Ekonomika
Bizness

Elektrības cenai nākamgad jāsamazinās0


Sadales tarifs nākamgad mājsaimniecībām samazināsies par apmēram 7%.
Sadales tarifs nākamgad mājsaimniecībām samazināsies par apmēram 7%.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Tuvojoties gada beigām, arvien vairāk faktoru rāda, ka rēķini par elektrību nākamgad būs mazāki nekā šogad.

Rēķinu par elektrību veido četras komponentes – pašas elektrības cena, elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu cena, obligātā iepirkuma komponente (OIK) un PVN.

Viens no būtiskākajiem rādītājiem ir elektroenerģijas cena biržā.

“Latvenergo” pārdošanas direktors Uldis Mucenieks sarunā ar “LA” sacīja, ka “NordPool” biržas cena rāda, ka elektroenerģijas cena nākamgad paliks līdzšinējā līmenī. Teorētiski “NordPool” ļauj prognozēt cenu nākamajiem diviem trim gadiem, taču diez vai elektrības cena biržā tiešām tik ilgu laiku nemainīsies.

“Varam tagad ieiet biržā un redzēt cenu, par kādu var iegādāties elektroenerģiju nākamajiem diviem trim gadiem, bet tas nenozīmē, ka, ieejot biržā pēc divām nedēļām, ieraudzīsim precīzi tādas pašas cenas. Ir pietiekami daudz faktoru, kas to ietekmē.”

“Esam daļa no Skandināvijas reģiona. Tur galvenie cenu ietekmējošie faktori ir notikumi ap ūdens resursiem Skandināvijas hidrorezervuāros. Pēdējos pāris gadus tur pietece bijusi zem vēsturiski vidējā.”

“Otra lieta ir CO2 kvotu izmešu cena, kas tirgū jo­projām saglabājas augstā līmenī. Bet nav arī tā, ka šie gadi bijuši dārgākie Skandināvijas elektroenerģijas tirgū – ir bijuši vēl augstāki cenu līmeņi, ja skatāmies, piemēram, 10 gadu senā pagātnē.”

Mucenieks stāstīja, ka Skandināvijā ir arī tādas HES, kam ir liela enerģijas uzkrāšanas jeb akumulēšanas spēja.

HES īpašniekiem tad ir dilemma – ražot šodienai par esošajām cenām vai uzkrāt un pārdot vēlāk, kad cena var būt augstāka.

Arī energouzņēmuma “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers sacīja, ka 2020. gadā tiek prognozēts šim gadam līdzvērtīgs cenu līmenis. “Jāņem vērā, ka cenu prognozes ir zemākas nekā 2018. gada beigās, kad tika slēgta liela daļa fiksētās cenas līgumu. Tāpēc fiksētās cenas klientiem, pārslēdzot pirms gada slēgtos līgumus, būtu jāredz cenas samazinājums.

Savukārt klientiem, kuriem šobrīd beidzas divu un vairāk gadu veci fiksētās cenas līgumi, ir jāsastopas ar ievērojamu cenu kāpumu, jo salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada cenu līmeņiem tirgus cenas ir pat par trešdaļu augstākas.”

Viņš arī uzsvēra, ka cenas “NordPool” biržā līdz šim ir bijušas zemākas, nekā tika plānots 2018. gada izskaņā. Tas saistīts ar straujām dabasgāzes vairumtirgus cenu izmaiņām, kad no iepriekšējās apkures sezonas sākuma piedzīvotās cenas – 28 eiro par MWh – šīs vasaras vidū burtiski “sabruka” un samazinājās trīs reizes.

Vasarā arī Skandināvijas HES ūdens daudzums krietni pieaudzis un tas viss nodrošinājis ievērojami lētākas elektroenerģijas ražošanas izmaksas, nekā iepriekš prognozēts, sacīja Bethers.

“Reģionāli šaurāk skatoties, Baltijas mērogā nozīmīga ir arī Igaunijas ražošanas jaudu slēgšana, kam noteikti ir sava veida ietekme uz cenām ne tikai Baltijā, bet arī Somijā. Tas kopējo bildi neietekmē dramatiski, bet noteikti ir pamainījis reģiona energoražošanas bilanci, tostarp vēl vairāk palielinot Latvijas lomu,” savukārt piebilda Mucenieks.

Viņš arī pieminēja Igaunijas un Latvijas trešo elektropārvades tīkla starpsavienojumu, ko plānots pabeigt 2020. gadā.

Nākotnē starpsavienojumam ir potenciāls nodrošināt cenu līdzsvarošanos visu trīs Baltijas valstu starpā. Šobrīd elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā ir teju identiskas, bet Igaunijā cenas ir zemākas. Teorētiski tas nozīmē, ka arī starpsavienojuma dēļ cenas nākotnē varētu samazināties.

 

Samazināsies sadales tarifs

Otrs faktors ir sadales tarifs, kas nākamgad mājsaimniecībām samazināsies par apmēram 7%, taču, kā norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), samazinājuma apmērs atkarīgs no lietotāja pieprasītajām jaudām un elektroenerģijas patēriņa, līdz ar to sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņu ietekme uz katru gala lietotāju būs atšķirīga.

Piemēram, t. s. nulles pieslēgumu gadījumā (pieslēgums tiek uzturēts, bet nav elektroenerģijas patēriņa) rēķinā izmaiņu nebūs, savukārt lielākie ieguvēji būs lietotāji, kuriem ir augstāks elektroenerģijas patēriņš.

Kopumā “Sadales tīkls” jauno sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu izstrādājis nākamajiem pieciem gadiem – līdz 2024. gadam. Tarifu projekts neparedz būtiskas izmaiņas diferencēto sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrā, tāpēc tiek samazināta visu diferencēto tarifu mainīgā komponente, savukārt komponente par pieslēguma maksas nodrošināšanu saglabāsies nemainīga.

“Sadales tīkls” savā paziņojumā norāda, ka lielākie ieguvēji no tarifu mainīgās komponentes samazinājuma būs tie elektroenerģijas patērētāji, kuri elektrotīkla pieslēguma jaudu izmanto efektīvi.

Piemēram, mājsaimniecībai ar vienas fāzes elektrotīkla pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kilovatstundas (kWh) mēnesī elektrības rēķinā maksa par elektroenerģijas sadalīšanu samazināsies par 6,1%, savukārt, ja mājsaimniecībai, kura apkurē izmanto siltumsūkni, ir trīs fāžu un 25 A elektrības pieslēgums un elektroenerģijas patēriņš mēnesī ir 1000 kWh, rēķins samazināsies par 9%.

Tāpat paredzēts, ka maksājumi par sadales sistēmas pakalpojumiem samazināsies uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, metālapstrādes uzņēmumam, kam elektrotīkla pieslēgums ir vidējā sprieguma elektrotīklā ar jaudu 750 kW un mēnesī tiek patērētas 90 megavatstundas (MWh), rēķins mēnesī samazināsies par 6,9%.

Jāatgādina, ka rēķinos sadales sistēmas pakalpojums veido aptuveni vienu trešo daļu izmaksu.
Saistītie raksti

To veido gan sadales sistēmas operatora operatīvās un investīciju izmaksas, gan neatkarīgā pārvades operatora “Augstsprieguma tīkls” pakalpojuma izmaksas (apmēram, 25% no sadales tarifa), kas nav mainījušās.

 

OIK rēķinos – vēl gadu

Visbeidzot – OIK. Kā norādīja SPRK, 2020. gadā būtiskas izmaiņas OIK izmaksu pozīcijā rēķinā nav gaidāmas, bet precīzāka informācija par OIK izmaksām gaidāma pēc 20. oktobra, kad publiskajam tirgotājam jāsniedz informācija OIK un jaudas komponenšu aprēķinam. Šogad OIK vērtība ir 22,68 eiro par MWh, un nojaušams, ka šāda vērtība varētu saglabāties arī nākamgad, taču jau no 2021. gada ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro solījis, ka rēķinos OIK vairs nebūs.

LA.lv