Ekonomika
Darbs

Darba tirgū – jauni rekordi 0

Foto: ra2 studio/Fotolia

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem aizņemto darba vietu skaits šī gada 2. ceturksnī palielinājies līdz 911,5 tūkstošiem, kas ir par sešiem tūkstošiem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni.

Tādējādi aizņemto darba vietu skaits ir sasniedzis augstāko līmeni pēckrīzes periodā.

Darba vietu skaita pieaugums galvenokārt notiek privātajā sektorā, savukārt sabiedriskajā sektorā tas ir bijis samērā stabils (skat. 1. attēlu). Nozares, kurās šobrīd ir visvairāk aizņemto darba vietu, ir tirdzniecība (146 tūkstoši), apstrādes rūpniecība (113 tūkstoši) un izglītība (97 tūkstoši). Pēdējā gada laikā lielākais darba vietu skaita palielinājums ir bijis būvniecībā (+5,5 tūkstoši), informācijas un komunikācijas pakalpojumi (+3,1 tūkstotis) un izmitināšana un ēdināšana (+1,7 tūkstoši). Atsevišķās nozarēs ir bijis arī samazinājums – tirdzniecībā (-2 tūkstoši), enerģētikā (-800) un finanšu pakalpojumos (-600).

Brīvo darba vietu skaits šī gada 2. ceturksnī palielinājies līdz 24,5 tūkstošiem, kas ir augstākais līmenis, kāds jebkad ir bijis reģistrēts. Lielākais vakanču skaits ir tirdzniecībā (4,6 tūkstoši), apstrādes rūpniecībā (3,5 tūkstoši) un valsts pārvaldē (3,4 tūkstoši).

Kurš varētu aizpildīt šīs vakances?

Kā liecina NVA informācija, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā ir samazinājies līdz pēdējos 10 gados zemākajam līmenim, taču vēl aizvien ir pietiekams – 58 tūkstoši.

Tas nozīmē, ka teorētiski katram otrajam Latvijas bezdarbniekam būtu kur strādāt. Tomēr praksē ir nepieciešams, lai sakristu darba devēja pieprasītās un darba ņēmēja piedāvātās prasmes, būtu samērīgs attālums no dzīves vietas līdz darba vietai, un ne mazāk svarīgi – lai darba devējs ar darba ņēmēju varētu vienoties par abpusēji pieņemamu atalgojumu.

Visas minētās tendences un dati aizvien skaidrāk apliecina to, ka Latvijā pieaug darba roku trūkums. Darbinieku trūkumu nosaka gan kopējā ekonomikas izaugsme, gan arī Latvijas demogrāfiskā situācija un nevienmērīgā paaudžu nomaiņa – ik gadu pensijā no darba tirgus aiziet lielāks cilvēku skaits (paaudze, kura nāca pasaulē pēckara “dzimstības buma” laikā), savukārt to aizvieto par 5 – 10 tūkstošiem mazāks cilvēku skaits (jaunieši, kas dzimuši deviņdesmito gadu “demogrāfiskās bedres” laikā).

Lai piesaistītu un noturētu darbiniekus, darba devēji paaugstina atalgojumu – šobrīd Latvijā tas arī palielinās pietiekami strauji. Tomēr ilgtermiņā, lai varētu atļauties samaksāt arvien lielākas algas, darba devējiem būs nepieciešams darbiniekus izmantot pēc iespējas efektīvāk – plašāk izmantojot tehnoloģijas, ražojot sarežģītākas un dārgākas preces u. tml. Pakāpeniski būs jāmainās arī izpratnei par darba vietām, lielāku nozīmi pievēršot to kvalitātei, nevis skaitam. Labs darba devējs būs nevis tas, kas rada daudz darba vietu (daļu no kurām, iespējams, nevarēs aizpildīt), bet gan tas, kurš savās darba vietās varēs atļauties maksāt pietiekami augstas algas.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv