Dabas balsīs un zvaigznēs 0
Divi izcili ieskaņojumi paver priekškaru uz divu dažādu paaudžu latviešu komponistu mūziku.
Pēteris Vasks (1946) un Ēriks Ešenvalds (1977). Abi no Kurzemes. No mājām, kur kristietība allaž bijusi dzīves un cilvēciskās esības pamatakmens un avots. Abu komponistu skatījums ir gana mūsdienīgs, bet arī bezbailīgi tradicionāli latvisks. Viņi abi pēc savas būtības ir sludinātāji, uzrunātāji, vidutāji. Abi ir vērtību teicēji – no dainām un kristīgās pasaules, no vēstures un tagadnes izjūtas. Šo vērtību vidū ir empātija, dabas un cilvēku mīlestība, spēja ieraudzīt poētisko un svarīgo visā apkārtējā, atklāt visu lietu mūžīgo dziļo kopsakaru. Dainu visietilpība. Darbs. Dieva, skaistuma un labā atklāšana. Sāpes. Vaska un Ešenvalda paralēlajās skaņu pasaulēs nepastāv vērtību relatīvisms, viss ir īsts.
Pētera Vaska mūzikas ieskaņojums – savā ziņā komponista gaitu retrospekcija (1972 – 2011) pilnībā veltīts flautai – instrumentam, kam skaniski liela tuvība putna balsij un līdz ar to dabas izjūtai un asociācijām. “Ainava ar putniem” (1980. gadā sarakstītais skaņdarbs, kas veltīts flautistam Imantam Sneibim un ir arī viņa pirmatskaņots) joprojām ir virtuozākais, sonori meklējošākais Vaska opuss flautai, arī viens no populārākajiem komponista sacerējumiem. Tas noslēdz visu diska programmu – ziemeļniecisku impresiju fiksējumu. Koncertā flautai ar orķestri (2007 – 2008, jaunā redakcija 2011) kontrastē komponistam raksturīgā cantabile izteiksme ar burleskas ainu. Sonātē flautai un alta flautai solo (1992, “Nakts-Lidojums-Nakts”) izmantotas iespējami plašas flautas tembrālo krāsu iespējas un reģistri, bet agrīnais Vaska studiju darbs “Aria e danza” flautai un klavierēm (1972, ieskaņots 2010. gada redakcijā) ļauj instrumentam dziedāt plašos melodisko līniju lokos. Albuma skaņu pasaulē brīnišķīgi iejutusies izcilu mākslinieku plejāde – vācu flautas virtuozs Mihaēls Fausts, Jivaskilas (Somija) orķestris “Sinfonia Finlandia Jyväskylä” ar savu vadītāju franču flautistu un diriģentu Patriku Galuā, kā arī pianiste Šeila Arnolda. Albumu raksturo izcila skaņas un interpretācijas kvalitāte. Ieskaņojumu izdevusi šobrīd pasaulē lielākā neatkarīgā klasiskās mūzikas izdevniecība “Naxos”, kura piedāvā savus ierakstus arī digitālas mūzikas bibliotēkas veidā globālajā tīmeklī.
Ērika Ešenvalda kormūzikas albums “At the Foot of the Sky” vērš skatu uz debesīm, zvaigznēm, ziemeļblāzmas vizmu, viltus saulēm, zodiaka konfigurācijām (tās var vērot nošu rakstā, kur katram zvaigznājam atvēlēta sava skaņu formula), noslēgumā vedot uz paradīzi – “garīgajām debesīm” sakrālajā opusā “In Paradisum”, ko komponists veltījis savai vecmāmiņai. Šādi – kā ceļu caur poētisku dabas vērojumu un zinātnisku skaidrojumu uz dziļu garīgumu – albuma koncepciju interpretē britu komponists Gabriels Džeksons diska anotācijā; arī Džeksona mūzika, starp citu, pērn kļuvusi par kora “Latvija” ieskaņojumu spožu lapaspusi).
A cappella kora posmi mijas ar instrumentiem bagātinātām epizodēm. Latviešu klasiķu un ārzemju autoru dzeja – ar latviešu tautasdziesmu un prozas tekstiem no senām hronikām, zinātniskiem traktātiem, vērojumiem. Kora balsu galējo reģistru izmantojumā, meistarīgajās un tembrāli daudzveidīgajās faktūru spēlēs, piesātinātajos kontrastos organiski ieaužas un piedalās zvani un citi sitaminstrumenti, svilpošana, par komponista skaņuraksta iezīmi jau kļuvušās noskaņotās glāzes un to sanoņas radītā atmosfēra, sagatavoto klavieru efekti un citi paņēmieni (kas nebūt nav pašmērķīgi!), ieskaitot virstoņu dziedāšanu. Kora “Latvija” un diriģenta Māra Sirmā tehniski perfektās, emocionāli un dinamiski piesātinātās interpretācijas līdz sāpīgumam skaudri liek izjust debesu tālumu un dziļumu – ārpus cilvēka un viņā pašā. Te nu Vaska un Ešenvalda pasaules saskaras.
