Latvijā
Novados

Daugavpils mērs Elksniņš nesaredz ieguvumus no dalības Latvijas Pašvaldību savienībā0


Andrejs Elksniņš
Andrejs Elksniņš
Foto: Zane Bitere/LETA

Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (“Saskaņa”) paziņojums par pašvaldības nodomu izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), nesaredzot ieguvumus no dalības tajā, pašvaldību intereses pārstāvošo organizāciju pārsteidzis nesagatavotu. Pirms šo trešdien paredzētās abu pušu tikšanās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis “Latvijas Avīzei” atzina – viņš nevarot piekrist pārmetumiem, ka LPS neaizstāvētu pašvaldību intereses, par kurām iestāties pilsētu un novadu vadībai katrai atsevišķi būtu daudz grūtāk.

LPS līderis ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedrs, bet viņš nedomā, ka organizācija būtu atkarīga no viena politiskā spēka, kā to minējis Daugavpils mērs.

“Pašvaldību intereses ir visiem kopīgas, un te nevar runāt par vienu dominējošo spēku,” uzskata G. Kaminskis. Latvijas Pašvaldību savienība ir oficiālais valdības sarunu partneris, kuras loma īpaši svarīga ir valsts budžeta pieņemšanas laikā, jo iesniegšanai Saeimā sagatavotajam budžeta projektam ir jāpievieno Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols. LPS vadībā tagad dominē ZZS, kas Saeimā ir opozīcijā. Tas nozīmē arī LPS ietekmes mazināšanos. Starp valdību un LPS tagad ir lielākas pretrunas – jo īpaši par pašvaldību reformu –, nekā tas bija laikā, kad ZZS bija premjera partija. Līdz ar to pašvaldību organizācijai grūtāk ir ietekmēt valdības lēmumus, ko tai pārmet atsevišķas lielās pilsētas, uzskatot, ka valsts budžeta veidošana notiekot uz pašvaldību rēķina.

Organizācijas svaru vēl vairāk mazinātu kādas pilsētas vai lielā novada izstāšanās no tās.

Daugavpils dome biedra naudās maksā LPS vairāk nekā 70 000 eiro gadā. Ja Daugavpils izstātos no LPS, tas atsauktos uz tās darbību un, visticamāk, skartu tajā strādājošo atalgojumu, ko atzina arī G. Kaminskis. Viņš norādīja, ka tagad LPS padomnieki pārstāv visas svarīgākās jomas, seko līdzi ministriju un Saeimas komisiju darbībai, bet tad, iespējams, nāktos kaut ko pārskatīt. LPS tagad ir visas 119 pašvaldības. Kādu laiku tajā nebija Rīgas pilsēta un Krāslavas novads, kas katrs savu iemeslu dēļ no organizācijas izstājās, bet pēc tam tajā atgriezās. Par dalību LPS Daugavpils dome plāno lemt ceturtdien. Trešdien ir iecerēta arī Lielo pilsētu asociācijas (LPA) mēru tikšanās, kur kolēģi vēloties uzklausīt Daugavpils domes priekšsēdi, jo viņš ir kritiski izteicies arī par šo organizāciju.

Vairāki politiķi neoficiāli ir pieļāvuši, ka ar šo brīdinošo paziņojumu Daugavpils pašvaldības vadītājs ir sūtījis kādus neafišētus signālus un ka “tā ir kādas spēles sastāvdaļa”.

Nepamanīts nav palicis arī tas, ka A. Elksniņu tagad atbalsta no Latgales partijas ievēlētie Daugavpils domes deputāti, kuru līderis Jānis Lāčplēsis ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) padomnieks. Abas pašvaldību pārstāvošās organizācijas ir kritiski izteikušās par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteikto administratīvi teritoriālo reformu, aicinot sākt ar otrā līmeņa – apriņķu – pašvaldību veidošanu.

Daugavpils mērs A. Elksniņš “LA” atzina, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Daugavpils nevēlas palikt LPS, ir tās nespēja formulēt skaidru viedokli par VARAM pieteikto administratīvi teritoriālo reformu, par kuru pašvaldībām esot atšķirīgi viedokļi.

A. Elksniņš uzskata, ka “valstiski reforma ir vajadzīga un pašvaldību skaits ir jāsamazina, bet LPS mēģina aizstāvēt atsevišķu vietvaru aizsēdējušos mērus”.
Saistītie raksti

Tagad, viņaprāt, vieni tiekot kūdīti pret otriem. Tiesa, tas gan ir tikai A. Elksniņa, nevis domes viedoklis. Zināms, ka Lielo pilsētu asociācija ir aicinājusi savus biedrus domēs pieņemt lēmumus par to attieksmi pret reformu, lai LPA zinātu skaidru šo pašvaldību pozīciju un varētu formulēt kopīgo viedokli.

A. Elksniņam arī neesot sajūta, ka LPS un LPA aizstāvētu Latgali un Daugavpili. Viņaprāt, daudz lielāku uzmanību saņemot Liepāja un Ventspils. “Latgalē ir Eiropas Savienības ārējā robeža, bet Liepājai un Ventspilij vienīgais apdraudējums ir roņi, kas apēduši reņģes,” turpināja A. Elksniņš. LPS priekšsēdis G. Kaminskis atzina, ka pēdējā laikā nav bijis Latgalē un nav piedalījies arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdēs, kur ir visi pašvaldību vadītāji. Taču viņš regulāri sazinoties ar Latgales vietējiem līderiem, no kuriem vairāki ir arī LPS valdē. Līdz ar to arī šie pārmetumi viņam nešķiet pamatoti, jo viedokļu apmaiņa notiekot.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Latvijā turpina pieaugt alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju
11 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Latvijā strauji pieaug “viltus studentu” skaits
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizvadītajā diennaktī policijai ziņots par divām laupīšanām
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Dabā
Dzērienu iepakojuma depozīta projektu mēģina “saplosīt” pirms galīgā lasījuma
1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Dreiliņos atgriezies dedzinātājs, ko policija pirms gada nogādājusi psihiatriskajā slimnīcā
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Viens no jaunās hokeja halles būvniekiem apsūdzēts par Savisāra kukuļošanu
1 stunda
LA
LA.LV
Ekonomika
RNP “PNB bankas” kontā palikuši 6 miljoni eiro iedzīvotāju naudas
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Dzelzceļa stacijas būvniecība sadārdzinājusies par vairāk nekā 230 miljoniem eiro
1 stunda