Dombrovskis: Reformu partijai nav jācīnās ar konkurentiem 0
Reformu partijai (RP) ir jākļūst par politisko spēku, kas apvieno un iestājas par vērtībām un darbiem, nevis pret konkurentiem, 15.jūnijā RP domes sēdē uzsvēra viens no partijas līderiem, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (attēlā).
“Atrast ienaidnieku, pret kuru cīnīties, ir diezgan viegli un tāpēc vilinoši. Tomēr tas nav perspektīvi un šāda darbība nav vērsta uz rezultātu. Es tiešām vēlētos, lai Reformu partija kļūst par to politisko spēku, kas iestājas par vērtībām un par darbiem, nevis pret konkurentiem,” par šādu Dombrovska pausto viedokli aģentūru LETA informēja partijā.
Dombrovskis norādīja, ka RP divu gadu pieredze politikā, kā arī šo pašvaldību vēlēšanu rezultāti ir pierādījuši, ka “sarkano līniju” novilkšana nav produktīva.
“Politiķu uzdevums ir realizēt savas programmas un vēlētajiem dotos solījumus. Tas ir iespējams, tikai meklējot sabiedrotos un veidojot sadarbību, nevis apkarojot citus politiskos spēkus,” pauda RP politiķis.
Vakar Liepājā notika Reformu partijas domes sēde, kurā tika nospraustas prioritātes nākamā gada budžetam – labāk apmaksātas darba vietas, atbalsts ģimenēm ar bērniem, pedagogu algu palielināšana un atbalsts reģioniem.
Strādājot pie 2014.gada valsts budžeta, RP būs četras prioritātes. Viena no tām ir darbaspēka jeb iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums 2014.gadā līdz 22%, kas nodrošinās jaunu darba vietu izveidi un lielākas algas visiem strādājošajiem. Otra prioritāte ir atbalsts ģimenēm ar bērniem – RP rosina palielināt atbalstu par apgādājamajiem bērniem līdz 140 latiem. Pašlaik atbalsts ar apgādājamo ir 70 lati, bet no jūlija būs 80 lati.
RP prioritāšu vidū ir arī pedagogu algu palielinājums – nākamā gada budžetam Izglītības un zinātnes ministrija pieprasījusi papildu deviņus miljonus latu, lai palielinātu samaksu par vienu pedagoga likmi. Prioritāšu vidū ir arī atbalsts reģioniem – RP apņemas turpināt industriālās politikas ieviešanu, sola attīstīt profesionālo izglītību reģionālajos izglītības centros un novirzīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus reģionu attīstībai.
RP pārziņā ir piecas ministrijas. Nākamā gada griezumā katra ministrija ir izvirzījusi savas darba prioritātes.
Ekonomikas ministrijas prioritāšu vidū ir attīstību veicinoša nodokļu politika – jaunu darbavietu un pievienotās vērtības radīšanai. Lai to panāktu, nepieciešams turpināt samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī sniegt atbalstu pētniecības un attīstības projektiem, skaidro RP. Ministrijas prioritāšu vidū ir arī subsidētās enerģijas reforma – to nepieciešams pabeigt, paglābjot ražotājus, pakalpojumu sniedzējus un mājsaimniecības no nekontrolējama enerģijas izmaksu pieauguma. Vēl viena no prioritātēm ir valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reforma praksē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāšu vidū ir līdzsvarota reģionu ekonomiskā attīstība, mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, digitalizēti novadu kultūras centri, kas veicinās jaunu prasmju apguvi un dažādos kultūras aktivitātes novados, kā arī publisko pakalpojumu reforma, kā rezultātā tiktu izveidota iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejama un maksimāli ērta – klātienē vai elektroniski – valsts pārvalde.
Ārlietu ministrijas prioritāšu vidū ir darbs pie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, ekonomiskās sadarbības uzlabošana ar Centrālāziju, Austrumu partnerības valstīm, attīstot divpusējos ekonomiskos kontaktus, kā arī saiknes ar diasporu nostiprināšana un sarunas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), lai ne vēlāk kā 2015.gada beigās Latvija kļūtu par OECD dalībvalsti.
Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāšu vidū ir pedagogu atalgojuma palielināšana, un šim mērķim ir pieprasīts finansējums no budžeta nākamajiem trim gadiem. Prioritāšu vidū ir arī duālās izglītības modeļa ieviešana profesionālās izglītības sistēmā, par pamatu ņemot Vācijas sistēmu, stiprinot šo izglītības jomu sadarbībā ar darba devējiem, kā arī pētniecības universitāšu konsorcija izveidošana Latvijas augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai.
Savukārt iekšlietu sistēmas prioritāte ir darbinieku motivācijas sistēmas atjaunošana. 2014.gadā jāpanāk, lai dienestos strādājošie saņem pienācīgas sociālās garantijas un veselības pakalpojumus – lai virsstundu darbs tiek apmaksāts un darbinieks, kas, pildot dienesta pienākumus ir cietis negadījumā, saņem arī adekvātu veselības aprūpi. Viena no prioritātēm ir Valsts policijas attīstības koncepcijas izstrāde, pie kuras darbs noslēgsies vasarā. Plānots, ka policijai no represīvas iestādes ir jākļūst par pakalpojumu sniedzējiem sabiedrībai.
Iecerēta arī Valsts policijas Iekšējās drošības biroja reorganizācija, tā vietā izveidojot jaunu ministra pārraudzībā esošu institūciju, kā rezultātā tiks novērsta esošā situācija, kad policijas darbinieki pārbauda paši sevi.
