Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. jūnijs, 2013
Drukāt

Dīvainie mīti un “naivā” realitāte
 par Latvijas mīlēšanu

Foto - LETAFoto - LETA

Nesen skatījos Latvijas Televīzijas raidījumu “Mīti un realitāte”, kur norisa diskusija par pilsonības tematu. Mītu tiešām netrūka un “Nepilsoņu kongresa” pārstāvei, “SC” politiķei, juristei Elizabetei Krivcovai tos izdevās uzdot par realitāti gana prasmīgi.

 

Piemēram, ka “NK” vēloties atrisināt nepilsonības problēmu visos iespējamos veidos (kaut gan “visi iespējamie veidi” šā veidojuma izpratnē ir automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem) vai ka situāciju stipri uzlabotu palielināts bezmaksas latviešu valodas kursu skaits (kaut gan tie, kas nodarbojas ar kursu rīkošanu, ir pārliecināti – ja jau 23 gadu laikā cilvēki nav valsts valodu mācījušies, cik tad ilgi vēl tos bezmaksas kursus vajadzēs?).

Bet visjaukākās bija raidījuma beigas. “NK” pārstāve ieteica, ka valstij vajagot uzrunāt nepilsoņus, apsolot uz sešiem mēnešiem no naturalizācijas eksāmena izņemt pārbaudījumu vēsturē (!) un tā vietā rakstīt eseju par tematu “Kā mēs visi mīlam Latviju”.

Nav jau nekas jauns, atceramies taču savulaik “SC” piedāvāto “vēstures moratoriju” uz trim gadiem, taču raidījuma vadītāja Aida Tomsona reakcija gan pārsteidza. Viņš neiebilda, bet pacilātā tonī noskandēja: “Tagad viss ir premjerministra ziņā!” Sak, liekam mierā vēsturi, ka tik par katru cenu palielinām pilsoņu skaitu!

Taču “esejas” par tematu “kā mēs mīlam Latviju” “Nepilsoņu kongresa” izpratnē jau tagad sacerētas papilnam. Tās gan nesauc par esejām, bet “NK” “ideoloģiskajām platformām”. Lasot organizācijas interneta vietnē ievietotos tekstus, var uzskatāmi redzēt, ka “NK” ir viena no sastāvdaļām tajā pretlatviskajā cīņā, kas pret neatkarīgo Latviju ir risinājusies jau kopš neatkarības atgūšanas, kā arī platforma, kur izstrādāt turpmāko valsts graušanas stratēģiju.

Ko tad uzzinām par “Latvijas mīlēšanu”? “Nepārstāvēto parlamenta” kandidāts A. Dubkovs spriedelē, ka pirmais pretstāves posms, kas ildzis kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, esot zaudēts.

Nākamajiem gājieniem šajā “karā” (kr. val. – “voina”) jābūt tādiem: a) dibināt svētdienas skolas, kur mācīs vēsturi, atšķirīgu no valsts skolās pasniegtās, b) vākt materiālus, lai Latvijas Tautas fronti atzītu par noziedzīgu organizāciju, un tas būtu solis Latvijas valdošās elites nomaiņas virzienā.

“Nepilsoņu kongress”, kurā daudzi no aktīvistiem un atbalstītājiem pārstāv “PCTVL” vai “SC” spārnu, cenšas iztēlot sevi par visu nepilsoņu intereses pārstāvošu organizāciju. Bet tas atkal ir viens no mītiem, ko šī sabiedriskā kustība cenšas izplatīt, un dažbrīd šai manipulācijai kāds pat notic. Tā raidījumā “Mīti un realitāte” divas citas partijas pārstāvošas politiķes E. Krivcovai sāka gandrīz vai taisnoties, aizbildinoties, ka neesot apmeklējušas “NK” dibināšanas sapulci un nav uzrunājušas nepilsoņus tāpēc, ka nav par to zinājušas, nav ielūgtas. Tāds politisks “naivums” gan izbrīna. It īpaši, zinot, ka Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs šobrīd pārbauda “Nepilsoņu kongresa” aktivitātes – vai, aicinot vēlēt jaunas pārvaldes institūcijas cilvēku kopumam, kas nav Latvijas tauta, netiek organizēta valsts iekārtas maiņa.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+