusi 12. Saeimas vēlēšanās.

* Ieguvusi bakalaura grādu socioloģijā (Rīgas Stradiņa universitātē).

Ko Rīga un rīdzinieki iegūtu pēc četriem gadiem, ja jūs ievēlētu?

“Lietderīgu ieguldījumu pilsētā un attīstībā: deklarētajiem iedzīvotājiem samazināsies nodoklis par nekustamo īpašumu, tiks likvidēta piespiedu noma, katram bērnam – vieta bērnudārzā, pensionāriem – stacionārie pakalpojumi bez līdzmaksājumiem, kā arī Rīgā strādājošiem un deklarētiem iedzīvotājiem – atlaide transporta mēnešbiļetēm.”

Politiskā orientācija

Ivars Ījabs: Novicka ir šarmanta meitene, tomēr viņas atrašanās NSL saraksta pirmajā pozīcijā gan ir pārpratums – jo īpaši, ja sarakstā ir tāds smagsvars kā Andris Priekulis. Arī sakarīgas programmas trūkums liecina (piedošanu) par šā politiskā spēka pašmarginalizāciju. Ja NSL tā turpinās, tās viņiem būs pēdējās vēlēšanas.

Atzīme: 1

Saimnieciskums

Inga Vilka: Pilnīgi pretēji JKP, kas izglītību vispār nemin, sākotnējās publikācijās par šo partiju atrodama informācija gandrīz tikai par izglītību un bērnu tiesībām. Šobrīd pieejamā programma ir koncentrēta un korekta – uz pilsētnieku vērstas prioritātes. Tajā skaitā solītas lietas, kas drīzāk ir Saeimas kompetencē (likvidēt piespiedu zemes nomu). Ekonomiskās attīstības jautājumi atstāti tālākā plānā. Nevaru noliegt, ka šajā gadījumā vērtējumu pazemina arī kandidātes neatpazīstamība un atbilstošās zināšanas.

Atzīme: 2

Tēls

Juris Šleiers: Man bija “jāieguglē”, kas viņa ir. Vēlēšanās, kas ir cīņa par konstantu esamību uzmanības fokusā, nav īsti labi. Viņa ir kandidāte ar vismazāko handikapu gan atpazīstamības, gan pieredzes ziņā. Labā ziņā, vienmēr ir kāds, kas balso par “jaunajām sejām”, jo “cik var balsot par vieniem un tiem pašiem”.

Atzīme: 2

JUTA STRĪĶE, Jaunā konservatīvā partija

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

* Bijusī KNAB priekšnieka vietniece. Iepriekš bijusi izmeklētāja Drošības policijā. Par JKP biedri kļuva tikai šī gada februārī.

* Piedalījusies vairāku skandalozu lietu izmeklēšanā, bet pēdējos gadus vairāk pavadījusi, tiesājoties ar nu jau bijušo KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku par atlaišanu no amata.

* Ieguvusi bakalaura grādu LU Juridiskajā fakultātē.

Ko Rīga un rīdzinieki iegūtu pēc četriem gadiem, ja jūs ievēlētu?

“Manā vadībā rīdzinieki iegūs godīgu un caurspīdīgu pilsētas pārvaldi, sakārtotu infrastruktūru ar bezmaksas sabiedrisko transportu, tīrāku vidi ar mazākiem sastrēgumiem, samazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī attīstītu kultūras un biznesa vidi, tādējādi padarot Rīgu par pievilcīgāko investīciju centru Ziemeļvalstīs.”

Politiskā orientācija

Ivars Ījabs: Par to, ka Juta Strīķe ir mūsu Lara Krofta, jau sen nešaubās neviens. Te ir gaidāms pamatīgs kautiņš, un, ja Strīķe no tā izkļūs bez smagiem miesas bojājumiem un ar kaut cik pozitīvu reitingu, viņas priekšā vajadzēs noņemt cepuri. Programma gan ir rakstīta drīzāk no KNAB veterānu, nevis reālās politikas pozīcijām – visur rīkosim auditus, bet pārējā laikā kaut ko “uzlabosim”, “pilnveidosim” un “veicināsim”. Lai gan – kurš gan lasa programmas mirklī, kad gaismas spēki cīnās pret tumsu?

Atzīme: 2

Saimnieciskums

Inga Vilka: Līdzās informācijai par korupcijas izskaušanas vēlmi nepieciešamas arī attīstības prioritātes. Sākotnējā publiskajā piedāvājumā mulsina bezmaksas sabiedriskais transports no 2018. gada. Vai tas ir taisnīgi pret visiem pilsētniekiem, vai tas mazinās lielās autosatiksmes plūsmas uz un no centra, vai tiks nodrošināta kvalitāte? Jūtams, ka vietām trūkst izpratnes par pašvaldību darbību. Tiek solīti nodokļu atvieglojumi, bet pašvaldības rokās tikai viens nodoklis. Samērā daudz uzmanības veltīts apkarošanai, papīra, administratīvai darbībai, sabiedriskajam transportam un saistītām jomām, bet nav neviena punkta par izglītību! Ir atrodama arī virkne pozitīvu lietu, tajā skaitā sadarbība konkrētās jomās ar Rīgas reģiona pašvaldībām.

Atzīme: 2

Tēls

Juris Šleiers: Tā ir labā ziņa tiem, kuri uzskata, ka visi ir zagļi un korumpanti, bet sliktā ziņa tiem, kuri balso par “Vienotību”. Strīķe ir kā dinamīts, viņa var uzsprāgt un izraisīt balsu lavīnu, bet tikpat labi tāds čiks vien var sanākt. Katrā ziņā ļoti pielādēta kandidāte. Neatstās vienaldzīgus ne tos, kas par, ne tos, kas pret.

Atzīme: 3

Vidējā atzīme:

Ušakovs 3,25

Ķirsis 4

Broka 3,33

Bondars 3,66

Novicka 1,66

Strīķe 2,33

LA.lv