Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. maijs, 2016
Drukāt

Edvīna Šnores jaunā filma “spēcīga” (20)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Edvīns Šnore

Ar vēsturisko dokumentālo filmu “Padomju stāsts” (“Soviet story”) pazīstamais režisors un Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) savu jauno, nacionālo partizānu pretošanās kustībai Baltijā veltīto  dokumentālo darbu “Nezināmais karš: Baltijas pretošanās” nolēmis izplatīt ar starptautiskās grāmatu, filmu un mūzikas ierakstu interneta tirdzniecības vietnes “amazon.com” palīdzību. Filma  orientēta uz skatītāju Rietumos, tomēr Šnore cer, ka vislielākā interese būs latviešu, lietuviešu un igauņu auditorijā.

“Nezināmais karš” 43 minūšu garumā stāsta par Baltijas valstu nacionālo partizānu bruņoto pretestību Padomju Savienības varai pēc Otrā pasaules kara. Kā stāstniekus režisors piesaistījis gan agrākos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pretestības kustības dalībniekus, to dienu lieciniekus, gan ASV drošības dienestu analītiķi Džonu Pradosu un Lielbritānijas slepeno dienestu vēstures pētnieku Stīvenu Dorilu. Tādu ekspertu izvēli noteicis jau pieminētais apstāklis, ka materiāls faktiski adresēts rietumniekiem, kam apjausma par pēckara notikumiem Baltijā ir minimāla. Atzīstami, ka starp runātājiem filmā ir arī čekas veterāns, tādējādi sniedzot ieskatu arī šo cilvēku domu gaitā, kurā kopš tiem laikiem maz kas mainījies.

Pirmizrādi filma piedzīvoja dažas dienas pirms 8. maija Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas. Filmu demonstrēja angļu valodā ar titriem latviešu valodā. Cilvēkiem redzētais patika. Pēc seansa publika cēlās kājās, veltot autoriem aplausus. Protams, tie, kuri gaidīja ko “Padomju stāstam” līdzīgu, varbūt cerēja ieraudzīt izvērstāku, detalizētāku stāstījumu un dinamiskāku ritējumu, tomēr, kā vēlāk sarunā atzina pats režisors, “Padomju stāsts” tapa ar desmit reižu lielāku budžetu, nekā bijis “Nezināmajam karam”. Finansētāji šoreiz ir “Daugavas Vanagi” (“DV”), Pasaules brīvo latviešu organizācija un Kultūrkapitāla fonds.

“Filma savu uzdevumu izpildīja spīdoši. It īpaši, ja to sūtīs uz Rietumiem,” redzēto raksturoja Igaunijā dzīvojošais Bruno Javoišs – vīrs, kurš ieguvis varoņa slavu, 1963. gadā uzvelkot Latvijas karogu Rīgas radiotorņa mastā. Javoišs “Nezināmā kara” tapšanas laikā palīdzēja Šnorem kontaktēties ar bijušajiem pretošanās kustības dalībniekiem Igaunijā. Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs filmu savukārt nosauca par “spēcīgu”.

“Nezināmā kara” virsuzdevums ir cīnīties pret dez­informācijas vilni, kam šobrīd pakļauta Latvija. “Mums jāredz, jādzird un jāizplata patiesā vēsture,” bilda “DV” centrālās valdes loceklis Ivars Švānfelds. Vairāk par filmu var uzzināt vietnē balticresistance.com.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Barikāžu dalībniekiem viesiem,visiem vajadzēja pasniegt tautas apbalvojumus (ordeņus, piemiņas zīmes vai goda rakstus) un varēja arī pateicībā par drosmi un izturību mēnesi ilgajā janvāra laikā pieškirt piem. gadu, divus ātrāk pensiju – tas būtu gan cienijami, gan adekvāti pelnīti šiem tautas brīvprātīgajiem cīnītājiem!

  2. Šāda filma bija ļoti nepieciešanma, jo Krievijas propoganda par nepretošanos Staļina režīmam klīst pa Eiropu ar Ždanokas un Co palīdzību. Paldies par filmu. Lai ir spēks un iespēja jaunām filmām.

  3. Malacis. Apsveicu 🙂

  4. Nofilmēts it kā akmenī iecirsts.

  5. Miers ir tad, kad beidzas karš. Latvijā karš beidzās 1990.gadā. Tad, kad reāli sāka izvākties okupācijas armija.

  6. Diemžēl atrodas cilvēki,kas reiz patriotisma vadīti,nolika sevi par dzīviem vairogiem savas zemes ,tautas un valsts aizstāvībai,bet tagad ir izrēķinājuši cik viņiem par to pienākas jaunajā naudā.Zemiski un nožēlojami,Ražuka kungs!

  7. … @ VA … varbut paprasi savam draugam ekskomunistam Brikmanim, ZZS, kas ir nelegala OKUPACIJA, UN KADAS IR TIESIBAS TIESI TADA SITUACIJA OKUPETAS VALSTS PATRIOTIEM, KAD TIEK IZVESTS NELEGALI UN SAUSMIGI VARAS DARBI PRET TAS PILSONIEM, ATKARTOTI UN SEN JAU PIRMS 1949.g. !

    … VIENIGIE KURUS NACIONALIE PARTIZANI NOSAVA BIJA UN IR LATVIJAS NODEVEJI, VIRIESI, VAI SPECIALO UZDEVUMU NKVD BATALJONU DALIBNIEKI …!

    … SAVA, OKUPETA ZEME NEVAR, NE APLAUPIT, NE TERORIZET NE NELEGALI NOGALINAT OKUPANTU MILITARO UN UZBRUKOSO PERSONALU … KUR VEL IZLIETOT PASU ZEMNIEKUS UN OKUPANTU VEIKALUS, LAI SAGADATU UZTURU LEGALAI UN TIK VAJADZIGAI PRETESTIBAI …

  8. Kādi var būt partizāni miera laikā! Pret ko un par ko tad viņi cīnījās, ko viņi izcīnīja?
    Bandīti tie bija.
    Viņi aplaupīja, terorizēja un nogalināja mierīgus zemniekus, laupīja veikalus.
    Tieši šo bandītu dēļ notika 1949.gada deportācijas (lai likvidētu atbalsta bāzes), kurās, protams, cieta arī ne pie kā nevainīgi cilvēki.

    • Tikai nevajag, iedzīvotāji viņus atbalstīja, jo gaidīja, kad angļi nāks atbrīvot krievu okupēto Latviju. No kurienes tāda cerība, nezinu. Bet bija arī īstie laupītāji, krievi, kas pieraduši laupīt un uzdzīvot un mieru nemaz negribēja. Protams ar laiku noķēra kā vienus, tā otrus, bet divas dažādas lietas jaukt nevajag. Tās ir aculiecinieku atmiņas, kuri paši, diemžēl vairs nav dzīvi. Ja Šnore ar šīs filmas izveidi vēl kavētos, arī to dažu aculiecinieku vairs nebūtu.

      • Tos atbalstītājus jau arī izsūtīja 1949.gadā. Diemžēl izsūtīja arī tos, kuriem bandīti pārtiku atņēma ar varu. 1946.gada pavasarī Pelču pusē zemniekiem nebija ne ko sēt, ne stādīt, ne ganībās vest. Viss bija atņemts, pa tīro. Kurš bija kaut ko noslēpis, pie tā atnāca pavasarī, uz sējas laiku. Un saimnieku par sodu aizveda uz mežu. Uz vietas jau nevienu nekāra un nešāva – tad tā uzreiz bija krimināllieta, un sāka darboties intensīva mežu tīrīšana.
        Bandīti vienkārši aizveda sev līdzi uz mežu, un viss.
        Un nebija tur toreiz nekādu krievu, tikai vieni vienīgi “patrioti”.

        • Tie nu gan ir MELI ! Tā rīkojās NKVD iesūtītie it kā partizāņi, lai degradētu īstos partizāņus. T, komentētāj VA, neesi īsti riktīgs!

  9. Šņore dara vērtīgu darbu. Derētu arī kāda filma arī par okupāciju 1940. gadā.

  10. Lai kā mums iet vai neiet, bet gudrus, talantīgus un par savu tēvzemi pastāvēt spējīgus vīrus Latvija šais gados tomēr izaudzinājusi. Lai veicas, Edvīn, visās jomās!

  11. Lai Šnorem daudz labu filmu!

  12. Šnore aktivi nostajas pret Barikāžu Dalibniekiem!!!!!!

    • Te gan ir runa par filmu, bet cik atceros, Šnore iestājās pret personālām pensijām un specpoliklīnikām, nevis barikāžu dalībniekiem.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Jurīt, dēliņ! Skatos, ka Tu esi viens no tiem, kas jauc pirkstu ar ….!
      Šnore ir pret barikāžu dalībnieku speciālajām pensijām! Jāatzīst, ka es šinī jautājumā kategoriski esmu pret Šnores kunga viedokli, taču tomēr spēju atšķirt filmu no pensijas. Kaut gan šo filmu neesmu redzējis, pati ideja ir lieliska un mums visiem būtu jāatbalsta vīrs, kurš nebaidās sabiedrībai parādīt mūsu patieso vēsturi, tās varoņus un arī nevaroņus. Veiksmi Šnores kungam turpmāk!

      • Cik atminos, runa bija par to, ka barikāžu dalībniekus nedrīkst pielīdzināt politiski represētajiem. Tā nedēļa ko viņi pavadīja pie ugunskuriem un autobusos nekādi nav salīdzināma ar izsūtījumu. Šajā ziņā pilnīgi atbalstu Šnores k-ga viedokli.

  13. Paldies! Uz priekšu Latvija!

  14. Šnores jaunā filma tiešām ir spēcīga. Lai arī tā nav tāda formāta kā Padomju stāsts savu uzdevumu, parādīt Rietumiem, ka baltieši aktīvi un varonīgi cīnījās pret Krievijas ”atbrīvotājiem”, filma izpildīs nenoliedzami. Lai arī filma ir domāta Rietumu skatītājiem,vēlams būtu to parādīt arī Latvijas televīzijā.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+