Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. jūnijs, 2015
Drukāt

Guntars Cauna: Vai Latvijas mērķis ir būt “apakšuzņēmēju” valstij?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Guntars Cauna, “NP Properties” Biznesa attīstības un pārdošanas direktors

“Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz “pirmo pakāpienu”. Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Šī brīža ekonomiskā situācija Latvijā ir izdevīga tikai lokālajiem zīmoliem, kuri šeit jau ir iekarojuši stabilu tirgu un nākotnē to galvenais uzdevums ir noturēt savu tirgus daļu vai par dažiem procentiem to vēl palielināt. Zīmoliem, kuri ir jau sen iekarojuši savu vietu zem saules Latvijas vai Baltijas mērogā.

Taču Latvijas valsts kopējai ekonomiskajai attīstības scenārijam šī brīža situācijā ir neapskaužama un to mainīt iespējams tikai mainot domāšanu un izpratni politiskajā līmenī. Runa ir par politisko gribu un iesaisti. To pierāda arī mūsu kaimņvalstu pieredze, kuru politiķi un lēmuma pieņēmēji “nekautrējas” sēdēt pie viena galda ar investoriem, piedāvājot pēdējiem īpašos nosacījumus, tādejādi veicinot viņu lēmumu par labu savai valstij.
Investori, kurus satikām Parīzē Globālajā industrijas un loģistikas konferencē, mums jautāja, kas ir mūsu valsts piedāvājums? Ar ko mēs esot labāki kā Lietuva vai Igaunija? Skaidras atbildes uz šo nav, jo visi mūsu nosauktie plusi, salīdzinot ar kaimiņvalstu piedāvājumu, nepārvēršas par izvēles priekšnosacījumu. Ja Igaunija reinvestēto peļņu neapliek ar nodokļiem, kāpēc “peļņa” jāatstāj Latvijā? Tieši šis ir viens no argumentiem, kāpēc Skandināvijas ražotāji kā loģistikas valsti izvēlas Igauniju. Turklāt konkurence ar savām kaimiņvalstīm ir ļoti šaurs skatījums, jo Eiropas kontekstā Latvijai un Baltijai kopumā ir jākonkurē ar tādām valstīm kā Polija, Čehija, kurās ir ļoti augsta biznesa aktivitāte, kā arī Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju un citām Centrāleiropas valstīm. Latvija ar labāku piedāvājumu, nodokļu politiku un citām priekšrocībām spētu pārvilināt daļu no uzņēmumiem, kuri nav skaidri izlēmuši par sava biznesa ģogrāfisko lokāciju. Taču Latvijai pietrūkst politiskās gribas un ieinteresētības. Pietrūkst politiskās un uzņēmējdarbības izpratnes kompetences, lai spētu panākt rezultātu.

Politiskās dienaskārtības jautājumam jākļūst pasaulē nozīmīgu ražotāju piesaistei

Tikai privātā uzņēmēja spēkos nav pievērst pasaules globālo uzņēmumu interesi, jo pēdējiem ir jājūt, jādzird un jāredz, ka valsts vārda tiešā nozīmē – stāv aiz šī uzņēmēja un rada tam stabilitātes sajūtu. Jebkurā gadījumā privātā uzņēmēja skats uz globālo zīmolu saistīts ar samērā šauru “savu” skatījumu un ieinteresētību, spējot piedāvāt tam ļoti koncentrētu sadarbības redzējumu.

Mums katastrofāli pietrūkst lielo globālo ražotāju filiāles šeit, Latvijā un šādu zīmolu piesaistei vajadzētu kļūt par politiskās dienaskārtības prioritāto jautājumu. Ražotāju, kas pulcētu ap sevi desmitiem vietējo ražotāju, radot darbavietas, infrastruktūru, utt. Šādu ražotāju piesaiste būtu ātrākais veids kā attīstīt jaunu ražošanas platformu Latvijā, kas, savukārt, veicinātu jaunu ražotāju attīstību.

Šobrīd Latvijas ražotāji ir “apakšuzņēmēju” ražotāji – ražojot, kādam globālam uzņēmumam, kurš dienas beigās uzliek savu zīmolu un savu pievienoto vērtību. Taču risinājums, kas varētu padarīt valsti konkurētspējīgāku, ir pašu uzņēmēju tēla un spēcīgāku zīmola radīšana. Pašlaik Latvijas ražošanas uzņēmumiem šādu ambīciju nav un bieži uzņēmumi, kas ir spējīgi ražošanā savu produkciju pārdot, to dara zem lielo uzņēmuma zīmoliem. Piemēram, tādiem kā IKEA. Protams, lielais zīmols ir tas, kas rezultātā nopelna, līdz ar to Latvijā mītošais uzņēmējs saņem daudz mazāku peļņas procentu un Latvijas valsts faktiski tik, cik pati ieguldījusi.

Vai šādi mēs spēsim pierādīt, ka arī Latvija pasauli var pārsteigt ar savu Skype?”

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+