×
Mobilā versija
+13.4°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
31. decembris, 2017
Drukāt

Eksperts: 2018.gadā jāpieņem būtiski lēmumi par enerģētisko drošību (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā 2017.gadā, tā notikumus enerģētikas jomā komentē “Lattelecom tet” enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš

“Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen,” vērtē eksperts.

Savukārt 2018.gada izaicinājums ir laicīgi veikta politikas analīze un tai sekojoša enerģijas nozares politikas priekšlikumu sagatavošana. Nozare prasa laicīgu lēmumu pieņemšanu un konsekventu lēmumu īstenošanu.

Spilgtākie notikumi

2017. gads enerģētikā Latvijā iegājis ar vismaz trīs nozīmīgiem notikumiem.

Pirmkārt, 3. aprīlī stājās spēkā Enerģētikas likuma grozījumi, kas juridiski atvēra gāzes tirgu Latvijā un izbeidza līdzšinējo monopolu. Šim notikumam ir arī plašāka ietekme uz kopīga reģionālā Baltijas valstu gāzes tirgus attīstību.

Otrkārt, Latvijā plašu rezonansi izraisīja diskusijas par elektroenerģijas ražošanas atbalsta sistēmu, aktualizējot nepieciešamību elektrības lietotājiem zināt vairāk par elektrības cenas veidošanos un iespējām ar savu rīcību ietekmēt savas izmaksas par enerģiju. Debates skaidri izgaismoja sistemātiskā analīzē balstītas lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu un šādas pieejas trūkumu enerģijas politikas plānošanā Latvijā.

Treškārt, sekojot globālajām tendencēm, elektrības tirgū dinamiski ienāca ar enerģētiku līdz šim nesaistīts spēlētājs – telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelecom, pirmo reizi kopš 2015. gada janvāra mājsaimniecību tirgū radot reālu konkurenci AS Latvenergo un enerģijas patēriņa skaidrošanā uzsverot patērētāja aktīvas līdzdalības nozīmīgumu.

Enerģētikas tirgus privātpersonu segmentā ir sakustējies, cilvēki kļūst arvien informētāki un sākuši rīkoties, lai nepārmaksātu par elektrību – ja 2016. gadā lielākoties cilvēki nezināja, kas ir biržas tarifa cena un vien retais to izvēlējās, tad 2017. gadā tas kļuvis manāmi populārāks. Piemēram, 9 no 10 Lattelecom tet klientiem izvēlas biržas cenas tarifu, kas ir ekonomiski izdevīgākais veids, kā norēķināties par elektrību.

2018. gada aktualitātes

Latvijas enerģētiskā neatkarība, diskusijas par vēl viena starpsavienojuma starp Baltijas valstīm un Zviedriju izbūvi, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un privātpersonu energoefektivitātes uzlabošana – visi prognozējamie 2018. gada notikumi ir tieši saistīti ar enerģētisko drošību.

Reģionālā sadarbība kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūras veidošanā, rūpīgi izsvērta, pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana un stratēģiski tālredzīga politika, kā arī atbildīgs, ieinteresēts un iesaistīts enerģijas patērētājs – šie visi ir neatņemami enerģētiskās drošības elementi un katram no tiem ir sava loma.

Ārējās enerģijas attiecībās Latvija būs iesaistīta Baltijas reģionālā gāzes tirgus veidošanā. Mazā vietējā enerģijas tirgus izmēra dēļ Latvijai sava enerģētiskā neatkarība būtu jāvērtē plašākā Baltijas jūras reģiona valstīs pieejamo resursu, tehnoloģiju un nozares juridisko ietvaru kontekstā.

Pārrobežu infrastruktūras attīstības plāni rada pienākumus, kas būs jāpilda, lai pēc dažiem gadiem Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas savienotu trešais starpsavienojums, kas uzlabos Latvijas energoapgādes drošību.

Globālajā enerģijas tirgū Latvijai kā atsevišķam spēlētājam nav liela ietekme – Latvija kā atsevišķa valsts ir mazs elektroenerģijas un vēl mazāks gāzes tirgus, tādēļ sadarbība ar citām reģiona valstīm ir drīzāk nepieciešamība, nevis draudzīgs žests.

Enerģētisko drošību Latvijai jāskata reģionālas sadarbības, ES un pat globāla līmeņa norišu kontekstā. Latvijai ir jāiekļaujas reģionālajā enerģijas tirgū un jāstrādā, lai tirgus darbotos iespējami labi un patērētāja labā.

Gaidāmas diskusijas

2016. gada februārī sāka darboties pirms vairākiem gadiem atbalstu guvušais NordBalt elektroenerģijas starpsavienojums. Tas, kā iepriekš tika prognozēts, ir izlīdzinājis elektroenerģijas tirgus cenu Baltijas jūras reģiona valstīs.

Var pat teikt, ka Baltijas jūras reģiona valstīs, kuras ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas biržas “Nord Pool Spot” dalībnieces, starpsavienojuma divu darbības gadu laikā elektrības cena ir stabilizējusies un piedzīvo vien salīdzinoši nelielas sezonālas svārstības.

Nākamā gada dienaskārtībā būs arī diskusijas par otra potenciālā elektroenerģijas starpsavienojuma, ko nozares žargonā dēvē par “NordBalt 2” un kas varētu savienot Latviju ar Zviedriju – lomu turpmākā Baltijas valstu un Skandināvijas ciešākā sadarbībā, paplašinot tirdzniecības iespējas, nodrošinot balansēšanas un sistēmas frekvences nodrošināšanas funkcijas.

No citas puses, jebkādi nopietni ieguldījumi jaunos starpsavienojumos vai enerģijas ražošanas jaudās sadārdzina gala maksas par elektrību fiksēto izmaksu daļu.

Jāizstrādā regulējums

Latvijai 2018. gadā būtu jāspēj sagatavot un nostiprināt stratēģisku skatījumu un regulējumu atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanai enerģijas ražošanā ilgtermiņā, lai lokāli radītu stabilu un paredzamu investīciju vidi, bet globālā kontekstā Latvija būtu konkurētspējīga kā atjaunojamo resursu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanas lietpratēja.

Ir svarīgi ņemt vērā globālās tendences, kas arvien vairāk vietas dod ar inovācijām, enerģijas optimālu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu integrēšanu sarežģītās un gudrās enerģijas sistēmās saistītām tehnoloģijām un risinājumiem.

Būtiska loma būs arī komunikācijai ar enerģijas patērētājiem, kas vērsta uz tirgus iespēju izmantošanu. Privātpersonām ir milzu potenciāls energoefektivitātes uzlabošanā. Enerģijas sistēmas daudzo dalībnieku rīcības ir virziens, kurā līdzekļus un pūles ir jāiegulda jau šodien.

Tāpat nav šaubu, ka 2018. gadā enerģijas tirgotāji turpinās arvien lielāku uzmanību pievērst jaunas patērētāju paaudzes – patērētāju-ražotāju – veidošanai, motivējot enerģijas tehnoloģijas un enerģiju izmantot gudri. Jau vistuvākajā nākotnē sistēmas drošību ietekmēs daudzi salīdzinoši mazi patērētāji, kuri, pateicoties tehnoloģiju un risinājumu attīstībai, paši aktīvi piedalīsies arī enerģijas ražošanā.

2016. gada 30. novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu dokumentu pakotni – “Tīra enerģija katram eiropietim”. Tajā ir skaidri iezīmēti enerģijas drošības pilnveidošanas un uzturēšanas pamatprincipi – energoefektivitāte, globālā līderība atjaunojamo energoresursu izmantošanā un enerģijas patērētāju iespēju un lomas stiprināšana.

2017. gads ir pagājis šo lēmumu tālākas īstenošanas zīmē, šāda pat tendence turpināsies arī nākamgad.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+