Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA/AFP

Komentētāju veidi internetā. “Gribi saglabāt nervu šūnas? Tad nelasi!” 76

Jau apnicis komentēt ziņas un rakstus, videoklipus un blogus, ierakstus sociālajos tīklos? Lūdzu, būs jums pārmaiņas pēc kaut kas jauns! Varēsiet komentēt rakstu par komentētājiem.

Reklāma
Reklāma
“Putinam steidzami nepieciešama ārstu palīdzība – šoreiz viss ir nopietni.” Eksperts par situāciju Kremļa bunkurā
Kokteilis
11 interesanti padomi, kas palīdzēs jums izskatīties jaunākiem, nekā patiesībā esat
TESTS. Vai tu spētu “izdzīvot” laukos? Tikai īsti laucinieki spēs atbildēt 100% pareizi
Lasīt citas ziņas

Nav jau slikti, ka internets devis iespēju tūlīt pat izteikties par lasīto, nevis sūtīt vēstuli redakcijai pa pastu. Vari paust savas domas par ko aktuālu, dalīties pieredzē, turpināt auglīgas diskusijas par tēmu, uzklausīt padomus un atsauksmes. Tad kāpēc bieži vien dzirdams ieteikums: „Gribi saglabāt nervu šūnas? Tad nelasi komentārus” vai kāda slavenība apgalvo, ka tos nelasa. Vai komentētāji ir kāda specifiska agresīvi un negatīvi noskaņota sabiedrības grupa, kurai baudu sagādā tādiem pašiem vārdiem raksturojamu komentāru pievienošana?

Varētu pat saprast, ka negatīvās ziņas vairāk pamana, un ko gan vēl piebilst pie pozitīvajām? „Jauki, skaisti, paldies, ka dalījāties, malači?„ Toties pie negatīvajām var izvērsties, sašust, pakritizēt, dot padomus, apspriest autora personīgo dzīvi, izskatu vai prāta spējas, izgāzt sakrājušās negatīvās emocijas, kas visbiežāk nekā nav saistītas ar aprakstīto notikumu un pie viena nopriecāties, ka ar pašu nav atgadījies nekas slikts. Tas jau nekas, ka diez vai būtu gatavs uzrakstīto pateikt arī dzīvē aci pret aci!

Lavīna

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāda bloga autore dalās savos novērojumos: „Pēc jauna ieraksta publicēšanas vispirms ir gandrīz zibenīgs „patīk” vilnis: viņiem vēl nav bijusi fiziska iespēja izlasīt tekstu, vēl jo mazāk to saprast, bet nē, patīk! Tad nāk tie, kas aplaudē: „Izcili! Brīnišķīgi! Lieliski! Bravo! Piekrītu! Utt”. Labāk, ja tas izteikts vārdos, nevis ar pievienotām mirguļojošajām bildītēm. Viņi arī parasti iesaka tālāk manu rakstu.

Ja ieraksts šķitis ļoti uzjautrinošs, parasti sievietes pieraksta, ka aiz smiekliem piededzināja pankūkas, piečurāja bikses, aplēja klaviatūru, vēderu saķērusi vārtījās pa grīdu, skaļi rēcot pamodināja bērnus, vīru, kaimiņus vai paklusām ķiķinot – kolēģus sapulcē; iebruka jumts un atvērās zeme.

Tad sarodas domīgie. Viņiem ir savs viedoklis, nav svarīgi – pamatots vai nē, un viņi to pauž. Ar viņiem var aprunāties, pat sadraudzēties. Tad paceļas pirmais dubļainais nīgro vilnis ar tādiem komentāriem kā: “Kāpēc par to raksti? Vai tiešām nav par ko rakstīt?” Atzīmējas arī tie, kuri ierakstā redz kārtējo signālu, ka pasaule ir sapuvusi un taisās sabrukt, drīz visu atkal pārklās ūdeņi, un tajos atspīdēs Dieva seja.

Un visbeidzot sanāk agresīvi, naidīgi noskaņoti cilvēki: tu, tavi vārdi, tavas domas, tavi uzskati, tavi draugi utt. – jebkas var izsaukt šo naidu. Viņi ir apbrīnojami radījumi, kā mušas: vispirms pārvērš teksta jēgu mēslos, tad priecīgi dūkdamas vārtās tajos.”

Precīzāk kā IQ tests

Vispirms jāņem vērā, ka vairums sociālo tīklu lietotāju vai vietņu lasītāju neiesaistās diskusijās un neatstāj komentārus. Cilvēks, kurš ir emocionāli līdzsvarots un apmierināts ar dzīvi, visticamāk (ja vien temats viņam nebūs ļoti nozīmīgs) neko nekomentēs. Ja to darīs, tad neiegrims nebeidzamu strīdu un savstarpēju apsūdzību bezdibenī, bet, redzot šāda veida diskusijas bezjēdzību un oponentu nespēju saprast izklāstītos argumentus, vienkārši pametīs raksta komentārus.

Reklāma
Reklāma

Vai komentētāji pakļaujas kādai salikšanai pa plauktiņiem? Nosacīti, jo iespējamie veidi var pārklāties un mainīties atkarībā no komentējamā teksta satura, pilnmēness, algas dienas, komentāra autora garastāvokļa, dabūšanas vai nedabūšanas un citiem neparedzamiem faktoriem. Bieži sastopama divu vai vairāku tipu simbioze ar dažādu īpašību procentuālo daudzumu, kas ņemts no katra veida. Tomēr pamēģināsim. Tātad – komentētājus var iedalīt trīs lielos apakštipos – labvēlīgajos, konstruktīvi kritiskajos un ļaunprātīgajos. Aplūkosim sīkāk šos apakštipus.

Labvēlīgie komentētāji

Labvēlīgos savukārt var iedalīt “vienkārši atbalsta” (ar emocijzīmēm vai īsu pateicības frāzi) un “izvērsti atbalsta”. Pozitīvais komentētājs komentē aiz pateicības, jo uzzinājis no autora ko noderīgu un vajadzīgu: “Lielisks ieraksts!”, “Noderīgs raksts!”. Citi savu piekrišanu autoram pauž lakoniski, piemēram: “Piekrītu autoram!”, “Es arī tā domāju!” un tā tālāk.

Konstruktīvie kritiķi un to veidi

Adekvāti cilvēki ar argumentētu viedokli – komentē tēmas, kuras labi pārzina vai kuras interesē, lai paustu savu nostāju vai atspēkotu materiālā paustos uzskatus. Parasti viņi skaidri izsaka savas domas, nenovirzās no tēmas, neaizskar citus, nav emocionāli. Reizēm nemaz neielaižas diskusijās, bet aprobežojas ar vienu vai diviem ierakstiem.

Guru. Īsts savas jomas eksperts. Atturīgs. Komentē reti, bet “par lietu”. Izturas pret autoriem un viņu darinājumiem ar izpratni, ka viņš zināšanās ir kā skolotājs, bet autori – kā vecāko vai pat jaunāko klašu skolēni. Norāda uz kļūdām (ja tādas pastāv), bet bez augstprātības vai aizspriedumiem. Var iesaistīties konstruktīvā diskusijā, kas būs ne mazāk interesanta kā pats raksts.

Narcistiskais guru. Līmeņa ziņā tikpat labs speciālists kā iepriekšējais tips, bet pret autoriem un viņu rakstiem izturas augstprātīgi. Katrā komentārā liek noprast, cik izcils ir. Viņš ir tur, Olimpā, bet pārējie ņudz kalna pakājē un nekad nesasniegs tādus augstumus kā viņš.

Pseido guru. Faktiskais “zināšanu” līmenis ir diezgan vidējs. Viņš patiesi tic, ka saprot visu, visur, vienmēr un vislabāk nekā jebkurš cits. Komentāri ir pompozi ar patosa pieskaņu, augstprātīgi, bet bez ļaunuma. Mīl “pieķerties” nelielām niansēm, momentiem, stila, loģikas un gramatikas kļūdām.

Komentētājs – pētnieks parasti kaut ko precizē tekstā, uzdod autoram jautājumus, turpina savā blogā atklāt interesējošo tēmu vai arī norāda saiti uz rakstu, ko pats jau publicējis par šo tēmu.

Tepat var pieskaitīt arī parastos cilvēkus, kurus interesē tīmekļa vietņu, publisko lapu apmeklēšana un iesaistīšanās diskusijās. Emocionālajā vientulībā tas rada komunikācijas un noderības, vajadzības ilūziju. Šai komentētāju kategorijai interneta telpa aizvieto sarunas uz ielas par neko vai stundām ilgas sarunas pa telefonu. Interesanti ir tas, ka internetā šie cilvēki garantēti atradīs sev interesējošas tēmas. Tas izskaidro, piemēram, domubiedru un interešu grupu popularitāti lielākajos sociālajos tīklos.

Ļaunprātīgie komentētāji

Kas tie ir par cilvēkiem? Bīstams komentētāju tips ir neadekvāti cilvēki. Varbūt viņiem pat diagnosticēta kāda psihiska saslimšana, bet, uzturoties mājās vai ārstniecības iestādē, viņiem ir pieejami saziņas līdzekļi. Nevajadzētu domāt, ka viņi ir muļķi. Daudzi ir ļoti gudri, izglītoti cilvēki. Viņu ieraksti ir loģiski, argumentēti un strukturēti. Viņus var atpazīt pēc tā, ka, ja kāds iebilst, viņi aizsvilstas, ķeras pie personīgiem apvainojumiem un sāk apšaubīt citu prāta spējas, par gudrāko uzskatot tikai sevi. Strīdēties ar šādiem cilvēkiem ir bezjēdzīgi – neko pierādīt nebūs iespējams.

Vēl viens bīstams tips ir cilvēki ar kompleksiem, bieži vien dzīvē nomākti un pazemoti. Tikai internetā viņi var izplest savus spārnus. Izpauda savu negatīvismu, agresiju, skaudību utt., izbaudīja to, izauga savās acīs un metās pie nākamā raksta, lai apliecinātu sevi.

Ir arī tāds tips – klaji provokatori. Iespējams, ka viņi saņem par to samaksu un darbojas ar nepārprotamu mērķi – destabilizēt sociāli politisko situāciju.

Samērā nekaitīgs tips – cilvēki, kuri visur saskata apmaksātas ziņas, produktu PR, reklāmu un biznesa „bīdīšanu”. Starp citu – viņu slēptais dvēseles kliedziens varētu būt – nu uzpērciet kāds beidzot mani!

Aplūkosim, kādas metodes viņi izmanto.

1. Novirzīšanās no tēmas

Paņēmiena būtība – novirzīt citus komentētājus no rakstā minētās tēmas apspriešanas. Jo vairāk komentāru ārpus tēmas, jo mazāk saprātīgu domu komentāros izteiks citi lasītāji. Galvenie komentētāju veidi, kuri specializējas novirzīšanā no tēmas:

Čempions – cenšas būt pirmais, kas “komentē” vai pareizāk sakot – atzīmējas pie jebkura raksta.

PR speciālists – komentāros nodarbojas tikai ar personīgo vai korporatīvo PR.

Romantiķis – patīk atcerēties “vecos labos laikus”, dalīties stāstos no personīgās pieredzes utt.

Oponents – apstrīd visu pēc kārtas, tai skaitā lapas dizainu, sniedz garus citātus no pirmavotiem, grib pārliecināt citus, ka autors vai nu neko nesaprot par nosaukto tēmu, vai arī raksta tikai pasūtījuma rakstus vai reklāmu utt.

Primitīvais komentētājs – “Es nepiekrītu.” Kad autors uzdod jautājumu, kam tieši viņš nepiekrīt, tikpat lakoniski paskaidro: “Tam, kas šeit rakstīts” vai arī pilnībā ignorē jautājumu.

No Mēness nokritušais. Gandrīz zem katras ziņas noteikti būs kāds, kurš atstās komentāru “Kas ir visi šie cilvēki, kāpēc man par to jāuzzina?”.

Tie, kas sarunājas ar savām balsīm vai nevar sadzenāt būrī savus putnus. Šie cilvēki raksta par kaut ko savu, kam nav nekāda sakara ar ieraksta tēmu.⠀

2. Autora izaicināšana

Mēģina izprovocēt autoru uz neauglīgu diskusiju un nepārdomātiem izteikumiem. Gudrinieks – pārmet autoram, ka no zinātniskā viedokļa teksts neiztur nekādu kritiku un “patiesībā autoram vajadzēja vēl pamācīties, pirms ķerties pie klaviatūras”. Vienkāršais cilvēks – pārmet, ka teksts ir pārāk grūti saprotams.

3. Autora diskreditācija

Paņēmienu raksturo piedāvātās tēmas ignorēšana un koncentrēšanās uz autora personību, lietojot negatīvus izteikumus un aizvainojošus apzīmējumus.

Nekauņa un rupeklis – mēģina izsist autoru no emocionālā līdzsvara ar klaji aizskarošiem izteikumiem un „birku” piekarināšanu (resns, homofobs, vatņiks utt.).

Paranoiķis – apsūdz autoru kā “provokatoru”, “pērkamo žurnālistu” u.tml.

Eksperts – ļoti labi “pazīst” autoru, orientējas ģimenes saitēs, runā par autora spējām, talantiem, personīgo dzīvi un attiecībām ar varas iestādēm. Mēģina iedzelt autoram ar vārdiem: “nav slikti iesācējam/meitenei/blondīnei utt.” vai „tev kā juristam/saprātīgam cilvēkam utt. jau nu vajadzēja zināt”.

Histēriskais komentētājs ir sašutis par pašu raksta publicēšanas faktu: “Redakcija! Kāpēc jūs publicējat šā cilvēka (provokatora, homofoba, sorosīta?!!!” utt.) rakstu?”.

Ko darīt autoram

Ja tas ir kāda uzņēmuma profils sociālajos tīklos, un tajā parādījies negatīvs komentārs par apkalpošanu vai produktiem, rīcība ir skaidra – jāvadās pēc nerakstītā noteikuma, ka klientu viedokli nekad nedrīkst ignorēt – ne labo, ne slikto. Par pozitīvo komentāru var pateikt “paldies”, uz negatīvo jāsniedz ātra atbilde. Sociālajos tīklos saņemtais negatīvais komentārs var ļoti ātri pārvērsties par lavīnu. Atbildē jāpasaka “paldies” par viedokli, jāatvainojas par sagādātajām neērtībām un jāaicina nosūtīt uzņēmumam privātu vēstuli. Dzēst ārā negatīvos komentārus var tikai tad, ja ir 101% pārliecība, ka uzņēmumu mēģina nomelnot, rakstot neadekvātus komentārus

Ja ļaunprātīgie komentētāji apsēduši kādu ziņu portālu vai personīgo blogu, rīcība atkarīga no pašu veidotāju nostājas pret tāda veida komentāriem. Jebkurā gadījumā komentāriem nevajadzētu novērst autoru no vēlmes rakstīt un izteikties, jo tie tikai demonstrē pašu rakstītāju intelekta un emocionālās inteliģences esamību vai trūkumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.