Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. aprīlis, 2015
Drukāt

Nav tik svarīgi uzzināt, kurš ir maisā. Galvenais – kāpēc. Saruna ar LVI direktoru Gunti Zemīti (9)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc vairāku mēnešu ilgas “rīvēšanās” beidzot ir cerības, ka ar Ministru kabineta lēmumu 2014. gada 5. augustā izveidotā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija sāks darbu un ķersies pie Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem “čekas maisiem”. Izejot no Tieslietu ministrijas pakļautības, par komisijas jaunajām mājām ir kļuvis LU Latvijas Vēstures institūts (LVI) O. Kalpaka bulvārī 4. Šīs intervijas tapšanas brīdī vēl nebija pabeigta procedūra komisijas darbam nepieciešamā finansējuma pārcelšanai no Tieslietu ministrijas budžeta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tālāk LU rīcībā. Līdz ar to saglabājās administratīvas neskaidrības. Taču sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Viesturu Sprūdi LVI direktors Guntis Zemītis uzsvēra: “Jācer, ka beidzot visas pretrunas būs atrisinātas un sāksies re­āls darbs.”

– Saprotam, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma čekas dokumentu pētīšanas komisiju uzticējusi LU Latvijas Vēstures institūtam, ka to darīs jūsu darbinieki.

– Institūts jau nepētīs, tikai administrēs. Mūsu loma ir garantēt, ka nebūs politiska vai ierēdņu spiediena, ka nauda, kas paredzēta pētniecībai, tam arī tiks izlietota. Institūtam vēl jāvienojas ar komisiju par darba uzdevumiem un tā tālāk. Es domāju, ka pašreizējais komisijas sastāvs saglabāsies un Kārlis Kangeris paliks kā komisijas vadītājs. Ja viņš uzskatīs, ka jāpiesaista vēl kādi jauni cilvēki, mēs to darīsim. Bet tur jau nav tikai vēsturnieki. Tur ir arī juristi un citi.

– Bet ne katrs, kuram doktora grāds, ir piemērots un sagatavots tādam darbam.

– Kad sākās runas, ka VDK dokumentu izpētes komisija jāizformē, jo tā kavējas un netiek galā, biju diezgan skeptisks. Jo redzu spēles laukumu un redzu, ka mums nav daudz cilvēku, kas varētu tādus darbus profesionāli veikt. Vienmēr jau varēs atrast kādus, kas vēlēsies nākt un darīt, taču jautājums, vai viņi būs pietiekami profesionāli un pieredzējuši. Es nevaru atbildēt par juristiem, bet tikai par vēsturniekiem. Lai strādātu šajā komisijā, viņiem jāpārzina padomju laikmets, jābūt ar arhīvu darbu pieredzi, krievu valodas zināšanām, padomju sistēmas un birokrātisko tradīciju izpratni. No vēsturniekiem tur patlaban strādā Kārlis Kangeris, Artūrs Žvinklis, Ainārs Bambals, Jānis Ķeruss, Jānis Taurēns, Raimonds Cerūzis, Gatis Liepiņš un Bonifācijs Daukšts, kurš gan tagad jau izslēgts no komisijas. Vēl ir Latvijas tiesību vēsturnieks Jānis Lazdiņš. Ritvars Jansons aizgāja no komisijas, kad kļuva par Saeimas deputātu, bet šobrīd, ja komisija ir institūta, ne Tieslietu ministrijas pakļautībā, tad, iespējams, viņš var atgriezties.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. “… Edmunds 
Johansons, Jānis Trubiņš, Bruno Šteinbriks, tagadējie futbola un hokeja “priekšnieki” Guntis Indriksons un Juris Savickis …”- principā, viņi daudz ko znia, bet vairķ nezina, kā darbojās čekas stukači un viņu tiešie saimnieki – vervētāji, jo laiki mainījās un darba metodes mainījās. Vai viņi zina, kā stukači tika izgaismoti viņu darbības laikā? Daļēji jā, vairāk nezina. Vai viņi zina, kā formējās stukaču informācija – ziņojumi? Daļēji jā, bet vairāk nezina.
    Un fakts – ja “maisā” ir kartiņa u reģistrācijas žurnālā tā ierakstīta, tātad stukačs ir sadarbojies, savervēts un citi pierādījumi sadarbībai nav vajadzīgi, pat ekspertīze nav nepieciešama.

    Vai ir “eksperti” (arī āds no štata čekistiem) kuri var noteikt, cik augstā līmenī stukačs darbojās? Nav. Vai ir speciālisti vai štata čekisti, kas var noteikt, cik vērta bija stukača darbība un/vai ziņojumi bija patiesi vai tā bija dezinformācija personīgo labumu gūšanai? Nav tādu speciālistu. Tikai pats stukačs vēl varētu daļēji pateikt, cik patiess viņš bija vai par cik liels kļūdas procents, par ko viņš ziņo.
    Šādu jautājumu isarakstu varētu turpināt.

  2. ................... Atbildēt

    faktiski jau mēs viņus zinām, gribas lai viņi paši atzīstas

  3. Tieši tā – KĀPĒC????????? Savā laikā – 80-tajos gados – satrieca fakts, ka augstākajās mācību iestādēs pasniedzēji varēja MIERĪGI izpostīt jauniešiem dzīvi aspektā, kad “nolūkotie” upuri attiecās kļūt par stukačiem un izvēlējās OTRU ceļu, proti, AIZIET NO MĀCĪBU IESTĀDES…NEZAUDĒJOT SAVU UN ĢIMENES GODU!!!!! Nebrīnītos, ja arī šāda veida upura vārds tiktu atrast kādā no maisiem!!??????? Vervētājiem NEKAD nav bijuši šķēršļi, kurus viņi nevarētu “pārvarēt’!??? Vai mācību iestādes vadība NEZINĀJA šos vervētājus??? Domāju, ka zināja… Varbūt arī vēl tagad dažs labs no viņiem turpina nesodīti strādāt!?? NELIEŠI!!!

  4. Tiek piemeklēti 100 un viens iemesls, lai tikai bremzētu čekas maisu izpētes darbu. Neesot īsto, zinošo cilvēku, kas pārzinātu padomju sistēmu, maisos neesot īstās kartītes, kurās esot īstie stukači, nevarot tikt pie SAB dokumentiem, utt. Skaidrs, ka ir iedarbināts mehanisms, lai šo darbu visādi traucētu, jo gan valsts pārvaldē, gan zinātniskajās iestādēs, LU ieskaitot, joprojām strādā daudzi padomju sistēmas un kompartijas nomenklatūras bijušie ierēdņi un pētnieki. Un viņi vienkārši nav ieinteresēti, lai kāds viņus atmaskotu. Latvijas valstī ir mainījusies politiskā sistēma, bet pārvaldes un pētniecības izpildījuma saturs ir daudviet palicis tas pats vecais.

  5. Guntis, cik man zināms, ir goda vīrs un zinošs vēsturnieks ar lielu darba pieredzi. Lai viņam izdodas un pietiek spēka administrējot šo nepteicīgo projektu!

  6. Problēma ir, ka 3.Atmoda bija čekas apvērsums pret komunistiem. Ja tik lielas viltusproblēmas ar izpēti, miniet trīsreiz, kas pie varas?

  7. Varbūt vajadzētu sākt ar komunistiem – Brigmani, Bērziņu, Lembergu, kuriem pakļāvās arī čeka?

  8. 1)Par “nevēlamās lietas”.Kā būs ar Freibergu?
    2)Ko darīja un darīs Valsts Kontrole par IM pētījumu par formas tērpu fizioloģisko kvalitāti?Tādi “nozīmīgi” pētījumi ir labs barošanās veids veikliem ļautiņiem.

  9. Ah, tad piecus tūkstošu Tieslietu ministrija jau paspējusi “noadministrēt”!
    Protams, ka arī digitalizācijai nauda “nav paredzēta”.
    UN vispār mūsu valdībai ir daudz “svarīgāki” pētījumi, kam iedalīt naudu. Piemēram, Iekšlietu ministrijā veikts pētījums par policistu formas tērpu fizioloģisko kvalitāti. Šim “svarīgajam” pētījumam iedalīti “tikai” 127 000 eiro.
    Viss tas protams tikai tāda “nejaušība”

Draugiem Facebook Twitter Google+