Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. janvāris, 2016
Drukāt

Finanšu juceklim vēl neredz galu (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
LLC parādi

Nolīdzināts parāds pret Kultūras ministriju 8813,92 eiro apmērā.

Parāds VKKF – 69 228,30 eiro.

Nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam – 10 681,32 eiro (VID dati uz 2016. gada 4. janvāri)

Pērn rudenī sabiedrību nepatīkami pārsteigusī ziņa, ka biedrība “Latvijas Literatūras centrs” (LLC) iztērējusi projektiem piešķirtos līdzekļus tam neparedzētiem mērķiem, radīja domino kauliņu efektu: Kultūras ministrija (KM) un Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) lauza ar biedrību sadarbības līgumus un atprasīja naudu, par kuru centrs nebija iesniedzis atskaites. Šonedēļ izskanēja informācija, ka VKKF sniegs kreditora prasījumu pret biedrību LLC, kas pašlaik ir uzsākusi likvidācijas procesu.

Saaicinot pie apaļā galda “Kultūrzīmju” redakcijā Kultūras ministrijas vecāko referenti starpnozaru jautājumos LĪGU BUŠEVICU, LLC likvidācijas komisijas pārstāvi dzejnieku PĒTERI DRAGUNU, VKKF direktoru EDGARU VĒRPI, kā arī Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāju ARNO JUNDZI, centāmies gūt skaidrību par notikušo un gaidāmajām izmaiņām latviešu literatūras tulkošanā un popularizēšanā ārvalstīs.

Bijušais LLC direktors, šobrīd likvidācijas komisijas loceklis JĀNIS OGA uz sarunu tika aicināts, taču atteicās, norādot, ka visu jau pateicis un visas atskaites iesniedzis. “Kultūrzīmes” šādam traktējumam nepiekrīt: mēs uzskatām, ka līdzšinējās LLC vadītāja atbildes bijušas formālas un arī atsūtītais pārskats par līdzekļu izlietojumu skaidrību nerada, jo pie izmaksātajām summām un tās saņēmušajām juridiskajām un fiziskajām personām trūkst svarīgas sadaļas: maksājuma mērķa. Tādēļ aicinājums izskaidrot sabiedrībai notikušo un pašreizējo stāvokli Jānim Ogam paliek spēkā.

Sarunu vadīja “Kultūrzīmju” žurnāliste Linda Kusiņa.

Joprojām nav skaidrs, kur palikusi nauda

– Es gribētu sākt ar jautājumu par to, kāds ir stāvoklis šobrīd, jo publiskajā telpā izskan dažādas versijas. Vispirms: vai pretenzijas ir pret LLC darbību, proti, vai ir palikuši neizpildīti pienākumi valsts pasūtījuma ietvaros?

L. Buševica: – Atskaites no “Latvijas Literatūras centra” saņēmām par darbības pirmajiem trim ceturkšņiem – tās tika pieprasītas mazliet agrāk sakarā ar Kultūras ministrijas veikto finanšu pārbaudi, kas uzrādīja nepilnības finanšu apguvē. Lielos vilcienos uzdevumi bija tikuši pildīti: nevar teikt, ka veikti pilnībā, jo gads nebija no­slēdzies. Par uzdevumiem, par kuriem LLC nebija atskaišu, tika noslēgts līgums ar Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju, un, izveidojot darba grupu no Literatūras un grāmatniecības padomes sastāva, kopā sākām plānot darbu tuvākajiem trim gadiem.

– Trim gadiem tāpēc, ka tuvojas Latvijas simtgade?

– Jā, Latvijas simtgade, kas literatūras un grāmatniecības jomā pieteikta ar dalību Baltijas valstu viesu valstu statusā Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā. Esam izsludinājuši līdzdalības konkursus, kuros uzreiz varam definēt uzdevumus trim gadiem, jo ir arī piešķirts lielāks valsts finansējums literatūras popularizēšanai ārvalstīs.

– Valsts kultūrkapitāla fondam situācija ir atšķirīga, kā saprotu…

E. Vērpe: – Kultūrkapitāla fondam situācija ir būtiski atšķirīga, jo LLC nav pilnībā īstenojis deviņus projektus, katrā no tiem palikuši VKKF neatmaksāti līdzekļi. Kopējais cipars šobrīd ir 69 228,30 eiro. Kā saprotu, šī summa vairs būtiski nemainīsies. Šajā summā ir arī līdzekļi, kurus piešķīrām “Latvju Tekstu” pēdējo divu numuru izdošanai, un es tiešām nesaprotu, kāpēc LLC izvēlējās taktiku izdot žurnālu, bet neiesniegt par šiem numuriem visas atskaites – katrā ziņā noteikti ne par tādu summu, kāda tika piešķirta žurnālu izdošanai. Mēs sniegsim kreditoru prasījumu pret biedrību un rīkosimies likuma ietvaros – cik es saprotu no juridiskā viedokļa, tas biedrībai nozīmē maksātnespējas procesu.

– Juristi droši vien ir izvērtējuši iespējas atgūt šos līdzekļus?

– Patlaban vēl izvērtē, un īstenībā tas jāprasa biedrībai, jo es nezinu, kādi tai ir īpašumi vai pieejamie līdzekļi. Jāsaprot, ka LLC palicis parādā ne jau tikai “Latvju Tekstiem”: katrā no deviņiem projektiem ir juridiskas un fiziskas personas, kuras nav saņēmušas honorārus vai autoratlīdzības, un viņi vēršas arī pie mums, cenšoties saprast, kā šos līdzekļus atgūt.

– Un kas šobrīd notiek pašā Literatūras centrā?

P. Draguns: – Ir sākts likvidācijas process, mēģinām aptvert kreditoru daudzumu, kas pavisam noteikti nav tikai VKKF, jo VKKF devis naudu projektu finansēšanai, kuros iesaistītas arī trešās personas, tas nozīmē, ka LLC saistības var pat dubultoties.

Lielākais parāds ir pret valsti VID personā. Biedrībai, lai tā varētu veiksmīgi nonākt finiša taisnē, jānokārto nodokļu parādi – vairāk nekā 10 000 eiro. Bijušais LLC direktors Jānis Oga noslēdzis vienošanos ar VID un iespēju robežās katru mēnesi zināmas summas atmaksā.

Man lielākais jautājums joprojām ir: kur palikusi nauda, jo no pieejamajiem dokumentiem saprast nevar tiešām neko. Ir krustu šķērsu maksājumi no ļoti daudziem un dažādiem kontiem. Grūti pateikt, vai tajā vainojama Jāņa Ogas neprasme rīkoties ar valsts finansējumu, jo iepriekšējos gados sadarbība ar fondiem un ministriju noritējusi, šķiet, veiksmīgi. Kurā brīdi noticis klikšķis un sākušies dīvainie maksājumi, vai tie kaut kādā veidā saistīti ar izmaiņām līguma nosacījumos – par to grūti spriest.

– Izmaksāto līdzekļu apkopojumā, ko Jānis Oga atsūtīja, ir cipari pat no 2013. gada. Vai parāds VKKF viss ir par 2015. gadu vai arī par vairākiem?

E. Vērpe: – Parāds šobrīd ir par 2014. un 2015. gadā finansētajiem projektiem. Iepriekš gali reizēm ar grūtībām, taču vienmēr tika savilkti. Jāsaprot, ka VKKF citādi vispār nav iespējams: tikko tu neesi atskaitījies par vienu projektu, tikko ir viens parāds, apstājas visas turpmākās lietas.

VKKF interesē pamatā divas lietas: vai ir īstenoti projekti, kuriem piešķirti līdzekļi, un vai līdzekļi, kas piešķirti, tiešām izmantoti šiem projektiem. Lai īstenotu tā saukto šķērsfinansējumu – izmantotu līdzekļus ne tā, kā sākotnēji paredzēts projektā vai tāmē, – to var darīt, bet ir jāprasa VKKF padomes atļauja, ja tāda tiek saņemta, jānoformē vienošanās pie līguma un tikai tad līdzekļus var izmaksāt no konta. Tieši tāpat var arī projektus pagarināt – tas nav nekas neparasts, tā notiek. Taču pērn pamanījām, ka notiek dīvainas lietas, – ir īstenoti projekti, bet mums pienāk ziņas, ka netiek samaksāts trešajām pusēm. Tad sūtījām revīziju, kad ar tās palīdzību netikām skaidrībā, palūdzām Valsts kasē parakstītas kontu izdrukas, un noskaidrojās, ka konti ir tukši. Atklājās bedre, kas, jādomā, radusies ne jau viena gada laikā. Privātā biznesā būtu normāli, ka viena projekta īstenošana tiek nosegta ar cita projekta līdzekļiem, bet ar valsts finansējumu tā nevar rīkoties. Līdz ar to Oga pārkāpa mūsu līguma noteikumus, sapratām, ka turpmāka sadarbība nav iespējama, un līgumu lauzām.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ko nu lasīt morāli, ko daudz te rāties. Arī maziem rakstnieķeļiem, gribas papriecāties!!

  2. Kamēr KM ar bezcerīgo ministri priekšgalā nebūs spējīga atzīt, ka t.s. šķērsfinansējums ir tiešas sekas pašas KM sačakarētajam nozares finansēšanas principam, kas novedis pie piespiefu šķērsfinansēšanās visos līmeņos un jomās, nekas nemainīsies.

    • viena cilvēka nekontrolētas mahinācijas un apkārstāvošo acu pievēršana uz to jau nu gan nav KM problēma. kur ir tā KM ņozares sačakarēšana? tajā, ka aizsūtīja pārbaudi, pieprasīja atmaksu un nebija ar mieru pieciest šo haosu un iegrūst Londonas grāmatu tirgum ieplānotos 2 miljonus eiro šādā kantorī? padomājiet loģiski. pats Literatūras centra pārstāvis Dragūns tiešā tekstā atzīst, ka pat biedri nesaprot, kur palikusi nauda.

    • Sanāk, ka, ja dotu vairāk naudas, tad 70 000 nebūtu pazuduši? Lieciet nu mierā pirmo normālo ministri 25 gadu laikā, kas nešeptējas kultūrā kā pa savu kabatu un ar saviem izredzētajiem.

      • O, kā visi pie siles tikušie metas aizstāvēt! To, ka visas kultinstitūcijas, ar KM iestādēm priekšgalā gadiem eksidtējušas tikai šķērsfinansējumā, patīkamāk ir aizmirst. To, ka KM pasūtījuma īstenošanas shēmas praktizējošiem uzņēmējiem, kuratoriem un grāmatvežiem liek šausmās ieplest acis, vieglāk ir nezināt. To, kā Melbārde dažādās jomās piemeklē individuālos vainīgos sistēmiskam murgam, nepamanīt ir grūti. Tas, ka bardaks ir radies pirms viņas, nav attaisnojums bardaka slēpšanai.

  3. Uz kultūrpolitiku šim skandālam nevajadzētu atstāt paliekošu iespaidu, jo LLC bija margināla privātbode, ko dāsni apmaksāja valsts. Kaunu par literāro aprindu šmucēm nav jāstrebj visai latviešu literatūrai. Diemžēl izskatās, ka ‘apaļais galds”šo skandālu vēlas deleģēt visai nozarei, atstājot LLC dibinātājus, biedrus un pašu neaizskaramo Ogu tādā sīku neprašu zonā. Nekas jau vairs nepārsteidz, jo laikam jau visi no tās siles dabūjuši.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+