Dārza darbi šajā un nākamajā nedēļā 0
25. martā. Šogad Māras dienā dārzā īpaši nav ko darīt. Pagājušajā nedēļā iestājies astronomiskais pavasaris nekādi nesakrīt ar reālajiem laika apstākļiem, arī pēc M. Tūnas sējas kalendāra, nav ieteicams ne sēt, ne stādīt. Var vienīgi izvērtēt situāciju augļu dārzā.
26. martā. Ja diena nav pārāk auksta, vecākām un vāji augošām ābelēm var izzāģēt dažus liekos zarus, cerot, ka to vietā neaugs ūdenszari – tie tikai radītu lieku darbu vasarā. Pēcpusdienā sākas sakņu dienas. Sēj dēstiem sīpolus, pārpiķē sakņu selerijas.
27. martā. Liek diedzēšanai sēklas kartupeļus, iznesot tos gaišās un vēsās telpās, kur temperatūra nenoslīd zem 0 °C. Rēķinot aptuveni 50 dienas līdz stādīšanai, kartupeļus, ko sāks diedzēt šajās sakņu dienās, varēs stādīt no 20. līdz 23. maijam.
28. martā. Lai gan turpinās sakņu dienas, rītapusē derētu pievērst uzmanību gladiolu, acidanteru un montbrēciju sīpoliem. Notīra sausās zvīņas un, ja pamanīti sīkie, melnie, kustīgie tripši, sīpolus uz īsu brīdi iemērc karstā ūdenī. Ir otrā Pilnmēness diena. Tie, kuri tic lazdas brīnumainām īpašībām, tieši šodien var nozāģēt zaru spieķim vai nogriezt rīkstīti āderu meklēšanai. Savukārt lazdu mizu tēja noder kapilāru un asinsvadu tīrīšanai, samazina holesterīna līmeni asinīs un padara elastīgākus asinsvadus.
29., 30. martā. Neviena no šīm dienām nav piemērota sēšanai, stādīšanai, piķēšanai. Esam kristīgo Lieldienu gaidās, tāpēc Lielo piektdienu un Kluso sestdienu labāk veltīt pārdomām.
31. martā. Svinam Lieldienas!
1. aprīlī. Aprīlis tradicionāli ir sulu mēnesis. Ja izdevies jau pagaršot kļavu sulas, var mēģināt tecināt bērzu sulas. Otrajās Lieldienās iekrīt lapu diena. Sēj kressalātus, rukolu, lapu sinepes diedzēšanai, garšaugus, arī kāpostus dēstiem. Neapkurināmās siltumnīcās sēj salātus, dilles, sīpolus lokiem. Laista, mēslo un pārstāda telpaugus.
2., 3. aprīlī. Ja nu pēc lielajiem saliem laiks tiešām ir uzlabojies, var griezt augļu koku potzarus. Sagatavo pārpotējamos kokus, saīsinot zarus. Potēšanu vainagā var sākt, kad jau iespējams atlobīt koku mizu un temperatūra naktīs nav zemāka par -10 °C.
Sēj, piķē un pārstāda tomātus, papriku, baklažānus, fizāļus un citus augļu dārzeņus. Sēj dēstiem gurķus neapkurināmām siltumnīcām, arbūzus, melones.
4., 5. aprīlī. Var pārpiķēt sakņu selerijas, lai tās varētu normāli attīstīties. Gatavo kartupeļu sēklu. Sēj redīsus neapkurināmās siltumnīcās. Ja sniegs nokusis un zeme pietiekami atlaidusies, dobēs var sēt burkānus, pastinakus, sīpolus, redīsus, sakņu pētersīļus.
Ja augsne vēl ļoti mitra un nav pietiekami iesilusi, ar burkānu sēšanu steigties nevajag. Izlīdzina bojājumus zālienos, sakārto dārza celiņus, pārbauda, vai žogi nav bojāti un veic nepieciešamos labojumus. Ja nepieciešams, kaļķo augsni un bagātina to ar kāliju, fosforu saturošiem mēslošanas līdzekļiem.
6., 7. aprīlī. Sēj asteres, samtenes un citas vasaras puķes, kam vēl iespējams izaudzēt dēstus. Ja agrāk sētajām puķēm ir jau pirmās īstās lapiņas, tās pārpiķē retāk. Atbrīvo no zvīņlapām gladiolu un montbrēciju sīpolus. Pārskata dāliju stādmateriālu, atdala bojātos gumus, sadala lielos cerus. Vāc bērzu, apšu un priežu pumpurus, brūkleņu lapas tējām un uzlējumiem.
8. aprīlī. Ja dārzā nokusis sniegs un no zemes izlīduši lakši jeb lāču ķiploki, uz tiem var uzkonstruēt plēves pārsegumu, lai ātrāk varētu plūkt zaļās lapas. Līdzīgi var pasteidzināt arī rabarberus. Sēj un piķē kāpostus, puravus, salātus, garšaugus. Bojātās vietas zālienos pielabo, piesējot atbilstošu sēklu maisījumu. Ja zālienu pārņēmusi sūna, var iestrādāt dzelzs sulfātu saturošus līdzekļus un kālija hlorīdu. Laista un mēslo telpaugus.
