Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. septembris, 2012
Drukāt

Iedod mazo pirkstiņu, paņems visu roku…

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saeimā pašlaik galīgajam lasījumam tiek gatavoti Pilsonības likuma grozījumi, kas ievērojami atvieglos Latvijas pilsonības saņemšanu. Taču gan no starptautisku organizāciju, gan viņu vietējo atbalstītāju puses uz likumdevēju tiek izdarīts spiediens, lai pilsonības saņemšana kļūtu vēl vaļīgāka. 


 

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) saņēmusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vēstuli, kurā EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Knuts Vollebeks kritizē otrajā lasījumā pieņemtos Pilsonības likuma grozījumus.

Piemēram, likuma jaunā redakcija nosaka, ka pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo nepilsoņu vai bezvalstnieku bērni var tikt atzīti par Latvijas pilsoņiem, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un viņi pirms tam visu laiku bijuši bezvalstnieki vai nepilsoņi. Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, bērnu atzīst par Latvijas pilsoni, ja kāda no vecākiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā. Vollebeks savā vēstulē stingri iebilst pret šādiem ierobežojumiem.

 

Tāpat viņam nav pieņemama likumā iekļautā norma, ka nepilsoņiem, iesniedzot iesniegumu par pilsonības piešķiršanu savam bērnam, jāapliecina gatavība palīdzēt bērnam apgūt latviešu valodu un ieaudzināt viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai. “Šāda apņemšanās jebkurā gadījumā būtu subjektīva un nevar būt juridiski saistoša,” raksta Vollebeks.

 

Vienā balsī ar EDSO augsto komisāru runā viņa vietējie fani. “Un, ja vecāki neparaksta apliecinājumu, ka “palīdzēs apgūt latviešu valodu”, tad bērns paliek nepilsonis? Kas par stulbumu?” pagājušonedēļ pēc likuma apstiprināšanas otrajā lasījumā interneta sociālajā tīklā rakstīja politikas pētniece Iveta Kažoka. Vēlāk telefonsarunā viņa paskaidroja, ka šādu simbolisku apņemšanos iekļaušana likumā apdraudēs tā galveno mērķi – panākt, lai Latvijā nedzimtu bērni bez pilsonības. “Zinot dažus nepilsoņus, varu teikt, ka viņiem vieglāk aiziet un parakstīt iesniegumu par pilsonības piešķiršanu, bet parakstīt šādu apņemšanos viņiem liegtu principiāli apsvērumi. Iespējams, tā pamatā ir kāds personīgs aizvainojums vai nepatika pret tā brīža valdību, taču rezultātā cieš bērns, kurš paliek bez pilsonības. Valstij to nevajadzētu pieļaut,” paskaidroja I. Kažoka.

Par Pilsonības likumu atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) uzsver, ka EDSO augstā komisāra rekomendācijām ir tikai ieteikuma raksturs un tās Latvijai nav juridiski saistošas. “Protams, mēs izskatīsim šos ieteikumus komisijas sēdē, bet esam patstāvīga valsts un paši pieņemam lēmumu,” teica I. Čepāne.

 

Viņa arī uzsvēra, ka nedrīkstētu aiziet pārāk tālu ar pilsonības dalīšanu, jo pētījumi rādot, ka liela daļa nepilsoņu nemaz nevēloties to saņemt. Daudzi nepilsoņi ir apmierināti ar pašreizējo statusu, jo tas ļauj brīvāk ceļot uz NVS valstīm.

 

Saeima pagājušonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā, kas krietni atvieglo pilsonības saņemšanu bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir pilsonis, un nepilsoņu bērniem, kā arī sakārto dubultpilsonības jautājumu, ko gaida daudzi trimdas latvieši. Līdz 20. septembrim tiek gaidīti priekšlikumi galīgajam lasījumam. Plānots, ka jaunais Pilsonības likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+