Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. septembris, 2014
Drukāt

Festivālā “Skaņu mežs” uzstāsies improvizējošā čelliste Okjunga Lī

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nepieradinātās mūzikas festivāla “Skaņu Mežs’2014” ietvaros 10. oktobrī koncertu sniegs Ņujorkā dzīvojošā korejiešu čelliste Okjunga Lī. Viņas solo albumu “Ghil” pērn publicēja Sunn 0))) dibinātāja Stīvena O’Mellija izdevniecība “Ideologic Organ”, savukārt tādi mediji kā “VICE Magazine” un “The Wire” nodēvēja to par vienu no gada labākajiem mūzikas ierakstiem.

Akadēmiski skolotā čelliste Okjunga Lī ir dzimusi Korejā, un dzīvo Ņujorkā kopš 2000. gada. Viņas labāko mūzikas ierakstu starpā ir ierindojams jau pieminētais solo albums “Ghil”, kā arī Džona Zorna izdevniecībā “Tzadik” publicētais kompozīciju albums “Noisy Love Songs” un “White Cable , Black Wires”, duets ar vēl kādu šī gada Skaņu Meža viesi – kontrabasistu Džonu Edvardsu. Visi trīs ieraksti uzskatāmi demonstrē čellistes fleksibilitāti, darbojoties dažādu estētiku saskares punktos – ja “Noisy Love Songs” nudien rada neatvairāmi romantisku gaisotni, tad “Ghil” ir klaji konfrontējoša trokšņu mūzika, kas robežojas ar vardarbīgu ekstāzi. “White Cable, Black Wires” savukārt ir uzskatāms par vidusceļu starp abām minētajām stilistikām, turklāt papildinātu ar netverami eksistenciālu un patīkami pārprotamu modernisma laikmeta pieskaņu.

Mūzikas kritikas portāls “Pitchfork.com” albumu “Ghil’ komentē sekojoši: “Tiem, kas nav pazīstami ar Okjungas mūziku vai improvizāciju kā tādu, labs atskaites punkts būtu Kolins Stetsons. Gan Stetsons, gan Lī abi iegulda daudz fiziskas enerģijas savā mūzikā, un tas savukārt atstāj pārņemošu iespaidu uz klausītājiem. Tomēr, ja Stetsons sliecas uz mierīgākiem toņiem, tad Lī turpretī izvēlas strādāt ar brutālu spēku – dažreiz pat līdz visai biedējošai pakāpei. Šādi “amerikāņu kalniņi” ir nudien apreibinoši, taču to patiesais spēks slēpjas faktā, ka šī mūzika ir vienlaikus gan konfrontējoša, gan emocionāla. Es bieži atrodu sevi, apbrīnojam Lī radītos skaņu audeklus, taču tie nekad neatstāj “vides ierakstu” vai abstraktās mākslas iespaidu. Tas ir pateicoties Okjungas Lī komponistes un mūziķes ciltsrakstiem – viņa ir spēlējusi ar Loriju Andersoni un ierakstījusi divus precīzi aranžētas mūzikas albumus Džona Zorna izdevniecībai “Tzadik”.”

Lī mūziku raksturo spēcīgi kontrasti starp trauslo vai kluso un agresīvo vai robusto, pamatā nākot no mūziķes plašajām interesēm improvizācijas sfērā – Lī ir sastrādājusies ar krāšņu virkni mūziķu, kas improvizāciju izmanto kā būtisku jaunrades instrumentu: trokšņu mūziķi Karlosu Gifoni, noizroka ģitāristu Tērstonu Mūru no grupas “Sonic Youth”, komponistu Džonu Zornu, vijolnieci un “spoken word” mākslinieci Loriju Andersoni, multimediju mākslinieku Kristianu Mārkleju, dziesminieci Karlu Bozuliku, kā arī virkni Eiropas vai ASV brīvās improvizācijas mūziķu, tostarp saksofonistiem Džonu Bučeru un Evanu Pārkeru, trompetistu Neitu Vūliju, bundzinieku Krisu Korsano, kā arī daudziem citiem.

“Skaņu Mežs’2014” notiks 10. un 11.oktobrī mūzikas namā “Daile”, savukārt to ievadīs iespaidīgs kinētiskās mūzikas priekšnesums Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcā 9.oktobrī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+