Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. maijs, 2014
Drukāt

EK Latvijai paredz straujāko ekonomisko izaugsmi (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Satiksme Krišjāņa Valdemāra ielā.

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu 1,5% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozes.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme gan ES dalībvalstīs, gan arī eirozonā.

Eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam EK saglabājusi nemainīgu 1,2% apmērā.

Savukārt 2015.gadā eirozonas ekonomika varētu palielināties par 1,7%, tādējādi pieaugot mazāk par iepriekš prognozēto izaugsmi 1,8% apmērā.

Tikmēr ES ekonomika nākamgad varētu palielināties par 2%, kas atbilst iepriekšējām prognozēm.

Latvijai EK 2015.gadā EK prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4,1% apmērā, kas arī būtu straujākais pieaugums no visām ES valstīm.

EK paziņojumā norādīts, ka jaunākās prognoze balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un ES, veicot nepieciešamās korekcijas, īstenos rīcībpolitikas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās.

“Atlabšanas process ir nostiprinājies. Deficīts ir samazinājies, palielinās ieguldījumu apjoms un, svarīgākais, sāk uzlaboties nodarbinātības situācija. Dalībvalstu un ES pastāvīgie reformu centieni sāk atmaksāties. Šīs nepārtrauktās strukturālās izmaiņas man atgādina tās pamatīgās korekcijas, kuras Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikās tika veiktas [pagājušā gadsimta] 90.gados saistībā ar šo valstu pievienošanos ES, kas notika tieši pirms desmit gadiem. Minēto valstu pieredze rāda, cik svarīgi ir savlaicīgi īstenot strukturālās reformas un turpināt iesākto, neraugoties uz procesa gaitā sastaptajiem šķēršļiem. Balstoties uz šo piemēru, mēs nedrīkstam samazināt savus centienus izveidot eiropiešiem vairāk darbvietu un stiprināt izaugsmes potenciālu,” paziņoja EK priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass.

Kopumā gaidāms, ka prognozē ietvertajā laikposmā galvenais izaugsmes virzītājspēks būs iekšzemes pieprasījums. Patēriņa apjomam būtu pakāpeniski jāveicina izaugsme, tā kā zemāka inflācija un darba tirgus stabilizācija sekmē faktiskos ienākumus. Ieguldījumu apjoma pieaugumam būtu jāturpina atbalstīt izaugsmi, atsākoties ieguldījumiem gan iekārtās, gan būvniecībā. Paredzams, ka prognozē ietvertajā laikposmā samazināsies neto eksporta devums.

Šīs augšupejas pakāpeniskais raksturs atbilst iepriekšējiem atlabšanas posmiem, kas sekoja pēc dziļas finanšu krīzes. Kaut arī finansēšanas nosacījumi kopumā joprojām ir labvēlīgi, starp dalībvalstīm un starp dažādu lielumu uzņēmumiem turpina pastāvēt būtiskas atšķirības.

Igaunijas ekonomikai EK šogad un nākamgad prognozē pieaugumu attiecīgi 1,9% un 3% apmērā.

Savukārt Lietuvas IKP šogad un nākamgad varētu palielināties par attiecīgi 3,3% un 3,7%.

EK pavasara prognozēs arī norādīts, ka darba tirgus situācija 2013.gadā sāka uzlaboties, un turpmāk gaidāms, ka tiks radītas jaunas darbvietas, kā arī turpinās samazināties bezdarba līmenis.

Bezdarba līmenis eirozonā šogad varētu veidot 11,8%, 2015.gadā samazinoties līdz 11,4%.

Savukārt ES bezdarbs šogad varētu veidot 10,5%, bet nākamgad – 10,1%.

Sagaidāms, ka inflācija joprojām saglabāsies zema gan ES, gan eirozonā.

Eirozonai EK šogad prognozē inflāciju 0,8% apmērā, lēšot, ka 2015.gadā tā varētu palielināties līdz 1,2%.

Tikmēr ES inflācija šogad varētu veidot 1%, nākamgad palielinoties līdz 1,5%.

Latvijai EK šogad prognozē bezdarbu 10,7% apmērā, Igaunijai – 8,1%, bet Lietuvai – 10,6% apmērā.

2015.gadā bezdarba līmenis Latvijā varētu veidot 9,6%, Igaunijā – 7,5%, bet Lietuvā – 9,7%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 1,2%, 2015.gadā palielinoties līdz 2,5%.

Igaunijā inflācija šogad un nākamgad varētu veidot attiecīgi 1,5% un 3%, bet Lietuvā – attiecīgi 1% un 1,8%.

EK ziņojumā arī norādīts, ka lielākais lejupslīdes risks, kas spētu apdraudēt izaugsmes perspektīvas, ir jauns uzticēšanās zudums, ko varētu izraisīt reformu kavēšanās. Turklāt ir pieaugusi neskaidrība attiecībā uz ārējo vidi. Turpretī turpmākas vērienīgas strukturālās reformas varētu izraisīt spēcīgāku atlabšanu nekā iepriekš prognozēts.

Lai gan pašreizējās cenu izmaiņas atspoguļo gan ārējos faktorus, gan notiekošo korekciju procesu, inflācijai eirozonā ilgstoši turoties pavisam zemā līmenī, var rasties apdraudējums. Tomēr, plaša mēroga atlabšanas procesam pakāpeniski pieaugot un nostiprinoties, šis apdraudējums var mazināties.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vai nebūs par strauju? Atbildēt

    Paskriesim vēl garām ASV un Ķīnai!

  2. Izaugsmes īsais kurss Atbildēt

    Daudz jau arī nemaz nevajag,lai Latvija strauji attīstītos! Tikai jāievieš mažoritāro vēlēšanu un progresīvo nodokļu sistēmu,ar iztikas minimumam atbilstošu ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu,samazinātu PVN likmi pārtikai ieskaitot;Jāsamazina valdību vismaz līdz 10 ministrijām,tās apvienojot (ko bija paredzēts veikt vēl Godmaņa valdības laikā),jāatjauno slimokases kā Igaunijā un Lietuvā un jāpāriet uz bezmaksas augstāko izglītību kā vairumā ES valstu,Igauniju un pat Grieķiju ieskaitot!

  3. Tas mani nepārsteidz. Latviju ir tikai jāsakārto un pārējais nāks pats no sevis. Manuprāt, šie ir galvenie sakārtotības vēlamie virzieni:
    * nodokļu sistēma ir jāsakārto, lai bagatie maksātu vairāk,
    * ēnu ekonomiku ir enerģiskāk jāapkaro,
    * oligathu varu ir jasalauž, sākot ar Lembergu,
    * padomisko, smacejošo birokratiju ir jareformē pašos pamatos, un
    * ir jāsamazina deputātu (arī domnieku) skaits, un administratīvo aparātu ir jāpadara racionālāku.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+