Mobilā versija
+22.4°C
Cecīlija, Cilda
Ceturtdiena, 27. jūlijs, 2017
11. maijs, 2017
Drukāt

Fantastiskajam baletdejotājam Haraldam Ritenbergam šodien 85! (2)

Foto: LETAFoto: LETA
UZZIŅA

Haralds Ritenbergs
Dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā
Beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1952)
Kopš 1953. gada ir Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs, kopš 1961. gada — Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs.
Latvijas Nacionālās operas baleta trupas vadošais solists (1950–1977)
Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas direktors
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1999). Balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2003). Helēnas TangijevasBirznieces balva (2014)

Šodien, 11. maijā, apaļu 85 gadu jubileju svin brīnišķīgais baletdejotājs, aktieris, pedagogs, 20. gadsimta 60. un 70. gadu meiteņu elks Haralds Ritenbergs (dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā). Sirsnīgi sveicam!

Baleta vēsturniece Ija Bite par Ritenbergu rakstīja šādi: “Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu.”

Patiešām šķiet, ka baletdejotāja ceļš Haraldam Ritenbergam bija no Dieva lemts – zīmīgi, ka arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (tobrīd gan ar nosaukumu Latvijas Nacionālās operas baletskola) dibināta tajā pašā gadā, kad piedzima nākamais Latvijas baleta solists. 1952. gadā viņš pabeidza Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, jau skolas laikā kļuva par Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā teātra baleta solistu, kur teju trīs desmitgadēs, līdz 1977. gadam, nodejotas vairāk nekā 40 lomas. Starp tām zināmākās – Romeo Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, Zigfrīds Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, princis Alberts “Žizelē”, Pērs Gints tāda paša nosaukuma baletā, savukārt par Ako lomu “Rigonda” 1959. gadā baletdejotājs saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

Tomēr iespējams, Haralds Rienbergs nebūtu kļuvis tik plaši pazīstams, ja ne viņa ekspresīvās kinolomas – gan Jurģis Dābols Leonīda Leimaņa filmā “Šķēps un roze, gan Nauris tāda paša nosaukuma filmā, bet pirmo un galvenokārt – valdzinošais, gaišmatainais Andris Aleksandra Leimaņa filmās “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās”. Savukārt kinolomās, ļoti iespējams, palīdzēja ne tikai baletskolā apgūtā aktiermeistarība un rūdījums, bet arī bērnības aizraušanās ar sportu.

Pēc baleta solista karjeras beigām Haralds Ritenbergs šo jomu nepameta un ir izaudzinājis mūsu izcilākos baletdejotājus, jo 1978. gada kļuva par Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadītāju un šo darbu turpina.

Dāsns pret Haraldu Ritenbergu liktenis bijis arī ģimenes dzīvē: dvīņi Erlends un Dīns sekojuši tēva pēdās, tiesa, baletu gan apguvuši pie citiem skolotājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Valdis Freimantals Atbildēt

    Sveiciens skatuves leģendai un latvietim dzimsanas dienā!

    Novēlu laimi un izlasīt manu rakstu internetā par LATVISKO vērtību pašu pamatu :”Rīgas Latviešu Biedrību”!

    Rakstu var atrast internetā WWW Valdis Freimantals :”Mosties, celies ,strādā”!

    Atjaunosim likumību Dzimtenē!

  2. Apavwikumi izcilajam baletdojotājam un aktierim dzimšanas dienā! Atbildēt

    APSVEIKUMI izcilajam baletdojotājam, pedagogam un aktierim Haraldam Ritenbergam 85.dzimšanas dienā! Visā Latvijā kļuva POPULĀRS ar lomu filmā “Vella kalpi” un “Nauris” … Liecina kāds atgadījums! Kad viņš devies pie ārsta un nosaucis savu vārdu – Haralds Ritenbergs. Dakters pārjautājis: Vai esi no filmas Nauris? Saņemot pozitīvu atbildi, nu tad jau tālāk bijusi cita runāšana … Pašam atlika secināt, ka lietie sviedri uz Operas skatuves ne visiem ir zināmi…

Mecenāts Zuzāns: Sirdsapziņas pārmetumu man nav! (1)No sestdienas, 29. jūlija, līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja galvenajā ēkā būs aplūkojama mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijas izstāde "TOP no top", kas piedāvās Latvijas mākslas pārskatu neierastā interpretācijā, uzsverot privāto aspektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+