Mobilā versija
+1.0°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
29. decembris, 2016
Drukāt

Ideālais skolu tīkls – negatavs un slepens (18)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Lēmumu pieņēmēji skolu tīkla sakārtošanā cerības saista ar pasūtītā izglītības iestāžu kartējuma izstrādi. Tajā solīts ņemt vērā gan skolēnu pārvietošanās ceļus un skolu kvalitātes rādītājus, gan sociālekonomisko fonu.

Kaut arī saskaņā ar Saeimas lēmumu valdībai jau līdz šā gada beigām bija jāizstrādā “ideālais” izglītības iestāžu tīkls un jāinformē Saeima un sabiedrība par paveikto, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo uzdevumu nav izpildījusi. Tajā pašā laikā valdība vēstulē Saeimai apgalvo, ka kaut kādi priekšlikumi par ideālo skolu tīklu gan esot tapuši, taču tie neesot atklājami plašākai sabiedrībai.

Kā zināms, šādu uzdevumu parlaments valdībai uzdeva pērnā gada decembrī pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas ierosinājuma. Tobrīd šo komisiju vadīja tagadējais premjers Māris Kučinskis (ZZS), taču, kļūdams par premjeru, viņš pats pieļāva, ka valdības rīcības plānā attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu jau ierakstīti citi termiņi.

Kučinska valdības rīcības plānā teikts: “Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tostarp mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai.” Nu šī apjomīgā uzdevuma izpildes galatermiņš ir 2018. gada 30. oktobris.

 

Kartējums atvēršot acis

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, ko tagad vada bijusī premjere Laimdota Straujuma, decembra vidū gan bija ataicinājusi IZM pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā tiek pildīts Saeimas uzdevums. Tur nācās secināt, ka vienīgais reālais darbs, ko ministrija gada laikā paveikusi, ir 90 000 eiro sagādāšana uzņēmumam “Jāņa sēta”, lai tas savukārt izstrādātu izglītības iestāžu tīkla kartējumu. Tāpēc visa sēde tika veltīta tam, lai izklāstītu, ko “Jāņa sēta” jau paveikusi, veidojot līdzīgu kartējumu Bauskas novadam. Piemēram, kartējums, kurā bijuši redzami gan skolēnu pārvietošanās ceļi, gan visvairāk apdzīvotie un ekonomiski aktīvākie novada punkti, palīdzēja novada vadībai pieņemt lēmumu, ka vidusskolas jāsaglabā tikai Bauskas pilsētā, bet Uzvaras un Īslīces vidusskolas jāpārveido par pamatskolām. Kad “Jāņa sēta” izstrādāšot līdzīgu kartējumu visai Latvijai, būšot redzams arī ideālais skolu tīkls, pauda IZM pārstāvji. Līdz kuram datumam kartējums būs gatavs, vēl nav zināms, jo pagaidām ar “Jāņa sētu” nav noslēgts līgums par darba izpildi.

 

Paveikts “tik maz”

L. Straujuma gan norādīja, ka Saeimas IZM dotais uzdevums bijis plašāks un aicināja “vismaz uz vienas divām lapām uzrakstīt, kas tad ir darīts”. Vēlāk sarunā ar mani viņa atzina, ka “nav normāli, ka gada laikā paveikts tik maz”, un solīja, ka turpmāk IZM pārstāvjiem nāksies biežāk atskaitīties komisijai par paveikto.

Taču 20. decembrī valdības sēdē tika apstiprināts dokuments, kam vajadzētu radīt iespaidu, ka IZM tomēr darījusi ko vairāk, nekā izskanēja komisijas sēdē. Proti, valdība apstiprināja vēstuli Saeimai, kurā klāstīts, ka IZM strādā starp­institucionāla darba grupa. Tajā ir pārstāvji no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība”, Labklājības ministrijas, Autotransporta direkcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Kopš augusta, kad darba grupa izveidota, tai notikušas trīs sanāksmes, kurās diskutēts par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, kā arī izstrādāti priekšlikumi kritērijiem, kādai jābūt vispārējās vidējās izglītības iestādei Latvijā. Izstrādātie priekšlikumi ietverot kritērijus par skolēnu un klašu komplektu skaitu, attālumu minūtēs līdz izglītības iestādei un kilometros līdz transporta pieturvietai, ievērojot reģionālā sadalījuma principu, kā arī priekšlikumus kritērijiem, kas raksturo izglītības iestādes darba kvalitāti, ieguldījumus izglītības ie­stādes infrastruktūrā un izglītības iestādes pieejamības nodrošinājumu.

Kad vēlējos noskaidrot, kādi tad ir šie priekšlikumi, ministra Kārļa Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts atteicās tos atklāt, atrunājoties ar to, ka skolu tīkla kārtošana ir sensitīva tēma, kurā “nevajadzētu radīt nevajadzīgu ažiotāžu sabiedrībā”. Tāpēc pagaidām, kamēr nav panākta galīgā vienošanās par šiem priekšlikumiem, tie neesot izpaužami.

 

Pašvaldības var lemt līdz martam

LPS pārstāve šajā grupā Ināra Dundure sacīja, ka pēdējā sēdē gan nav piedalījusies, taču pirmajās divās “nekādu konkrētu priekšlikumu nebija”. Vērtēt to, ka ministrija gada laikā nav izpildījusi Saeimas doto uzdevumu, viņa nevēlējās. I. Dundure arī norādīja, ka liela daļa pašvaldību jau pašas domā, kā sakārtot skolu tīklu, negaidot valdības ideālo vīziju. Konkrētus lēmumus gan šobrīd pieņēmis tikai jau pieminētais Bauskas novads, kā arī Alūksnes novads, kurā nākamā gada 1. septembrī durvis vairs nevērs Mālupes pamatskola, bet Jaunlaicenes pamatskola kļūs par sākumskolu, kurā var mācīties tikai līdz 4. klasei. 2018. gadā tiks likvidēta Ilzenes pamatskola. Lai skolu slēgtu vai reorganizētu jau pirms nākamā mācību gada, pašvaldībām lēmumi jāpieņem līdz martam.

Jāpiebilst, ka Saeimai adresētajā vēstulē valdība paziņojusi, ka ministrijai par paveikto valdība būs jāinformē martā, bet Saeimas atbildīgā komisija tikai aprīlī tikšot informēta “par uzdevumu izpildes gaitu un turpmākajām darbībām”. Vēstulē arī apgalvots, ka, izstrādājot ideālo skolu tīklu, “Jāņa sētai” būs jāņem vērā skolu kvalitātes rādītāji. Pētot Bauskas novada skolu tīklu, izglītības kvalitāti vērā neņēma.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Slepenie protokoli Atbildēt

    Laikam pēc Bulduru Dārzkopības skolas neveiksmīgās optimizācijas sabijušies. Augsti kungi augstu sēž, bet ne vella nesaprot par ko ir filma.

  2. Stāsta, ka tajās valstīs, kurās vadošos pie sienas liek, kā pieliek – tā uzreiz sāk skaidru valodu runat un visu atslepeno. Varbūt jāparņem citu valstu pieredze?

  3. Un par ko lai maksā IZM ierēdņiem?;-0 Par ko viņiem piešķir prēmijas?:-0 Par to, ka savus tiešos darba pienākumus novirza privātstrukturai?:-0 Tad jau “Jāņa sēta” ir jāpārdēvē par izglītības ministriju, bet melnais Kārlis kopā ar visiem traniem jāsūta uz Sib īriju zemenes lasīt!!!

  4. Vispār tas skolu kartējums jau sen ir izstrādāts un apskatāms iekš neogeo.lv

    Kāpēc Jāņasētai ir jāmaksā par darbu, kas jau sen ir izdarīts?

    Slēdzot kaut kur skolu, tiek faktiski iznīcināts attiecīgais pagasts, jo jaunās ģimenes ir spiestas pārcelties uz vietu, kur ir skola. Nav skolas, nav arī cilvēku tuvējā apkārtnē.

    Turklāt Latvijas zemes ceļi tak esot lietojami tikai periodiski, tāpēc, kamēr nav uzbūvēta asfaltēta šoseja līdz lielākai skolai, tikmēr mazo skolu slēgt nedrīkst.

  5. 80% skolu un augstskolu jālikvidē! Atbildēt

    Jāuztaisa ideālo augstskolu tīklu un to jārealizē dzīvē. Latvijai pietiktu ar 8 augstskolām.
    Mazās un īpaši t.s. reģionālās augstskolas jāslēdz ciet, jo tur NEVAR iegūt kvalitatīvu izglītību – nav konkurences un konkursa uz budžeta vietām studentu vidū, kā arī “vāroties pensionāru sulā” nenotiek domu un zināšanu apmaiņa mācībspēku starpā. Tagad dažas reģionālās augstskolas sagatavo sliktāku “produckiju” nekā kādreiz tehnikumi pēc 9.klases!

  6. Kā tai IZM tās acis, lai atver? Jānoliek uz minimālo mēnešalgu, tad ātri atvērsies, jo visi pamuks, kas neko nav darījuši un neprot darīt, jo par neko nedarīšanu ar tādu algu nebūs mierā.

  7. Katra pašvaldība var izlemt, kura skola ir efektīva, kura ne, kādi ceļi, cik dzimst un t.t. , jo tāpat skolas slēdz pašvaldības, nevis IZM, ar IZM tikai ir jāsaskaņo, ka skolu grib slēgt. Maksāt Jāņa sētai 90 tūkstošus, lūk tas ir atkal normāli priekš Latvijas. To naudu bija jāiegulda izglītībā,nevis kaut kādā kartējumā. Patiešām var kliegt, kā mēs nemākam apieties ar naudu!

  8. Lasi, ko ” Valsts var atļauties” :
    Likvidēt skolas Alūksnes novadā, kurās ir ieguldīti 400 000 tūkstoši renovācijai(ar 2017. gada jūliju).
    Vai šeit nav darbs VK un citām instancēm? Un to akceptē Izglītības ministrija, kas ” nevar atļauties” !Tādu skolu ir daudz!Toties ” var atļauties dārgo bērnu vizināšanu un transporta laušanu pa meža un lauku ceļiem turpu šurpu.
    Un nekāds kartējums nelīdzēs pret pašvaldību patvaļu un izšķērdību.

  9. Reforma Vējoņa k-ga izpratnē ir pavisam vienkārša-laukos skolas tiek likvidētas,jo savā intervijā viņš paskaidroja,ka reformu gaitā prioritāšu dēļ laukiem ir jāpiekāpjas pilsētām.Neskaidrs paliek jautājums kas tie lauki bez cilvēkiem būs-brīva telpa bēgļiem?

    • Nē , brīva telpa lētam darbaspēkam – viesstrādniekiem

    • visi bēgļi grib dzīvot un dzīvos PILSĒTĀS. Valsts par to parūpēsies, lai viņi par lētu naudu dabūtu šīs priekšrocības. Laukus atstās tukšus, iespējams, ārzemju fermeriem vai kam tādam – gan jau kaut kādi slepeni plāni ir, ja jau visus grib sadzīt pilsētās, kā kādreiz padomju laikos – kolhozos.

  10. Kad vēlējos noskaidrot, kādi tad ir šie priekšlikumi, ministra Kārļa Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts atteicās tos atklāt, atrunājoties ar to, ka skolu tīkla kārtošana ir sensitīva tēma, kurā “nevajadzētu radīt nevajadzīgu ažiotāžu sabiedrībā”. Tāpēc pagaidām, kamēr nav panākta galīgā vienošanās par šiem priekšlikumiem, tie neesot izpaužami.

    ——————————
    Ideāli!
    Bet vai Šadurskis saprot, ka cilvēkiem, kas strādā skolās ir laicīgi jāzina, jāmeklē darbs , visiem ir ģimenes.
    Skaidrs, ka rīkošanās kā pa savu privātķešu, ir šīs valdības prioritāte.Nevis katrs bērns no svara.
    Skolas, kāpēc klusējat?

  11. Nekad, nemūžam nepiedošu šai valdībai lauku skolu likvidāciju.
    1.Veselām ģimenēm, skolotājiem izbojāti mūži, jo skolās ieguldīta dzīve, darbs un dvēsele.
    2.Daudzi skolotāji(valsts pasūtījums) paliek uz ielas
    3.Pagasti iztukšojas – bibliotēkas, kultūras nami, kolektīvi
    4.Lielzemniekiem vairs nav darbaroku, jo jaunās ģimenes meklē skolu vai bērnudārzu
    5.Ceļi neizbraucami, un ” atlikušie ” bērni, kuru vecāki ir zemes cilvēki un nekad nepārcelsies, tiek kratīti katru rītu 20 km uz centra skolu.
    Paldies, nekad nebalsošu par šīm partijām, kas iznīcināja laukus!

    • Pilnīgi piekrītu!!!

    • Savukārt es balsošu, jo valsts nevar atļauties uzturēt visas skolas! Beidzot kādam tas ir jādara.

    • 20 skolēnu skolām nav jāturpina eksistēt,tikai skolotāju dēļ un tehnisko darbinieku dēļ.Pieraduši macīt 2 bērnus un saņemt algu,lai paskatās uz privātstruktūrām,kā tur jāstrādā,lai vismaz minimālo algu nopelnītu.

      • Ak tad redz, kur ir īstais iemesls- kādam Rīgas kungu uzskatā dzīve par mierīgu stresa par maz! Bet tautai jābūt stresā un trūkumā visu laiku, tas taču laikam ir galvenais uzdevums!
        Nu nav ko gudri bļūznēt par optimizācijām un izglītības kvalitāti, ja galvenais ir- turēt stresā lielus un mazus un rūpīgi sekot, lai neviena, nekad nebūtu nekā laba!

    • Paldies kapitālismam un alkatībai Atbildēt

      Pagasti iztukšojas – paliek 2-3 zemnieki, kuriem katram pieder 4000 ha. Normāli būtu, ja ir 200-300 ģimenes uzņēmumi, kur katram ģimenes uzņēmumam pieder ~50ha zemes.
      I būtu cilvēki laukos, i nebūtu problēmu ar darba rokām, i varētu pastāvēt mazās lauku skolas. Tagad – bez darba rokām beigs pastāvēt lielsaimniecības, jo nebūs vergu, kas grib strādāt šo miljonāru labā.

Draugiem Facebook Twitter Google+