Foto – Anda Krauze

DZIMTAS KOKS: mākslinieks Māris Subačs 0

MĀRIS SUBAČS – dzejisks mākslinieks, kurš domu, savas izjūtas fiksē kontūrzīmējumos. Ar lakonisko vienkāršo līniju viņš panāk domas blīvumu, rada darbam garīgu piepildījumu. Gandrīz vai katru zīmējumu mākslinieks papildina ar rakstītu vārdu vai filozofisku sentenci.

Reklāma
Reklāma

 

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Māra Subača darbi liek atskārst dzīves vērtības – tieši to, kas akcentējams Ziemassvētkos. No kā savā dzimtā mākslinieks guvis talanta spēku?

 

MĀRIS SUBAČS


CITI ŠOBRĪD LASA

Dzimis Rīgā 1963. gadā. 1988. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, ir Mākslinieku savienības biedrs. Kopš 1997. gada raksta grāmatas un ilustrē. Tās tapušas sadarbībā ar teologu Juri Rubeni. Piemēram, “Domu teātris” (2003), “Debesu ainavas” (2003), “Eņģeļu pasaule. Nojautas, atskārsmes, atziņas” (2002) un daudzas citas.

– Manu vēlmi zīmēt vecāki pamanīja jau tad, kad mācījos 2. klasē un biju uzskicējis Napoleona karagājienu uz Krieviju. Tas man radās filmas “Vaterlo” spilgtā iespaidā.

 

Brālis ULDIS SUBAČS, dzimis Rīgā 1969. gadā.

Absolvējis Rīgas 1. vidusskolu, beidzis Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Biznesa skolu.

– Uldis ir tehnisks cilvēks, labs datorspeciālists. Ja man ko vajag zināt datorlietās vai satelīta antenas regulēšanā, brālis vienmēr izpalīdz.

 

 

Māte MUDĪTE SUBAČA (dzim. Liniņa Rīgā 1934. gadā).


Ieguvusi pedagoģisko izglītību Fizkultūras institūtā, strādājusi organizatoriskā darbā arodbiedrību padomē un Kultūras ministrijā. Nodarbojusies ar akadēmisko airēšanu. Rīgas jahtklubā satikusi dzīvesdraugu Arturu, kurš arī cītīgi sportoja – smaiļoja un slēpoja.

– Mammas aizvējā klusi varu zīmēt.

 

 

Tēvs ARTURS SUBAČS (dzimis 1927. gadā Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā).

Strādājis Rīgas Politehniskajā institūtā (pēcāk Rīgas Tehniskajā universitātē), valsts emeritētais zinātnieks, inženierzinātņu habilitētais doktors, profesors.

– Tētis mani ieinteresēja mākslā, veda uz izstādēm. Viņš draudzējās ar gleznotāju Valdi Kalnrozi, kurš ne reizi vien vērtēja arī manus zīmējumus.

 

 

Mudītes māte ANNA LINIŅA (1903 – 1952).

– Mana vecāmamma bija rīdziniece, viņa lielāko mūža daļu nostrādāja “Vefā”.

Reklāma
Reklāma

 

Annas māte KARLĪNA LINIŅA (dzim. Kliena; 1865 – 1950).


– Nodzīvoja garu mūžu. Krimuldas muižā strādājusi par ķēkšu, pratusi pagatavot īpaši garšīgus ēdienus.

 

 

 

 

 

 

 

 

Annas tēvs JĀNIS LINIŅŠ (1869 – 1955).

Izglītojies jūrniecībā, jūrā sācis iet 1890. gadā. Strādājis par kuģa “Krimulda” galveno mehāniķi. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

– Gudrs, talantīgs un čakls cilvēks. Viņa ģimenē izauga seši bērni, 1934. gadā viņš uzcēla Rīgā māju, kurā tagad dzīvojam. Var sacīt, ka sargeņģelis viņu izglāba 1941. gadā, kad kuģi “Krimulda” bombardēja nacisti… Bija ziņa, ka gājis bojā, taču atgriezās mājās.

 

Artura māte ALVĪNE SUBAČA (dzim. Krauze Gaviezes pagastā; 1907 – 1987).

– Ļoti strādīga, viss viņai padevās, prata visus lauka darbus. Agri apprecējās, izaudzināja trīs dēlus.

 

Artura tēvs PĀVILS SUBAČS (1899 – 1966).

Strādājis Liepājā Tosmares kuģu remonta rūpnīcā.

– Līdz 1937. gadam dzīvoja Janiķu mājās, pēcāk par sakrāto naudu nopirka Pīlēnu mājas Grobiņas pagastā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.