Daļa pašvaldību izstrādā dokumentus “ķeksīša pēc” 0
Daļa pašvaldību – gan deputāti, gan arī darbinieki – neizprot plānošanas dokumentu būtību un nesaredz nepieciešamību tos izstrādāt, secināts Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā “Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu un attīstības plānošanas sistēmas ietekmes novērtējums”.
Nesaredzot jēgu šādu plānošanas dokumentu izstrādāšanai, intervijās ar plānošanas reģionu pārstāvjiem noskaidrojies, ka daļa pašvaldību pārstāvju nav pieraduši stratēģiski domāt un plānot savu darbību, līdz ar to plānošanas dokumentus viņi izstrādā tikai tāpēc, ka tā likumā ir noteikts, tāpēc šie dokumenti ir domāti tikai “plauktiņam” un “ķeksīša pēc”.
Kāds no plānošanas reģionu pārstāvjiem atzinis, ka katram no dokumentiem pašvaldību pārstāvji ir definējuši savu mērķi – viens ir nepieciešams tāpēc, ka tā noteikts likumā, otrs dokuments jāizstrādā, lai piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, bet citu dokumentu jāizstrādā, lai regulētu pašvaldības teritorijas zemes izmantošanu. Turklāt šiem dokumentiem dažkārt pat īsti neesot saistības ar plašāku stratēģisko plānošanu.
Tāpat reģionu pārstāvji atzīst, ka daļa pašvaldību plānošanas dokumentu vairāk līdzinās vēlmju sarakstiem, kur ir sarakstīts viss, kas būtu vēlams, un šīm vēlmēm nav reālas saiknes ar budžetu. Šādu dokumentu veidošanu noteikusi līdzšinējā pieredze, jo dažādu Eiropas Savienības fondu finansējums ir pieejams tikai tad, ja konkrētā vajadzība ir ierakstīta attīstības plānošanas dokumentā. Vēlmju saraksti finansējuma saņemšanai rodoties, jo pašvaldībām trūkstot detalizētas informācijas par to, kādām aktivitātēm fondu programmas būs izmantojamas.
Kā galvenais klupšanas akmens plānošanas procesā esot uzraudzības ziņojumu sagatavošana par īstenotajām programmām. Ņemot vērā, ka daudzas pašvaldības šos plānošanas dokumentus izstrādā tikai formāli, tās neredz arī jēgu veikt šo dokumentu ietekmes novērtējumu un bieži vien nemaz nesagatavo uzraudzības ziņojumus. Dažām pašvaldībām tas sagādā grūtības, jo tās ir pārcentušās ar rezultatīvo rādītāju daudzumu, tāpēc to apkopošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process.
Pēc plānošanas reģionu speciālistu domām, pakāpeniski būtu jāmaina domāšana, fokusējoties uz stratēģisku, ne formālu plānošanu. Bet, lai pašvaldības plānošanas dokumentus uztvertu kā savai attīstībai nepieciešamus, plānošanas procesā vairāk būtu jāiesaista deputāti, jo patlaban dokumentus izstrādā attīstības plānošanas speciālisti, bet šiem dokumentiem trūkst sasaistes ar īstenošanu, par ko vistiešāk ir atbildīgi pašvaldības deputāti.
