Egils Līcītis: Neraugoties uz politisku rukšķināšanu, Kariņš vedīs uz gaišu nākotni 1
Šajās dienās vēl nekronētajam Viņa Ekselencei, Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ved klāt iepazīstināšanai citu partiju biedrus, topošā kabineta locekļus. Mājās pārnākušais briselietis, gaišs cilvēks būdams, par dažiem jauniegūtajiem paziņām pauž dziļu apmierinātību, par citiem ir stāvā sajūsmā.
Valdības veidošanas tehnikā nepārtrauktās neformālās konsultācijās izdarīts nepieciešamais, lai partiju mīlas piecstūris, ar Himeneja saitēm siets, dotos saskanīgā ģimenes dzīvē.
Ministru kandidāti nav bijuši plēsonīgi pēc portfeļiem.
Partijās izraudzīti labākie no labākajiem, ko deleģēt uz valstī augstākajām amatvietām, kur likt lietā kompetencēs balstīto izglītību, zināšanas, Dieva dotos talantus, lai kopdarbībā piepildītu ideālus, vērtīgo partiju programmatisko materiālu, kas atspoguļosies Krišjāņa valdības deklarācijā.
Lielākai daļai vēlētāju pirmie vērojumi par valdības projektu atstāj pozitīvu iespaidu. Kariņa komandas sastāvā ir gan pieredzes bagāti spēlētāji, gan vērtīgi jaunpienācēji.
Varbūt vēlētāju noraidīto Viņķeles kundzi uz tikšanos ar nākamo priekšnieku “Attīstībai/Par!” veda pa ļodzīgu tiltu, taču Ilze mācēja paskaidrot, ka tautas neuzticības mīnusi faktiski ir pluss. Tas likšot ministrēšanā mesties ne ar simtprocentīgu, bet 110% vērtu piepūli un atdevi, un ar titānisku darbu veselības ministra postenī sākotnēji iegūt saslimušo, bet pēc tam veselo sabiedrības locekļu atzinību.
Šķietami diskutabli būtu arī mazzināmi “KPV LV” iekšlietu un labklājības ministra kandidāti, agrāk miermīlīgie civilisti – trūcīgs advokāts Ģirģens un policijas lietvede, bij. nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādes uzraudze Krapāne vai fotogēniskā deputāte Petrāviča, taču kinoaktiera Kaimiņa partija viscaur pazīstama kā valstiski domājošu cilvēku kopa, kas nav varējuši mierīgi noskatīties uz notiekošo. Respect! – tas ir kompensējoši pirmziemnieciskumam un nesagatavotībai valsts pārvaldīšanas mākslā, turklāt tauta balsojumā deva pilnvarojumu “lai viss šitais beigtos!” un “nošaut zagļus!”.
Kā jau katru reizi pie valdības sastādīšanas ir politiska rukšķināšana un preses šmakstināšana no neapmierināto aprindu puses. Vēlēšanās jauniem ministriem piezīmēt ragus un astes saistās ar vecā režīma, vakarējo pārvaldes orgānu demontāžu, kad ZZS korpulentie kungi tiek atvienoti no vadošām pozīcijām.
Vāji slēptai amatu zaudētāju zobu griešanai pievienojas opozīcijas jau atšālējušies aizkakts zviedzieni no satrakojušās Urbanoviča kompānijas,
kuras ilgspēlējošā plate ir – bez “Saskaņas” “korifejiem” nav iespējama harmoniska, profesionāla Latvijas vadība.
Un, protams, piebalsotāji ir mazkvalificēti sīkgrauzēji politologi, kuri kristāla bumbā un kabatas lukturīša gaismiņā redzējuši Kariņa kunga administrāciju kā piecu partiju kolektīvās izklaides formu ar īsu veģetācijas periodu.
Kas attiecas uz eventuālo deputāta Gobzema “pretī” spārdīšanās balsojumu – ar nopūtu jāsecina, ka cienījamais advokāts dažkārt atgādina vīru, kuram vairs nespēs palīdzēt pat Austrumu medicīna.
Nopietnāki cilvēki, zvaigžņu vērotāji astrologi, horoskopu sastādītāji, zodiaka zīmju zinātāji tieši šo laikposmu ierauga kā vētrainu janvāra sākumu ar sekojošu garu mierīgas jauncelsmes un attīstības ēru labvēlīgā Urāna ietekmē. Arī ekstrasensi apgalvo, ka jūt siltumu izstarojošas pulsācijas, kas nozīmē spožu nākotni Kariņa valdīšanai, kam neredz ne sākuma, ne gala.
Politiskā vērtējumā trinitārā (trīsvienības) Kučinska valdība profilējās kā nacionāli konservatīvā. Kariņa kabinetam piemērotāko apzīmējumu vēl meklē. “Vienotība” piedāvā – neiespējamās misijas valdību, citiem liekas, ka tik netorpedējams un nenogremdējams mūrējums dēvējams par turbovaldību.
Tā kā pie Kariņa pajumti raduši gan zvērināti multikulturālisti ar klasisko prievīšlatvisko vērtību piekritējiem, DDD avīzes lasītāji ar Sorosa mācības interpretiem, kam svarīgas sabiedrību mainošas idejas, teiksim, trešās dzimtes ieviešana, šo kopdzīvi ar īpašu pavārdu droši vien apbalvos vēsture.
Galvenais, kas jāņem vērā, – lielā latgaļu atgriešanās Latvijas vadībā. Jāņa Bordāna, Ilgas Šuplinskas, Ilzes Viņķeles, Sanda Ģirģena klātbūtne (arī Reirs un Linkaits izklausās pēc austrumlatviešu uzvārdiem) nozīmē sv. Jaunavas Marijas aizbildnību, stabilu valdības katoliskumu – gaišu nākotni Māras zemē.
