Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Foto: Edijs Pālens/LETA

ES nauda esot beigusies, ceļu būvētāji prasa valdībai atbildēt 4

Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) aicina Finanšu ministriju (FM) un valdību pastāstīt, kas sagaida nozari, jo Eiropas Savienības (ES) nauda ir beigusies, portālam “LA.lv” norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

LCB aicina FM un valdību iepazīstināt ceļu būves nozari ar izstrādāto 2019. gada valsts budžeta projektu un jo īpaši ar vidēja termiņa budžeta projektu nākošiem trim gadam.

Lai gan valdība iepriekš laiku pa laikam ir mierinājusi ceļu būvniekus, ka 2019. gadā, kad beigsies Eiropas fondu finansējums ceļu būvei un remontiem, nauda tomēr kaut kur atradīšoties, ne FM, ne valdība nav uzskatījusi par vajadzīgu paskaidrot, cik liels finansējums nozarei tiek plānots un kādi būs tā avoti, bilst A. Bērziņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai saglabātu vismaz līdzšinējo finansējuma līmeni, 2019. gadā būtu jāatrod papildu 70, bet 2020. gadā – aptuveni 150 miljonu eiro.

“To, ka ceļinieku bažas par nākotni ir pamatotas, apliecina premjera Māra Kučinska atzīšanās LNT raidījumā „900 sekundes” 3. oktobrī, ka ar ES naudu “kaut kāds pārtraukums uz diviem gadiem būs”,” atzīmē A. Bērziņš.

LCB satrauc tas, ka jau 15. oktobrī Ministru kabinets plāno pieņemt vispārējās valdības budžeta plāna projektu un pēc tam to nekavējoties nosūtīt saskaņošanai Eiropas Komisijai un Eirogrupai.

Pēc tās būtiskas izmaiņas budžeta projektā vairs nebūs iespējamas, un novēlotas diskusijas par iespējamo avotu meklēšanu kļūs bezjēdzīgas.

Ceļu būvnieki ir neziņā par nākotni. Viņi nezina, piemēram, vai darbs būs, vai pirkt jaunu tehniku vai iztikt ar to, kas jau ir, vai pieņemt jaunus darbiniekus, vai atlaist pašlaik strādājošos un sašaurināt darbību.

Tā kā absolūti lielākā daļa autoceļu ir valsts vai pašvaldību īpašums, tad valsts un pašvaldības ir arī vienīgie iespējamie būvdarbu pasūtītāji.

LCB jau augustā, cerot, ka nozares finansēšanas problēmas bezatbildīgi netiks atliktas uz laiku pēc vēlēšanām, aicināja finanšu ministri iepazīstināt biedrību ar izstrādāto valsts budžeta projektu.

Diemžēl 13. augustā parakstītā atbilde šādu iespēju noraidīja, paskaidrojot, ka „vēlēšanu gads ienes savas korekcijas budžeta sagatavošanas procesā, un tas mums ir jāņem vērā”.

Reklāma
Reklāma

Pašlaik vēlēšanas jau ir garām, taču nekādas skaidrības par nākotni ceļu būvniekiem joprojām nav, atzīst A. Bērziņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.