Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. augusts, 2016
Drukāt

Gāndhī nevis Gandijs. Vai tad latvietis kaut ko tādu var izrunāt? (5)

Foto no arhīvaFoto no arhīva

Paldies “Latvijas Avīzes” redakcijai par to, ka tā ir nodrukājusi ļoti daudz zinošā Valtera Nollendorfa rakstu “Noziegums, ko Annai izdarīja vietvārdu komisija”. Viņš ļoti savlaicīgi uzsver, ka “dzīvojam atvērtā, mainīgā pasaulē, protam vai visas pasaules valodas, un mums ar šo pasauli jāsadzīvo.” Rakstā tādēļ tiek runāts ne tikai par latviski nepareizi atveidoto ASV vietvārdu rakstību, bet par pārveidotajiem citvalodu īpašvārdiem vispār, kas man ir liela problēma. Jo nav, piemēram, skaidrs, kā latviski jāraksta un jāizrunā īstā amerikāņa – ievērojamā baltista vācisko uzvārdu Schmalstieg (kas attiecas arī uz citiem vārdnīcas neatrodamiem gadījumiem), tas ir slikti, bet ja diženais indietis Gāndhī ir kļuvis par indietim neko neizsakošo “Gandiju”, kad mums jau bija autoritatīvi valodnieki atšķirībā no pagājuša gadsimta trīsdesmito gadu “Gandhi” vārda lietošanas, tas patiesi ir valodniecisks noziegums vai, es gribētu teikt, ne ar ko neattaisnojama un nevajadzīga vardarbība pret katram cilvēkam dārgo tā vārdu.

Un tāda pati vardarbība mums mīļās valodas vārdā ir paveikta ar kaut kādu neatrodamu dekrētu laikam pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad tika nolikvidēta ar burtu “h” apzīmētā indiešu alfabētu skaņa burtos kh, gh, th, dh un dažos citos. Jau tad es pacentos tikties ar vienu no iespējamiem šīs iniciatīvas un uz manu tad arī vairāku kolēģu vārdā izteikto protestu saņēmu īsu, bet izsmeļošu atbildi: ”Vai tad latvietis kaut ko tādu var izrunāt?”.

Bet šajā gadījumā mainās priekšvārdu vai uzvārdu nozīme, kas nereti ir tulkojami tāpat kā citās valodās un godājama apzīmējuma vietā var atklāties lamuvārds. Ir pieņemts pat Latvijas Ministru kabineta lēmums par to, ka dažās valodās īsais “i” īpašvārdu galotnēs ir jāraksta bez latviskajiem -ij vai -ija. Kāpēc to nevar attiecināt uz visām valodām, kas lieto latīņu alfabētu? Kāda vajadzība ir no valodas “bānglā” (bengāļu) lietot ļoti attālināto vietvārdu “Bengālija” – Indijā, pasaulē un vēl Latvijā izcilā Tagores darbu tulkotāja no angļu valodas Kārļa Egles laikā bija “Bengāle”.(atgādināšu, ka tagad ir valsts Bānglādeša). Indiešu nesen pārdēvētie dažu lielpilsētu angliskie nosaukumi arī ieguva šo pilnīgi nevajadzīgo izskaņu.

Mumbai kļuva par Mumbaju un Čennai par Čenaju, jo citvalodu īpašvārdos tiek iznīdēti arī dubultlīdzskaņi, izņemot dažus. Par nepieciešamību sākt kaut kādu sakustēšanos citvalodu īpašvārdu latviskajā rakstībā esmu runājis gandrīz ar visu dažādo komisiju vadību, publicējis par šo problēmu rakstus. Svešvalodu fakultātes Orientālistikas katedra jau pasen pieņēma lēmumu, ka mēs rakstīsim Austrumu valodu īpašvārdus tā, kā to uzskatām par pareizu un ar to iepazīstinājām vienas svarīgas komisijas vadību. Bet nekas nenotiek. Lietuvieši jau ir sākuši šajā lietā kaut ko darīt, jo arī viņu valodā ir noticis tas pats. Cik ar to esmu sastapies, mēs un valodnieciskie tuvie kaimiņi esam vienīgie, kas to dara latīņu alfabētu lietotāju valodu vidū. Vienīgais, ko Latvijā esam panākuši, ir viena novadošiem latviešu valodniekiem man personiski visai nesen pateiktais: “Dariet, kā jums liekas pareizi – neviens jūs netraucēs”. Es tā arī rīkojos jau ilgu laiku, Bet vai šāda pašdarbība būtu jāpiekopj?

Daudzkārt esmu ar apbrīnu skatījis, cik lielu un atbildīgu darbu veic vismaz man šajā gadījumā anonīmie valodnieki, atrodot latviskus nosaukumus ne tikai visiem tālu zemju dzīvniekiem, bet arī augiem un kukaiņiem un pēdējos gadu desmitos arī milzumam tehnisku nosaukumu. Vai tiešām vajadzētu daudz drosmes pamainīt vismaz jaunākos ieviestos voluntāros citvalodu īpašvārdu rakstības gadījumus, jo senāki pastāv visās valodās? Un tas būtu jādara arī nezināmās valodās, meklējot salīdzinājumus vārdnīcas, kā piemēram tas būtu jādara attiecībā uz indiešu īpašvārdiem, kas nākuši no daudzām Dienvidāzijas valodām.

Sagaidot rīcību no valodnieku komisijām, jāatgādina varbūt par vienu no iemesliem, kāpēc mēs un lietuvieši esam bijuši visai bezpalīdzīgi īpašvārdu oriģinālam tuvākā atveidošanā – baltu valodas ir ļoti arhaiskas vairumā citu indoeiropiešu valodu vidū. Īpaši tas attiecas uz lietuviešu valodu.

1833.-1852. gadā izcilais vācu valodnieks Francs Bopps pa daļām izdeva savu galveno darbu “Sanskrita, senpersiešu, grieķu, latīņu, lietuviešu, gotu, senslāvu un vācu valodu salīdzināmā gramatika”. Un lietuviešu valoda bija starp tām dažām, kurās tika atrastas senākas formas nekā sanskritā un sanskrits tika gāzts no senākās indoeiropiešu valodas troņa pirms Turcijas vidienē tika atrastas īstās senākās. Arī mūsdienās starptautiskajā vēsturiskajā un salīdzināmajā valodniecībā lietuviešu valodai ir svarīga vieta. Valodnieku atklājumi ātri atrada dzirdīgas ausis Latvijā un deviņpadsmitā gadsimta otrā pusē indiešus prese bieži nodēvēja par brāļiem. Diemžēl nesekoja mūsu bibliotēkās gulošo izcilo indologu grāmatu studēšana un mēģinājumi apgūt neapšaubāmi joprojām ļoti svarīgo sanskritu. Varbūt šis arhaisms izpaužas arī tagad mūsu pārāk izteiktā vēlmē sev stipri pielāgot citas valodas to īpašvārdu latviskā rakstībā, maz pacenšoties pašiem arī tām mazliet pielāgoties.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Par klusēšanu kā BOIKOTU. Atbildēt

    Par klusēšanu kā BOIKOTU.
    .
    Klusēt var dažādi.

    Var klusēt un nemelot.
    Var klusēt un neteikt taisnību.
    Var klusēt un tādējādi piekrist un atbalstīt.
    .
    BET – var klusēt un tādā veidā pilnībā BOIKOTĒT un IGNORĒT tos, kuri nerīkojas kā draugi, vai pat vispār kā Normāli Cilvēki.
    .
    BOIKOTS ir viens no nevardarbīgās pretošanās visiedarbīgākajiem ieročiem, kuru veiksmīgi savulaik lika lietā Mohandass Karamčands Gandijs / Mahatma Gandijs.

    ***

    “Liekot lietā BOIKOTA klusēšanu, vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka BOIKOTA tālākais mērķis ir nodrošināt tādu iespējamo sadarbošanos arī ar pašreizējo pretinieku, kas saskaņota ar patiesību un taisnīgumu.

    BOIKOTA būtība tiecas likvidēt ļaunumu un pretišķības kā cēloņus un sekas, taču ne pašus pretiniekus, kā tas ir vardarbīgas pretošanās gadījumā.

    BOIKOTS ir nevardarbīga metode, kas sabiedrisko domu noskaņo pret ļaunumu, kas tiek vērsts pret sabiedrības harmonisku pastāvēšanu.

    BOIKOTS ir protests arī pret neapzinātu vai negribētu piedalīšanos ļaunumā.

    BOIKOTS ir centiens pamodināt tautu līdz pakāpei, kad tā PĀRTRAUC jebkuru sadarbību ar SISTĒMU, kura aiz sevis slēpj ļaunu, merkantilu nodomu, kurš ir postošs sabiedrībai un valstij kopumā.

    BOIKOTS pret uz sabiedrību vērstu ļaunumu ir tikpat svarīga pilsoniska rīcība kā sadarbošanās ar labo un taisnīgo.

    BOIKOTS nav vienkārši klusēšana, BOIKOTS ir IGNORĒJOŠA klusēšana, atsakoties sadarboties ar tiem, kuru rīcība ir ļauna pret sabiedrību, tātad – atsakoties sadarboties ar valsts varu kā ļaunuma SISTĒMU = pilnībā BOIKOTĒJOT un IGNORĒJOT valsti kopumā.”

    (Izmantots Mahatma Gadndija pausto tēžu apkopojums.)

    *****

    Ir sacīts: “Domā līdzi!!!”… 😉

    u.c. oriģinālversijas = “O.M.© blogā”
    .
    MUĻĶU zeme SILES “valsts” parodija “eurolatvānija”, XXI gadsimts.

  2. Piekrītu autoram. Diemžēl daži vietējie pašapmierinātie komisiju locekļi darīs visu, lai saglabātu padomju direktīvas tur, kur tās sen bija jāiemet mēslainē līdz ar ļeņinekļiem un ielu nosaukumiem.

  3. Pilnībā piekrītu autoram. Puritānisms vispār – gan tikumiskais, gan reliģiozais un c, tai skaitā valodnieciskais, ir viena trakoti kaitinoša lieta. Mani visvairāk tracina tas, ka savulaik kaut kādi filoloģijas fakultāti beiguši valodas darboņi atņēma likumīgo statusu vārdiņam “priekš”. Tādā nozīmē kā “for”, “для”. Kad 90 – jos gados visu dokumentāciju sākām rakstīt latviski, man nācās ļoti daudz tulkot tehniskos tekstus, un visvairāk pietrūka tieši šā vārdiņa. Protams, var jau izlīdzēties ar vārdu galotnēm, taču lietišķajos, tostarp tehniskajos, tekstos, kur ļoti svarīga ir teksta pārskatāmība un viegla domas uztveramība, šis vārdiņš būtu ļoti palīdzējis. Un vēl viens akmens valodnieku dārziņā. Tajos pat 90 – jos gados palīdzēju vairākiem kolēģiem latviešu valodas apguvē. Taču tās mācību grāmatas, kuras viņi bija sapirkuši, es ieteicu izmest miskastē, jo visi teksti un piemēri tur ņemti no “Zaļās zemes”, Plūdoņa poēzijas un t.t. un tā joprojām. Tā vietā lai cilvēkiem vispirms iemācītu parastus, sadzīviskus un lietišķus tekstus, viņiem lika mācīties “Div dūjiņas gaisā skrēja”.

  4. Nu ka tik sarežģīt cilvēkiem dzīvi…
    Gāndhī ir neizrunājams, un tikai tāpēc , ka mēs esam latvieši nenozīmē ka it visi svešvārdi ir jāmāk izrunāt precīzi ar svešu izrunu!! Nekur pasaulē nav tāda līmeņa valodas diktatūra. Kur nu vēl visas vēl skaņas kuru latviešu mēlē nav. Nu F un H mēs puslīdz esam iemācījušies, bet DH?! Un, kur paliek uzsvars uz pirmās zilbes – dabiski nekādi šo vārdu tādā rakstībā nevarēs izrunāt. Nu, ja Gandijs ir pārāk mīlīgi, vecajā pirms-padomju mīkstajā modē, tad vēl varētu pieņemt Gandī…
    Bet, ko lai saka – tas nāk no cilvēkiem, kas ir izlēmuši , ka pareizi tagad ir “viņš zina”

    Nez kāpēc ar visu šo te komandēšanu – ieslēdzot TV neviens nemāk runāt, šļupst un šītetotējās, par saliktu teikumu veidošanu vispār aizmirsīsim.

    Atvaļināt šo dienestu, tur tāpat kā visos citos sēž nedaekvātas personas, ne valodas izjūtas, ne spriešanas spēju… Un tāpat LV galvenais ir pārvaldīt krievvalodu

  5. OK, bet tādā gadījumā arī Hemingway un Evelyn Waugh!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+