Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. februāris, 2015
Drukāt

Latvijā ir izdevies atrast līdzsvaru starp cenām, investīcijām un inovācijām

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Juris Binde

– Kad intervēju jūs pirms trim gadiem, bijāt tikko kā ieviesuši neierobežotu sarunu tarifu “Brīvība”, un konkurenti uz pēdām ieviesa līdzīgas iespējas. Arī tagad – tiklīdz ieviesāt mobilajiem tālruņiem neierobežotu datu pārraidi “Neatkarība”, tā abi konkurenti piedāvā līdzīgus tarifu plānus…

SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde: – Tas, ka savā laikā pirmie atbrīvojām klientus no minūšu skaitīšanas, bija revolucionārs solis. Tagad pienācis brīdis, kad varam atbrīvot no megabaitu skaitīšanas, kas ir vēl grūtāk, nekā sekot pulkstenim.

– Savā ziņā esat atbrīvojuši no naudas skaitīšanas…

– Tās ir cieši korelējošas lietas. Neierobežots interneta apjoms telefonos atbilst šodienas klienta prasībām. Jo informācijas aprite, interese par dažādām lietām, sociālie tīkli strauji palielina datu pārraides apjomus, un tāpēc izveidojām pakalpojumu “Neatkarība”, kas apmierina šādas prasības.

– Kad iesākās “Brīvība”, iedzīvotājiem bija bažas, ka daudzi nu runās vai augu diennakti un citi nevarēs sazvanīt. Vai tagad neparedz tādu datu pārraides apjomu, ar ko LMT tīkli netiktu galā?

– Salīdzinot ar 2013. gada decembri, datu lietotāju skaits ir pieaudzis 2,3 reizes jeb par 100 tūkstošiem. Strauji audzis arī datu pārraides apjoms – katru gadu tas pieaug divas, divarpus reižu. Ar šādu pieaugumu mēs rēķināmies, lai plānotu tīkla pieauguma kapacitāti.

– Vai šāda tendence ir neatkarīgi no tīkla ātruma? Man pašam liekas, ka, jo ātrāks internets, jo lielāks kārdinājums to vairāk izmantot.

– Tāda ir pasaules tendence – datu apjoma dubultošanās gadā. Latvijā apjoms palielinās divarpus reižu. Galvenais faktors ir tīkla pieejamība. Latvijas gadījumā 4G tīkls jau ir pieejams 77% Latvijas iedzīvotāju, tas ir, aptuveni pusē teritorijas. Pagājušajā gadā uzstādījām vairāk nekā 600 4G bāzes staciju. Salīdzinājumam – mūsu konkurentam “Tele2” ir desmit reižu mazāk, bet “Bitei” pagaidām nav vispār.

– Vai atbrīvošana no skaitīšanas jau ir radījusi sastrēgumus tīklā?

– Pagājušajā gadā datu patēriņš pieauga divarpus reižu, bet šogad – ieviešot “Neatkarību” – jau 4,4 reizes. Kā zināms, mūsu klienti spēj “noēst” jebkuru datu ātrumu un jebkuru apjomu. Nekad operators nevarēs pateikt: nu gan mums viss ir kārtībā, vairs nekur nauda nav jāiegulda. Tīkla kapacitāte un pārklājums būs jāpalielina arī turpmāk. Interesanti, ka, pēc ES datiem (Digital Agenda Scoreboard 2012), Latvijā ir lielāks datu pārraides lietotāju skaits (60% no mobilo sakaru lietotājiem) nekā vidēji Eiropas Savienībā (45%). No ātruma viedokļa mobilais internets jau ir pārāks par fiksēto DSL pieslēgumu. Pat ja ar optisko kabeli privātam lietotājam piedāvā ātrumu 300 Mb/sek., reāli jau nav tāda satura, kam tas būtu nepieciešams. 20 Mb/sek. ir pietiekams, un tādu ES savā Digitālās attīstības programmā paredz. Līdz 2020. gadam paredzēts, ka puse no Eiropas mājsaimniecībām izmantos interneta ātrumu līdz 100 Mb/sek., un mēs diezgan veiksmīgi uz šo mērķi virzāmies.

– Strauji pieaugot datu patēriņam, atsevišķam lietotājam ātrums taču samazinās!

– Cikliski. Pieaugot lietotāju skaitam noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, ātrums var samazināties, bet mēs rūpīgi sekojam tīkla noslodzei – tiklīdz tā tuvojas iespēju robežai, tā palielinām tīkla kapacitāti. Mums ir pietiekams frekvenču resurss un, izmantojot frekvenču agregāciju, 4G+ tīklā varam panākt pat līdz 300 Mb/sek. ātrumu, attiecīgi trīsreiz lielāku iedzīvotāju skaitu šajā zonā.

– Kad patērētājs ar savu viedtālruni var secināt, ka 4G normāli darbojas?

– Varam mērīt pēc televīzijas, kas ir lielākā slodze. Lai to varētu skatīties HD tiešraidē, datu plūsma ir apmēram no 6 līdz 10 Mb/sek. Tas nozīmē, ka vienā bāzes stacijā pie šādas noslodzes desmit līdz 16 lietotāji var skatīties TV tiešraidi.

– Rīgas “Dinamo” mājas spēles skatoties viedtālrunī, diemžēl pat Rīgā gadās pauzes uz pāris minūtēm, kad attēls spēles vidū sastingst. Man mobilajā tālrunī nav izdevies noskatīties nevienu hokeja periodu bez pārrāvuma.

– Nevar tik viennozīmīgi vainot tīklu. Tā var būt arī servera buferēšanas problēma. Bieži arī kādu mājas lapu nevar atvērt, bet ne vienmēr vainojams tīkls. Atjokojot varu teikt kā bridžā: vienmēr vainīgs ir partneris. Kaut gan atzīstu – valsts teritorijā pagaidām var gadīties kādi pārrāvumi. Taču kopumā tīkla kvalitāte salīdzinājumā ar daudzām citām pasaules valstīm ir ļoti laba.

– Nevaru nepiekrist, ja pats piedzīvoju, ka pat Berlīnes centrā brīžiem nebija pat 3G tīkla. Kādas jaunas datu pārraides tendences esat veicinājuši vai konstatējuši?

– Veidojas ļoti daudz dažādas lietotnes un, otrkārt, M2M (mašīna mašīnai) dažādām industriālām vajadzībām. Ļoti daudz datu pārraides izmanto elektroenerģijas skaitītāji, siltumskaitītāji un citas mērierīces. Ir pašvaldības, kas izmanto 3G un 4G tīklus dažādu infrastruktūru vadīšanai. Piemēram, Liepājā ir izveidota interaktīva sistēma, kas vada apgaismojumu, parāda bojātos gaismas ķermeņus, un ir arī luksoforu vadības sistēma.

Uz 4G bāzes Rīgas Brīvostas konteineru terminālī reģistrē un vada konteineru loģistiku. Interesanti piemēri ir mežizstrādē, kur forvarderi aprīkoti ar datu reģistrācijas sistēmu, kas uzskaita katru nozāģēto koku. Vidēji katra govs savas dzīves laikā zaudē vienu teļu, ierīce, kas ievietota govs ķermenī atnešanās laikā, mēra hormonālo un temperatūras līmeni un ziņo saimniekam ar SMS par novirzēm. Tādu piemēru ir daudz, un šajos gadījumos uz datu pārraides izmaksām jāskatās kā uz izdevīgām investīcijām, kas palielina produktivitāti un konkurētspēju.

– Te esam nonākuši pie digitālās ekonomikas, kuras veicināšanu Latvija noteikusi par ES prezidentūras prioritāti.

– Mēs esam Latvijas prezidentūras stratēģiskais partneris, kas no savas puses gādā, lai tā noritētu veiksmīgi sakaru jomā. Delegāciju brīvprātīgos pavadoņus apgādājām ar telefoniem, visus delegāciju autobusus apgādājām ar drošu WiFi.

– Cik lielā mērā LMT ir ieinteresēta ES telekomunikāciju paketes pieņemšanā? Jūs kaut kas ierobežo?

– Galvenā problēma ir pārmērīga reglamentēšana un regulēšana, kas kavē visas Eiropas konkurētspēju. Ja Latvijā nebūtu normāla konkurence, tad arī pie mums jauno pakalpojumu, visticamāk, nebūtu. Nevienam jau konkurence nepatīk, it īpaši monopolistiem, bet cita progresa dzinējspēka nav. EK viceprezidentam Andrusam Ansipam izklāstījām, ka vitāli nepieciešama digitālās ekosistēmas atveseļošana, jo tā ir pārāk piesārņota ar direktīvām un regulām. Piemēram, viesabonēšanas pakalpojums “Roam like home” interesē relatīvi nelielu iedzīvotāju daļu – tikai trešā daļa cilvēku vismaz reizi gadā izbrauc ārpus savas valsts. Tas nozīmē, ka šīs dārgās sistēmas uzturēšana būs jāapmaksā arī tām divām trešdaļām, kas nekur nebrauc.

Otra problēma ir mēģinājums pielāgot ES viesabonēšanas tarifus vietējam tirgum, kas būtu iespējams tikai tad, ja tie visās valstīs būtu vienādi. Latvijā, Lietuvā un Rumānijā ir vislētākie mobilo sakaru pakalpojumi Eiropā. Tas nozīmē, ka ārzemnieki pie mums maksātu mūsu tarifus, bet mēs ārzemēs – viņu tarifus. Ceļošana kā mājās nesanāk, jo citās valstīs tarifs nav klientiem draudzīgs. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā problēmu varētu risināt, ir uzlikt datu pārraides tarifiem griestus, kā tas tika izdarīts ar balss un SMS tarifiem.

Visi uzņēmumi ir ieinteresēti ilgtermiņa attīstībā, jo sakaru nozare vispār ir ilgtermiņa bizness. Tāpēc mēs paļaujamies uz EK viceprezidenta Andrusa Ansipa kompetenci, kurš izprot nozari atšķirībā no viņa priekšgājējas, kas pēdējā pusgada laikā vispār bija “klibās pīles” variants. Labi, ka viņas populistiskās idejas nepieņēma.

– Konkurences un arī Eiropas Komisijas piespiestā tarifu samazināšana spiež telekomunikāciju kompānijas apvienoties. Katrā valstī paliek vairs tikai divi trīs mobilie operatori, pat lielvalstīs. Bet Latvijā, neraugoties uz zemiem tarifiem, joprojām ir četri.

– Ja par ceturto uzskatāt “Triatel”, tad tas ir nišas uzņēmums, kas tīklu uzbūvēja par ES fondu naudu, ar nepopulāru tehnoloģiju un ar samērā nelielu klientu skaitu. Domāju, ka normāls operatoru skaits ir trīs. LMT ir vairāk nekā 1,1 miljons klientu, kas gada laikā pieaudzis par 30 tūkstošiem. “Tele2” ir nedaudz zem miljona, bet “Bitei” – ap pusmiljonu klientu. Cik “Triatel” – to viņi nepublisko. Tāds līdzsvarots sadalījums. Kopējā lietotāju izplatība Latvijā ir 130%.

– Mazajai Latvijai trīs, kad pat Vācijā ir trīs?

– Jārēķinās, ka šajās valstīs ir atšķirīga vēsture. Vācijā problēmas sākās ar telefonu aparātu subsīdijām, kad par vienu vācu marku varēja nopirkt telefonu. Subsīdiju apjoms bija daudzi miljoni, tā bija nauda, ko reāli atņēma tīkla attīstībai. Latvijā mums izdevās saglabāt saprātīgu līdzsvaru starp subsīdijām (nomaksu modeļiem, atvērtiem līgumiem) un investīcijām infrastruktūrai. Turklāt Latvijā dažādus inovatīvus risinājumus var ieviest ar mazāku risku.

Lielu problēmu Eiropā radīja virtuālie operatori, kuriem nebija nekādas infrastruktūras un kuri ar dempinga cenām pārvilināja klientus un nosita pakalpojumu cenas, pēc kā operatoriem investīcijām un inovācijām naudas nepietika.

Latvijā ir izdevies atrast līdzsvaru starp cenām, investīcijām un inovācijām. Tāpēc Latvija ir viena no progresīvākajām valstīm pasaulē sakaru jomā.

– “Atvērtais līgums” piedāvā telefona nomu ar izpirkšanu. Tāds pats modelis, kādu sadzīves precēm piedāvā “nomo.lv” – nomā, kamēr izpērc vai atdod atpakaļ…

– Jā un nē. No uzbūves viedokļa tīkls sākas ar gala iekārtu (tālruni) un beidzas ar komutācijas centru un vadības sistēmām. Pieņemts uzskatīt: telefons ir mans, un es pieslēdzos tīklam. Mēs šobrīd tīkla jēdzienu esam paplašinājuši un telefona saskarni esam pārnesuši šeit – pirkstu galos. Mūsu sadarbība sākas no pirkstgaliem. Pieskaroties viedtālruņa ekrānam, jūs ienākat mūsu un līdz ar to visas pasaules tīklā. Tas nozīmē, ka mēs varam kontrolēt visas sakaru sistēmas attīstību, t. sk. piedāvāt modernākus viedtālruņus ar plašākām iespējām.

– No progresa virzīšanas viedokļa saprotami. Tālrunis fiziski noveco ilgāk nekā morāli, t. i., tehnoloģiski. Vai neriskējat palikt par lietoto mobilo tālruņu izgāztuvi?

– Telefona fiziskais cikls ir divi trīs gadi. Tā nav problēma, jo pastāv pietiekami plašs lietoto telefonu tirgus. Tas ir labs stimuls lietošanas paradumu attīstībai.

– Jūs pirmie piesakāt jaunumus. Vispirms nekādu minūšu skaitīšanu, tagad nekādu megabaitu skaitīšanu. Kas būs nākamais? Spriežot pēc “atvērtā līguma” piedāvājuma, pēc pāris gadiem vajadzētu sekot: “nekādu līgumu!” Ņem telefonu un lieto! Tālrunis kļuvis kā azartspēle, kurā skaitītājs rit, to lietojot.

– Iespējams ir viss. Mēs paskatīsimies, kā attīstīsies šie pakalpojumi. Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir izveidot 4G tīkla pārklājumu visā valsts teritorijā. Mūsu uzdevums ir to paveikt līdz 2017. gadam. Pagājušā gada rezultāti dod pamatu apgalvot, ka ar to noteikti tiksim galā.

– Tad žēlabas, ka mobilais internets nav pieejams, nebūs iespējamas? Tur, kur Latvijas televīziju nevar uztvert, to varēs skatīties internetā?

– Jā, ātrgaitas internets būs visā valsts teritorijā, bet līdz 2017. gadam daudz kas var neparedzami mainīties. Svarīgākais, kā attīstīsies satura pakalpojumi, ar ko esošie tirgotāji vēl nav tikuši skaidrībā. Šodienas biznesa vidē vēl strādā pēc vecajiem modeļiem. Pašlaik notiek taustīšanās, jo esam pārejas periodā uz digitālo eksploziju, kas var pavērsties dažādos virzienos.

Mobilo datu pārraidē Latvija ir Eiropas avangardā. Mums ir efektīva investīciju izmantošana, un mūsu tīkls ir diezgan noslogots. Skandināvijas valstīs 4G tīkls darbojas jau piecus gadus, bet tīkls joprojām ir pustukšs. Labi ja trešā daļa ir noslogota. Tā ir arī lielākajā daļā Eiropas valstu. Kāpēc būvēt tīklu, ja to neizmanto? Kāpēc pirkt automašīnu un turēt to garāžā? Sakaru jomā paaudzes mainās ik pa desmit gadiem. Deviņdesmitajos sākās GSM, ap gadsimtu miju parādījās UMTS (3G) un 2009. gadā – 4G. Pēc pieciem gadiem būs jau piektā paaudze, bet liela daļa operatoru vēl pilnībā neizmanto esošās tehnoloģiskās iespējas.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+