Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. februāris, 2014
Drukāt

Debitants Puķītis: “Pēc četriem gadiem Korejā cīnīšos par medaļu”

AFP/LETAAFP/LETA

(L-R) Great Britain's Jack Whelbourne, Italy's Yuri Confortola, Japan's Yuzo Takamido, Latvia's Roberto Pukitis, Netherlands' Sjinkie Knegt and Germany's Robert Seifert compete in the Men's Short Track 1500 m Heats at the Iceberg Skating Palace during the Sochi Winter Olympics on February 10, 2014. AFP PHOTO / YURI KADOBNOV

19 gadus jaunais ventspilnieks Roberto Puķītis savā olimpiskajā[ā debijā 1500 metru šorttreka sacensībās aizkļuva līdz pusfinālam un ierindojās 15. vietā

1500 metru distances sacensību pirmajā skrējienā Puķītis pēc sadursmes ar japāni Juzo Takamido  zaudēja līdzsvaru, atpalika un finišu sasniedza kā pēdējais, tomēr japānis tika diskvalificēts un debitantam bija iespēja startēt pusfinālā. Konkurenti bija īsts šā sporta veida krējums – trīs no pasaules ranga pirmā desmita. Puķīša izvēlētā taktika bija turēties aizmugurē un gaidīt iespējas skrējiena beigās pakāpties augstāk. Izdevās tikt līdz piektajai pozīcijai, B finālā iekļuva trešās un ceturtās vietas ieguvēji, bet Roberto olimpiskajā debijā ierindojās 15. vietā.

“Būtu vēl viens aplis, varbūt izrautu ceturto vietu un B finālu, bet tik un tā esmu apmierināts ar sasniegto. Taktiku izstrādājām kopā ar treneri. Pirmajā skrējienā bija atšķirīga taktika, turēties priekšā, jo bija jāiekļūst pusfinālā. Tāpēc arī gāju pa priekšu un labi noturēju savu pozīciju. Japānis mēģināja spraukties uz visu vai neko, izgrūda mani ārā. Uzreiz bija skaidrs, ka par šādu manevru pienākas diskvalifikācija un esmu ticis tālāk,” divus olimpiskos slidojumus komentēja Roberto Puķītis.

–          Pirms spēlēm teici, ka mērķis ir iekļūt desmitniekā?

–          Tobrīd nezināju, kāda būs sacensību sistēma un cik dalībnieki būs pusfinālā. Mans mērķis bija pusfināls, tāpēc arī otrajā slidojumā lieki neriskēju. Lai nesaņemtu diskvalifikāciju, bet iegūtu savu vietu.

–          Vai debijas reizē sajūtas bija īpašas?

–          Protams, pirmā olimpiāde. Biju uztraucies, pirmajā slidojumā kājas bija savādākas kā parasti. Pusfinālā tāds slogs vairs nebija.

–          Tātad vajadzīgi seši gadi, lai nokļūtu olimpiskajās spēlēs?

–          Vispirms bija pieci gadi hokejā, tur arī ieguvu sajūtas un uz ledus vajadzīgo stabilitāti. Daudz ar padomiem palīdz Haralds Silovs. Jā, viņš ir mans elks sportā un viņa iedvesmot sāku trenēties šorttrekā. Ja Haralds savulaik Ventspilī nebūtu uzvarējis Eiropas čempionātā, varbūt es te nemaz nestāvētu.

–          Tava īstā olimpiāde būs nākamā?

–          Noteikti. Šajos četros gados izdarīšu visu, lai Korejā cīnītos par medaļu. Pašlaik esmu starp trīs labākajiem Eiropas junioriem. Sezona vēl nav galā, gatavošos pasaules junioru čempionātam martā un arī tur cīnīšos par medaļu.

Māris Siliņš, “LA” speciālkorespondents Sočos

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+