Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
20. augusts, 2016
Drukāt

Dainis Īvāns: Nolēmām, ka brīvie un dzīvie sanāks Ģertrūdes baznīcā (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

1991. gada 21. augusta pusdienlaikā, kad Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma Konstitucionālo likumu par pilnīgu valsts neatkarības atjaunošanu un 1990. gada 4. maijā noteiktā „pārejas perioda” izbeigšanu, mūsu tālākais liktenis nebūt vēl nebija skaidrs.
Maskavas Kremlī kopš 19. augusta nakts saimniekoja PSRS Valsts Ārkārtas stāvokļa komiteja. PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, kurš 20. augustā bija plānojis tā saucamā jaunā “Savienības līguma” parakstīšanu, trešo dienu atradās pučistu izolētā vasarnīcā pie Melnās jūras. Maskavā tauta cēla barikādes ap Kremlim opozicionārās Krievijas Federācijas parlamenta ēku. Čella vietā šaujamieroci rokās ņēma mūziķis Mstislavs Rastropovičs. Uz pučistu sūtīta tanka runu teica mūsu tā laika sabiedrotais Krievijā – Boriss Jeļcins. Un mēs varam pat lepoties, ka cīņu par demokrātiju Maskavā toreiz iedvesmoja arī latviešu cīņa par brīvību 1991. gada janvāra barikāžu laikā Rīgā. Tautas garaspēka pārākumu pār agonizējošas lielvalsts karaspēku bijām pierādījuši. Tāpēc svarīgi apzināties, ka mūsu liktenis arī tobrīd neizšķīrās Maskavas upes, bet gan Daugavas krastos. Maskavā karoja spēki, kas vēlāk bija spiesti pieņemt Latvijas neatkarību ar spēkiem, kas tam pretojās visiem līdzekļiem. Latvija kopš 1990. gada 4. maija neatkarības akta PSRS vadībai nemainīgi deklarēja, ka netaisās palikt varmācīgi inkorporēta nedz „vecajā”, nedz grasās „brīvprātīgi” iestāties „jaunajā” Padomju Savienībā. Latvija par spīti PSRS saimnieciskajām, politiskajām un militārām važām kopā ar Lietuvu un Igauniju gāja savu ceļu. Jau pirms bēdīgi slavenā augusta puča Augstākā padome lika pamatus zemes reformai, okupācijas laikā zaudēto īpašumtiesību atjaunošanai, lata ieviešanai, atjaunoja robežsardzes un muitas dienestus. Latvija 1990. gadā kā pirmā no PSRS inkorporētajām republikām pārtrauca nodokļu iemaksas PSRS budžetā un atjaunoja savu valsts ieņēmumu sistēmu. Latvija vairs neieskaitīja līdzšinējos vismaz 40% no saviem ienākumiem PSRS bruņošanās izdevumiem un ignorēja obligāto iesaukumu PSRS armijā.

Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma pieņemšanas brīdī Doma laukumu Rīgā atkal bravūrīgi tricināja PSRS restauratoru bruņumašīnas. No tām izlēkušie kaujinieki bezspēcīgā niknumā mēģināja izkustināt akmeņus no barikādēm ap Jēkaba ielas parlamenta ēku un iztrenkāt sanākušos neapbruņotos cilvēkus. Latvijas kompartijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks, neslēpdams prieku par Maskavā notikušo apvērsumu, jau 19. augusta rītā bija solījis izrēķināties ar komunistiskā režīma pretiniekiem un latvju neatkarības atjaunotājiem. PSRS Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālmajors Fjodors Kuzmins, lai „nerastos pārpratumi”, to pašu telefonsarunā atkārtoja mūsu Augstākās Padomes priekšsēdim Anatolijam Gorbunovam. 19. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome kā pirmais no pasaules parlamentiem bija pasludinājusi, ka apvērsums Maskavā ir antikonstitucionāls, un Latvija nedz iesaistīsies sarunās ar pučistiem, nedz pildīs viņu rīkojumus, bet varmācības eskalācijas apstākļos izmantos visus nevardarbīgās pretošanās līdzekļus. Tālab militārs uzbrukums mūsu parlamentam Konstitucionālā likuma pieņemšanas brīdī 21. augustā nenotika nejauši. Pirms gauži iespējamās likumdevēju mītnes ieņemšanas deputātiem vajadzēja paspēt nobalsot par deputāta Andreja Krastiņa iepriekšējā dienā sagatavoto projektu un tā stāšanos spēkā no pieņemšanas brīža. Kaujai gatavojās pēc janvāra barikādēm dibinātā pirmā policijas bataljona puiši ar dažiem šaujamieročiem un Rīgas miliči ar degmaisījuma pudelēm. Taču kad uz balsošanas ekrāna parādījās 133 -PAR, 13 PRET, PSRS “glābēju” uzbrukums PSRS “demontētājiem” zaudēja jēgu. Bruņutransportieru rēkoņa apklusa. Kļuva skaidrs, ka Brīvība turpināsies pat atkārtotas okupācijas gadījumā un diezin vai kāds tad ticēs stāstiem, ka varmākas ir “sacēlusies tauta”, bet upuri “nacionālie ekstrēmisti”.

PSRS centrālo varas iestāžu, režīma spēka struktūru un Latvijas kompartijas 1991. gada vasarā organizētās provokācijas, tai skaitā uzbrukumi muitas punktiem, Lietuvas muitnieku slepkavība, dažādu objektu spridzināšana, ekonomiskā blokāde un politiskā šantāža vairs cilvēkus nespēja nobiedēt, gluži otrādi, vienoja noteiktākai, straujākai un reizē nevardarbīgai rīcībai.
Tautas frontes deputāti arī bija vienojušies, ka bijušās un nākamās Saeimas ēkas varmācīgas sagrābšanas gadījumā brīvie un dzīvie 21. augustā 18.30 sanāks Jaunās Ģertrūdes baznīcā, lai organizētos tālākai cīņai.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Neizlasīju visu, par škidru likās + ar puspatiesībām nenosegsi melus.
    Būtu kaut Jeļcena dekrētu pieminējis. Pēc kura, mums tiešām “sāka nākt kārtis”…

  2. Nu, Ivan, neattaisnoji tautas cerības! Neticu nevienam tavam vārdam.

    • Ak,netici gan?Nu pareizi,jo viņš nav pie varas grožiem,neapzog valsti,nediktē kā Pundurs ko un kad likt kādā amatā lai sen par labu.Redz gribēja Reizniece iespundēt VIDā Koļegovu,faktiski lapsu vistu kūtī par sargu.NESANĀCA!! Jātic visuvarenajam Lembim kas .. Valstī.Tieši tie kas nepārdevās ,tagad nav pie siles,kā tautā saka .Brigmanis – kompartija,Urbanovičs- komsomols utt.Papētiet vēstniekus,tiesnešus utt.Visi PSRS kadri!

  3. Atmošanās no sapņa:
    “Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts.” Lidija Lasmane-Doroņina: mums jāatgriežas pie pamatvērtībām un vienmēr jābūt nomodā (LVportals, 14.06.2013.)

  4. LASU grāmatu”Latvijas ārpolitika un diplomātija 20.gs”Varu iedomāties KO rakstīs vēsturnieki par 21.gs Latvijas diplomātiju!Ja ļausim okupēt Rīgu Ušakam,kurš jūtas kā Lužkovs,JA ļausim ZZS turpināt sagrābt varu pārejā valstī un turpināt muntera ārpolitiku ar Raseju,tad Latviju/ latvisku !!!/ Latviju redzēsim TIKAI DZiesmu svētkos,ja arī tos ZZS ar SC nelikvidēs.Tas taču ir nonsens kā uzvedas ZZS kā NEATKARĪGA ES !!!! valsts.Ušaks laikam savu pieredzi nodeva ZZS kad tikās ar Krievijas špijonu pa krogu kaktiem.UN ZZS “superpolitiķi” Vējonis un Kučinskis ZZS ministru kaktu slapstīšanos ar Dvarkoviču uzskata par normu.KĀDIEM erzacpolitiķiem esam uzticējuši valsti?Ja mēs nebūtu ES,NATO,EDSO utt.,tad sen jau būtu Doņeckas variantā ar pušiļinu dubultniekiem kā reiznieci,Auguli,Dūklavu,Vējoni,Kučinski un Co ar Hūti abos galos.Kad beigsies ES naudas ko tad darīs mūsu politmafija?Muks prom,bet kas būs ar LATVIJU?
    LA,nu ceru taču,ka neesat rusofīli un LV naidnieki un manu komentu nenokausiet,jo tā ir TAISNĪBA,pie tam ne visa !!

  5. Nupat apmeklēju “Padomju slepeno bunkuru” Līgatnē. Latvijas PSR valdība un kompartijas CK bija labi parūpējusies par savas ādas glābšanu krīzes situācijā. Par tautas naudu, miljoniem rubļu, bija uzcelts pazemes dzelzsbetona bunkurs ar 5 metri bieziem betona griestiem, kur autonomi varēja izdzīvot 3 mēnešus 250 cilvēku. Gide teica, ka šādi un līdzīgi bunkuri lielajās pilsētās un vietējās padomju varas struktūrās esot Latvijā bijuši kāds tūkstotis – kompartijas nomenklatūra un izpildvara bija labi padomājusi par savu eksistenci kara apstākļos. Tikai tāds sīkums – PAR SAVU TAUTU, tās drošību atomkara apstākļos gan viņi bija piemirsuši…

  6. Zitai, Jancim ,u.c. Atbildēt

    Nevis bezdarbnieki, bet strādāt negribētāji, kuri labprāt dzīvo uz citu valsts pilsoņu sastrādātajiem sociālajiem pabalstiem – tāds ir daudzu šodienas “bezdarbnieku” īstais portrets. Laukos trūkst darbaroku,
    bet normālu strādnieku ar uguni nevar sameklēt! Ja nedēļu pastrādā, tad otru nedēļu “laiž plostu”. Bet re cik skaisti jūs runājat – visiem cienīgu atalgojumu un cienīgus dzīves apstākļus! Nu piepūlies, nepļēguro un būs tev cienīgs atalgojums un cienīga dzīve! Negaidi, ka kāds tev visu pienesīs un beidz te atgremot padomijā iedīdītos saukļus! Bet galvenais: sāc ar sevi, nevis aprunā citus!

  7. Tā laika bezdarbnieki, bija tie lielie ,,varoņi”, kas cīnījās par izdzīvošanu.. Varbūt mums tagad bezdarbniekiem arī jāsasparojās un jāreformē valsts, lai visiem būtu iespējas uz darbu ar cienīgu attalgojumu un cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem.

    • Galvenais ieguvums neatkarībai bija indivīda iespēja paļauties pašam uz saviem spēkiem, izglītību un darbu. Nebija vairs atkarības no pseidorūpīgas padvaras veidotās valsts, kas pieradināja cilvēkus pie nevarības. Brīvi cilvēki brīvību novērtē un rūpējas par sevi, savu ģimeni paši un lepojas ar savu valsti. Padlaiku mantojums, iemācītā nevarība gaida kad kaut ko atkal kāds iedos, vai pēkšņi kāds cits maksās lielo algu jo mākam labi čīkstēt.

      • Kas nu kuram bija tas ieguvums. Diemžēl iznireļiem- kabatas partiju veidotājiem un sponsorētājiem tas bija lielais kampšanas laiks, kas iegrūda atgūto valsti dziļā bedrē, no kuras tā arī neesam spējuši izrāpties, jo valsts nozagšana un pārzagšana turpinās visus 25 gadus. Rūpes par valsts attīstību, tautu, par izaugsmi- tādu nav. Redzamas vien rūpes par kangaru- vietvaldīšu kabatām un siltiem “brukseļkrēsliem”, ko dabū par stērbeļu laizīšanu visādiem banksteriem, junkuriem un ferkelenēm. Tas ir ļoti skumji un nožēlojami!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+