Kultūra
Kultūrpolitika

Naukšēniešiem Deju svētki – svēta lieta 16


Iluta Uškāne parāda savējiem dejas soli.
Iluta Uškāne parāda savējiem dejas soli.
Publicitātes foto

Vienā no attālākajiem Vidzemes puses novadiem – Naukšēnos – tautas deju solī lec divi kolektīvi – abu vadītāja ir Iluta Uškāne, kura dejot sākusi pie ilggadējās tautas deju ansambļu vadītājas, pedagoģes un horeogrāfes, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Goda virs­vadītājas Ievas Adāvičas. Vēlāk dejots “Sadancī”, arī – vidējās paaudzes deju kolektīvā “Gauja”.

“Naukšēnu vidējās paaudzes kolektīvam, kurš darbojas jau vairāk nekā 30 gadus un piedalās Dziesmu un deju svētkos, pavasarī ir atskaites punkts – deju kolektīvu skates, kurās pēdējos gados esam ieguvuši pirmo pakāpi,” viņa stāsta. Gadu laikā dejotājiem kļūstot vecākiem, vidējā paaudze izveidojusies no jauniešu deju kolektīva, un vairāki sastāva pāri dejo jau no pirmsākumiem. “Kolektīvu vadu kopš 2009. gada. Tas ir piedalījies visos Dziesmu un deju svētkos, jo ikvienam tautas deju dejotājam tā ir svēta lieta.”

Naukšēnu vidējās paaudzes kolektīvs piedalās arī, piemēram, Vidzemes deju svētkos un vidējās paaudzes deju svētkos, kas notiek starp­laikos starp lielajiem. Dzīvojot tuvumā Igaunijas robežai, dejotāji sadraudzējušies ar domubiedriem kaimiņvalstī. Naukšēnieši piedalījušies arī reģionālajos Igaunijas Deju svētkos, apguvuši viņu deju soli un palīdzējuši Igaunijas deju kolektīva vadītājiem apgūt mūsējo.

Strādājot tik nelielā novadā, nākas saskarties ar dažādām problēmām, kas saistītas ar nelielo iedzīvotāju skaitu un finansējumu. Tā arī varētu būt atbilde, kādēļ Naukšēnos tikai viens kolektīvs spējīgs pretendēt uz dalību vispārējos svētkos. I. Uškāne stāsta, ka nokomplektēt kolektīva sastāvu nav viegli: “Problēmas ir, un gadās, ka ne tikai ar vīriešu, bet arī ar dāmu sastāvu. Cilvēki ir noskrējušies pa saviem darbiem, bet tie, kas nedejo, ir grūti iekustināmi, jo zinām, ka vieglāk taču ir pēc darba iekrist dīvānā pie TV ekrāna, nevis nākt uz mēģinājumu, kur jāstrādā un jālej sviedri.”

Saistītie raksti

Arī paši dejotāji ne vienmēr spēj izkārtot laiku, lai apmeklētu mēģinājumus, jo lauku darbi negaida, īpaši vasarā un rudenī. Ir arī tādi, kas nāk uz vidējās paaudzes kolektīvu, kaut gan iepriekš ar deju soli bijuši uz “jūs”. “Iemācās un dejo ar lielu prieku. Es ļoti priecājos par viņiem. Tomēr dejot gribētāju pie mums nav daudz, uzskatu, ka lielākā ir “ierūsēšanas” problēma un nevēlēšanās pēc dienas darbiem piepūlēties. Kādēļ nedejo jaunieši? Mūsdienās ir tik daudz iespēju, ko darīt, tādēļ dejošana vairs nav tik aktuāla kā kādreiz. Pirms dažiem gadiem Naukšēnu kultūras namā darbojās jauniešu kolektīvs, bet mazā dalībnieku skaita dēļ tas vairs nepastāv. Vēl viens faktors – pēc vidusskolas absolvēšanas jaunie dodas projām studiju gaitās uz Rīgu vai citām pilsētām,” stāsta kolektīva vadītāja.

Naukšēnu pašvaldība amatieriem gan esot ļoti pretimnākoša – katru gadu piešķir finansējumu, par ko Naukšēnu vidējās paaudzes kolektīvs nodrošina sev tērpus. Atbalsta arī braucienus uz koncertiem, kā arī pašu sadancošanos Naukšēnos. “Mums ir daudz draugu – deju kolektīvi gan no Valmieras, gan citiem apriņķiem. Ilggadēji draugi ir Amatas novada kolektīvs “Amata” un igauņu deju kolektīvs “Jandali”. Pēdējos gados esam sadraudzējušies arī ar rīdziniekiem – “Artavu” un “Pērkonu”. Šie kolektīvi labprāt ciemojas pie mums, mēs braucam uz Rīgu, sadancojamies ar viņiem tur,” uzsver I. Uškāne. Naukšēnu novadam esot laba sadarbība arī ar Giterslo apriņķi Vācijā. Uz Igauniju gan dodoties biežāk – katru vasaru, piedalīšanās novada rīkotajos pasākumos esot neatņemama deju kolektīva sastāvdaļa.

 

NAUKŠĒNU NOVADS: 2 KOLEKTĪVI

* Senioru deju kopa “Švunkas”.

* Vidējās paaudzes kolektīvs “Naukšēni”.

LA.lv