Tīmeklis VID rokās: asociācija uzskata, ka FM mēģina “salauzt” internetu 0
Ažiotāžu sabiedrībā radījis Finanšu ministrijas (FM) lēmums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rokās nodot sviras, kas tam ļaus bez iepriekšēja brīdinājuma bloķēt internetveikalu vietnes. Pamatojums – nodokļu nemaksāšana un uzņēmumu nereģistrēta darbība, par ko VID saņemot arvien vairāk sūdzību.
Šādā veidā FM valsts budžetam plāno iegūt papildu 500 000 eiro, kas ir divdesmit reižu vairāk (!!!) nekā pērn uzrēķinātie sodi internerta veikaliem.
Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs sacīja, ka, spriežot pēc faktoriem, kas var kalpot par iemeslu interneta vietnes bloķēšanai, VID tīmekļa vietni varēs bloķēt par apstākļiem, kas ir nenozīmīgi, piemēram, ja vietne nav reģistrēta kā struktūrvienība.
FM pārstāve Maija Straupmane gan uzsvēra, ka grozījumi vērsti tikai pret nodokļu nemaksātājiem un paredzēts, ka VID šo līdzekli izmantos tikai kā galējo ieroci, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu. VID pārstāve Evita Teice-Mamaja norādīja, ka pārkāpumi neesot formāli. “Saimnieciskās darbības nereģistrēšana vai nodokļu nemaksāšana ir formāls pārkāpums?” vaicāja VID darbiniece. Viņa piebilda, ka bez nopietnas izvērtēšanas neviens likums netiks pieņemts.
Kā ar “e-bay” un “Amazon”?
Tikmēr LIA izpilddirektors sacīja, ka, izdarot straujas kustības, VID var radīt lielus zaudējumus. “Kāpēc VID neizsūtīs nekādus brīdinājumus? Sanāk, ka ierēdnis vienkārši ieklikšķinās, ka visiem operatoriem Latvijā jābloķē minētā vietne. Kā viņi rīkosies ar visiem tiem miljoniem ārzemju internetveikalu, kam nav šeit nedz struktūrvienību, nedz reģistrācijas numura, jo arī viņi būtībā pārkāps likumu? Latvija ir pavisam mazs pasaules interneta burbulītis,” jautā V. Šeļmanovs-Plešs.
VID uzsvēra, ka bloķēšanu mērķis nav lielie interneta veikali, piemēram, “e-bay” vai “Amazon”. “Mērķis nav ierobežot konkrēta produkta tirdzniecību vai liegt komersantam tirgoties internetā, bet gan visiem komersantiem nodrošināt godīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Patlaban VID sastopas ar situācijām, kad ārvalstu nodokļu maksātāji uzsāk saimniecisko darbību Latvijā un nereģistrē pastāvīgo pārstāvniecību vai filiāli, izveido interneta veikalus latviešu valodā ar domēna vārdu “.lv”, kas nepārprotami norāda, ka interneta veikala klienti ir Latvijas iedzīvotāji. Savukārt kontaktos mēdz norādīt neesoša uzņēmuma nosaukumu vai citas valsts uzņēmumu, kas šeit darbojas, vai arī nenorāda vispār neko, taču nodokļus Latvijā tas nemaksā,” likumprojekta mērķi un problēmu iezīmē E. Teice-Mamaja.
Šifrēts tunelis pasargās
V. Šeļmanovs-Plešs ir arī tehnoloģiju uzņēmuma “Mazzy” vadītājs, un viņš dalījās ar vienu no veidiem, kā izvairīties no bloķēšanas. “Lai būtu drošs, ka mans uzņēmums nebeigs darbību, apsveru domu savu “hostingu” jeb datņu izvietošanu, apkalpošanu un uzturēšanu izvietot citur, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā. Vienkāršoti runājot – daži klikšķi un tastatūras spiedieni izveido šifrētu tuneli līdz Igaunijai, ko neviens neredz. Tālāk visi pasaules datori domā, ka mans dators ir Igaunijas un Latvijas filtri uz mani vairs neattiecas,” norādīja LIA pārstāvis.
Viņš uzskata, ka lēmums tikai vairos to cilvēku skaitu, kas meklēs arvien vairāk veidu, kā izvairīties no tā, ka kāds viņu vietni varētu bloķēt. “Mēs taču nedzīvojam Ziemeļkorejā, Krievijā vai Ķīnā, kur šādi izrīkojas, – ir citi veidi, kā tikt galā ar nodokļu nemaksātājiem. Piemēram, runājot par “Taxify” un “Uber” kopbraukšanas pakalpojumiem Igaunijā. Viņu valdība pateica – labi, varat darboties, bet visas transakcijas, kas notiek ar klientiem Igaunijā, ies sasaistīti ar Igaunijas norēķinu sistēmu. Par katru transakciju uz Igaunijas ieņēmumu dienestu pienāk visas atskaites un nodokļi. Pie mums tā nedara – nav skata nākotnē. Drīzāk mēģina no visas pasaules novērsties un “salauzt” internetu.”
Viņš ieteiktu pārkāpējus lokalizēt. “Ja ir konstatēts pārkāpums, tad jāidentificē vieta, kur tas notiek jeb kur šobrīd atrodas serveris, datu uzglabāšanas vieta – kur ir t. s. “hostings”. Tālāk jau ir darbs policijai vai VID,” sacīja V. Šeļmanovs-Plešs. Viņš arī neuzskata, ka nelegālo interneta azartspēļu vietņu bloķēšana esot veiksmes stāsts. “Ja skatāmies bloķēto lapu sarakstu, tas ir traģisks – tur ir “Poker1”, “Poker2”, “Poker3” utt. VID pirmdien izdod sarakstu ar bloķējamajām vietnēm, operatori nobloķē un pretī sēž šīs pokera vietnes skripts jeb programmēšanas valoda, kurā nomaina t. s. “portu” par vienu ciparu un vietne turpina darbu. Atkal atnāk pirmdiena, atkal visus nobloķē, nomaina “portus” un viss turpinās,” norādīja uzņēmējs.
Uzziņa:
Līdz 2016. gada 1. septembrim ir identificētas vairāk nekā 3000 tīmekļa vietnes, tostarp 1800 (ap 1600 ir ar “.lv”), kurās notiek aktīva saimnieciskā darbība.
