Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Holokausta muzejā atklāj mākslinieka Josifa Kuzkovska izstādi

kuzovskis

Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejā atklāta gleznotāja, kino mākslinieka, grafiķa Josifa Kuzkovska darbu izstāde.

Tematiski dažādie mākslas darbi atspoguļo atšķirīgos autora dzīves posmus. Viņa dzīves ceļš sākās Baltkrievijā, Mogiļevā 21. gs. sākumā. Interese par tēlotājmākslu autorā attīstījās jau agrā vecumā. Tomēr mācīties glezniecību nācās vien pēc vairākiem gadiem. Topošais mākslinieks sākotnēji piedalījās Pirmajā pasaules karā, pēc tam kā brīvprātīgais iestājās Sarkanajā armijā. Pēc kara norises beigām palicis Kijevā, kur sācis mācīties Aša glezniecības darbnīcā un visbeidzot iestājies Mākslas institūtā. Ieguvis profesionālo izglītību, vairākus gadus strādājis Dovženko kinostudijā.

Pirmās gleznas uzgleznojis 1938. gadā, savukārt 1941. gadā iepazīstināja skatītājus ar savu pirmo personālizstādi. Tad sākās karš, un diemžēl visas Josifa Kuzkovska sākotnējā daiļrades periodā radītās gleznas nodega Kijevas bombardēšanas laikā. Pats mākslinieks gan paspēja evakuēties uz Uzbekistānu.

Tur mākslinieks turpināja savu daiļradi. Divus gadus vēlāk tika organizēta mākslinieka personālizstāde Ferganas mākslas muzejā. Darbu tematika: miera laika darbs, kara sižeti, portreti (“Šahimardana”, “Čaihanā”, “Farhadstroja”, “Partizāni”). Mākslinieka darbu stils nošķir izteiktu reālismu, kura pamatā ir izcilā zīmētāja meistarība.

Ebreju tautas traģēdijas – holokausta – tēma tajos gados allaž atspoguļojās viņa daiļradē. Darbu “Akcija”, “Ja es to aizmirsīšu”, “Babi Yar”, “Nošaušana”, “Fašisma upuru atmiņas” nosaukumi vien jau runā paši par sevi.

1945. gadā Josifs Kuzkovskis pārceļas uz Rīgu. Vēlāk, 1960. gados viņš iesaistās cīņā ar padomju varas iestādēm par tiesībām iemūžināt nacisma upuru piemiņu, kuri tikuši nogalināt Rumbulas mežā.

1964. gadā Mākslas muzejā tika atklāta pirmā lielā mākslinieka personālizstāde Latvijā. Tajā arīdzan tika stādīta priekšā holokausta tēma.

Rīgas geto muzejā sienu ar 76 tūkstošiem Latvijas ebreju – nacisma upuru – vārdiem atklāj simbolisks darbs ar nosaukumu “Mēs dzīvosim”. Šo darbu J. Kuzkovskis radījis pēc brauciena uz Kauņu un bēdīgi slavenā IX forta apmeklējuma.

Jāatzīmē, ka mākslinieks bijis draudzīgās attiecībās ar Žani Lipki un viņa sievu Johannu. Muzeja izstādē var redzēt viņu portretus, kurus mākslinieks ir veidojis.

Josifs Kuzkovskis veiksmīgi darbojies dažādās jomās – eļļas glezniecībā, linogravīrā, zīmējumos, pasteļos. Viņa darbus redzējuši Daugavpilī, Jēkabpilī un citās Latvijas pilsētās.

1969. gada notika pēdējā viņa personālizstādē Latvijā. Tajā pašā gadā mākslinieks emigrēja uz Izraēlu. Tur viņš līdz sava mūža beigām darbojies, darinot portretus un plakātus. Viena no izteiksmīgākajām J. Kuzkovska holokausta tēmas gleznām atrodas Izraēlas parlamentā.

Izstādes veidošana Rīgas geto muzejā kļuva iespējama, pateicoties Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta L04 programmai “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana”.

Ekspozīcija ir pieejama līdz 29. jūnijam. Ieeja muzejā ir bezmaksas.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+