Latvijā
Politika

Deputāti latgaliešiem: beidziet tēlot mocekļus! 50

Latgales karogs. Foto – Ivars Soikāns/LETA

“Radās iespaids, ka mēs viens otru nesaprotam. Mēs runājam par vienu lietu, bet deputāti par kaut ko citu,” pēc tikšanās ar vairāku Saeimas komisiju pārstāvjiem skumji atzina Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Līvija Plavinska. Viņa kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektoru Edmundu Teirumnieku un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju Alīnu Gendeli vakar bija ieradusies Saeimā, lai iepazīstinātu deputātus ar Latgales kongresa simtgadei veltītā Ceturtā pasaules latgaliešu saieta rezolūcijā paustajām prasībām. Taču vairākums tautas kalpu šo dokumentu vērtēja kritiski.

Latgaliešu rezolūcijā iekļautas prasības stiprināt latgaliešu valodas lietojumu un noteikt oficiālu statusu latgaliešu valodai kā latviešu valodas paveidam, pieļaut saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm latgaliski, ļaut uzstādīt norādes un ceļa zīmes latgaliski, palielināt latgaliešu valodas un novadmācības stundu skaitu, finansēt reģionālo kultūras iestāžu izveidošanos Latgalē, nodrošināt Latvijas sabiedrisko mediju sasniedzamību pierobežā, kā arī palielināt tajos raidījumu skaitu latgaliešu valodā. Tāpat rezolūcijā pieprasīts finansēt latgalistikas pētījumus, oficiāli apstiprināt Latgales zilibaltizilo karogu un papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 27. aprīli – Latgales dienu. Interesanti, ka par tautsaimniecības jautājumiem šajā dokumentā nav minēts gandrīz nekas.

Tautas kalpi latgaliešu prasības gan uzmanīgi noklausījās, bet nesolīja tām savu atbalstu. Saeimas deputāts un kādreizējais Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) atgādināja, ka pēdējo trīs premjeru vadītās valdības jau kopš 2012. gada gatavojušas un īstenojušas vairākas programmas Latgales attīstībai.

Programmu ietvaros reģiona pašvaldības apguvušas desmitiem miljonu eiro. Arī valodas situācija Latgalē nemaz neesot tik drūma. “Latgalē daudzi runā un saprot latgaliski, tās pašvaldības, kuras ieinteresētas latgaliešu valodas saglabāšanā un attīstībā, jau tagad izmanto skolās pieejamās iespējas,” teica Adamovičs, vienlaikus atzīstot, ka valsts atbalsts nenāktu par ļaunu uzņēmējdarbības vides aktivizēšanai.

Savukārt valodniece un Nacionālās apvienības deputāte Janīna Kursīte-Pakule rauca pieri par latgaliešu valodas prasībām: “Latgalē nav vienotas runas formas un divas dažādas rakstu formas. Kuru no tām lietot? Tie ir jautājumi, kas vispirms jārisina speciālistu vidū, pirms likt rezolūcijās.” Savukārt Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka Latgales problēmas nav īpašākas vai sāpīgākas par līdzīgām problēmām citos Latvijas reģionos. Viņa frakcijas biedrs Ingmārs Līdaka aicināja latgaliešus beigt nodarboties ar upura tēla kultivēšanu: “Pat ja vesels cilvēks nemitīgi atkārtos, ka viņš ir slims, tad galu galā patiešām viņam sāks sāpēt galva.” Līdaka arī nesen viesojies Preiļos un par pārsteigumu uzzinājis, ka tur pašvaldība iecerējusi būvēt peldbaseinu par četriem miljoniem eiro, kamēr iedzīvotāji sūdzas par bedrainām ielām. Visasāk uz latgaliešu prasībām reaģēja Jānis Dombrava (NA), kurš vainoja Latgales pašvaldības par vilcināšanos mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām valsts valodā. Viņš arī pauda pārliecību, ka “tie cilvēki, kuri vēlas strādāt, darbu var atrast arī Latgalē, bet tiem, kam tuvāks grādīgais, tikai nodzersies”. Deputāti arī bija neizpratnē, kādēļ Latgale vēlas īpašu apstiprinājumu savam reģiona karogam, ja visi novadi un pilsētas drīkst paši izgatavot un lietot savus vietējos karogus.

Vērtējot rezolūciju kopumā, Saeimas pārstāvji tajā saskatīja priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. “Vienotības” pārstāve Ilze Viņķele pieļāva, ka dokuments izskatītos pavisam citāds, ja latgaliešu saiets būtu norisinājies pēc pašvaldību vēlēšanām, nevis īsu brīdi pirms tām. Viņa un citi deputāti bija vienisprātis, ka pie Latgales jautājuma vajadzēs atgriezties pēc tam, kad būs ievēlētas jaunās pašvaldības un attiecīgi izveidotas jaunas plānošanas reģionu attīstības padomes.

Tomēr jau vakar saspringtās diskusijas laikā gan izkristalizējās vairāki konkrēti jautājumi, kur ar valsts palīdzību būtu iespējams rast risinājumu. Piemēram, problēmām ar elektronisko mediju apraides pārklājumu Krievijas pierobežā, par augstskolu finansējumu un citi. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma solīja šos un citus punktus iekļaut jaunajā Rīcības programmā Latgales reģiona izaugsmei 2018. – 2020. gadam, ko plānots pieņemt līdz šā gada beigām.

LA.lv