Ekonomiste mudina aktīvi turpināt reformas emigrācijas mazināšanai 0
Latvijas ekonomikas izaugsme mazinās emigrācijas plūsmas, taču “slimība” jau ir tik nopietna, ka prasa ļoti stipras zāles, proti, steidzamu un izlēmīgu rīcību no valsts puses, gan motivējot iedzīvotājus nebraukt prom, gan arī veicinot jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, – Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotos datus par migrāciju 2011.gadā komentē “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Viņa norāda, ka ir nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu, kas savukārt prasa ievērojamu ražīguma kāpumu. Tikai tādā veidā ir iespējams panākt “ekonomikas izrāvienu”, skaidro Strašuna.
Ekonomiste mudina turpināt reformas ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikā. “Vai nu tagad, vai arī būs par vēlu, jo problēmas tikai samilzīs un iespējamie risinājumi kļūs arvien sāpīgāki,” secina ekonomiste un kā piemērus sāpīgajiem risinājumiem min ievērojami vēlāku pensionēšanās vecumu un mazākas pensijas, apjomīgu imigrāciju.
“Ir pozitīvi, ka beidzot notiek publiskas diskusijas un tiek gatavotas iestrādes par pabalstu sistēmas maiņu, industriālo politiku, reformām izglītības jomā. Svarīgi, lai šis process neapstātos un no runāšanas mēs tiktu arī pie aktīvākas darīšanas,” aicina ekonomiste.
Strašuna atzīst, ka 27.jūlijā publiskotajos starptautiskās migrācijas datos nav daudz pārsteigumu. Jau iepriekšējie novērtējumi un operatīvie tautas skaitīšanas dati liecināja, ka 2011.gadā darba vai labākas dzīves meklējumos Latviju varētu būt pametuši ap 30 000 līdz 40 000 iedzīvotāju.
Ekonomistei interesants šķiet fakts, ka starptautiskā emigrācija no Latvijas reģioniem bija diezgan vienmērīga procentuāli no iedzīvotāju skaita: no 1,26% līdz 1,61%. Turklāt procentuāli lielākas emigrantu plūsmas ir bijušas no Zemgales un Rīgas. Visticamāk, tas atspoguļo šo reģionu iedzīvotāju lielāku aktivitāti un mobilitāti. Savukārt Latgalē, kur pēdējās desmitgades laikā iedzīvotāju skaitā kritums bija vislielākais, iespējams, lielāka loma ir iedzīvotāju novecošanās un iekšzemes migrācijai, proti, uz Rīgu vai citām lielām pilsētām, pieļauj ekonomiste.
Kā ziņots, CSP dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 23 127 cilvēkiem. 30 380 personas 2011.gadā izbrauca uz citu valsti nolūkā uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk. Savukārt 7253 personas Latvijā ieradās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz gadu un ilgāku laiku.
