Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. septembris, 2012
Drukāt

“Fitch”: Fiskālā konsolidācija Latvijas ekonomikai bijusi pozitīva

nauda_eiro_1007

Augstāki par prognozētajiem nodokļu ienākumi, zemāki procentu un sociālo pabalstu maksājumi Latvijā 2012.gadā palielinājuši fiskālos nodrošinājumus, tādējādi radot iespējas veikt izaugsmi veicinošas nodokļu politikas izmaiņas, šādu viedokli pauž starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch Ratings”.

Aģentūra arī paziņoja, ka tā samazinājusi Latvijas budžeta deficīta prognozes un palielinājusi ekonomikas izaugsmes aplēses.

“Fitch” prognozē, ka Latvijas budžeta deficīts šogad veidos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis 2,5% no IKP, kā tika lēsts iepriekš.

Savukārt līdz 2014.gadam valsts budžeta deficīts varētu sarukt līdz 0,8% no IKP.

Tikmēr Latvijas ekonomika šogad varētu pieaugt par 3,5%, nevis 2,5%, kā tika prognozēts iepriekš, pateicoties spēcīgākam iekšzemes patēriņam un investīcijām, kas skaidrojams ar bezdarba kritumu un efektīvāku Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanu.

Taču “Fitch” norāda, ka Latviju joprojām negatīvi ietekmē vājš ārējais pieprasījums, preču eksportam 2012.gadā prognozējot vairāk nekā 20% kritumu.

Aģentūra arī vēsta, ka Latvija ir guvusi labumu no labvēlīgas tirgus piekļuves kopš 2011.gada vidus, veiksmīgi emitējot piecu un desmit gadu obligācijas ar vidējo procentu likmi nedaudz virs 5%, kas norāda uz investoru pārliecības uzlabošanos.

Latviju 2014.-2015.gadā sagaida arī smags atmaksas grafiks galvenokārt Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Eiropas Komisijai (EK). Valdība plāno aizņemties starptautiskajā obligāciju tirgū, lai iepriekš nodrošinātu līdzekļus aizdevumu atmaksai SVF un ES programmas ietvaros. Obligāciju emitēšana vairāk nekā piecu miljardu dolāru vērtībā 2013. un 2014.gadā ir ambicioza, taču sasniedzama, lai arī to varētu apdraudēt tirgus nepastāvības saasināšanās, norāda “Fitch”.

Tāpat saglabājas arī citi riski, jo sevišķi banku sektorā. Augsta nerezidentu noguldījumu daļa banku sistēmā joprojām rada riskus par kapitāla aizplūšanu, ja pieaugtu vēlme izvairīties no riskiem. Tikmēr Ziemeļvalstu banku vēlme samazināt to parādsaistības ierobežo kredītu pieejamību un starptautiskās rezerves, teikts aģentūras paziņojumā.

Taču, neskatoties uz šiem riskiem, banku sektors saglabājas rentabls un maksātspējīgs, 1.līmeņa pamatkapitāla proporcijai veidojot 14,9%, kas ievērojami pārsniedz regulatoru prasītos 8%.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+