Mobilā versija
Brīdinājums +2.5°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
2. decembris, 2015
Drukāt

Ilze Kuzmina: Skolotāju streikā ­krējumu nosmeļ populisti

Foto: LETAFoto: LETA

Tāpat kā katrā lielākā notikumā arī skolotāju streikā ir ieguvēji un zaudētāji. Kā vislielākie vinnētāji var justies populistiski pašvaldību vadītāji, kuri notikušo izmanto savas popularitātes celšanai, solot glābt pedagogus. Rīgas mērs Nils Ušakovs tīmeklī paziņojis: “Ja valdība neņems vērā streikojošo pedagogu prasības, tad Rīgas dome pati sāks risināt mūsu pedagogu problēmas un pirmām kārtām bērnudārzos.” Viņš izliekas aizmirsis, ka bērnudārza audzinātāju finansiālo problēmu risināšana ir tiešs pašvaldības pienākums, un Ušakova kungam, kā arī viņa kolēģiem citās pašvaldībās, ir tiesības šiem pedagogiem maksāt tik lielas algas, cik vien ļauj pašvaldības budžets. “Dāsnā” Ušakova vadītajā pilsētā bērnudārzu audzinātājas pelna mazāk nekā citviet Rīgas reģionā. Jaunais skolotāju algošanas modelis paredz paaugstināt algu arī bērnudārza audzinātājām. Tieši tas ir bijis viens no klupšanas akmeņiem jaunā modeļa ceļā, jo pašvaldības iebilda pret šādu algas palielinājumu, ja tām pašām jāturpina algot audzinātājas. Vietējās varas naski cenšas atbildību par pirmsskolām pārbīdīt uz valsts pleciem, un tām tas daļēji izdodas, jo vismaz šajā mācību gadā valsts pretēji valdības iepriekš lemtajam turpinās līdzfinansēt privātos bērnudārzus.

Ieguvēja ir arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), faktiski tās jaunā vadība. Runā, ka izglītībā un zinātnē strādājošo vidū jau ilgāku laiku brieda neapmierinātība ar arodbiedrības darbu. Zinātnē un augstākajā izglītībā strādājošie jutās iepriekšējās LIZDA vadības aizmirsti, jo pārsvarā tika runāts par skolotāju problēmām. Savukārt skolotāji nejuta, ka viņu intereses tiktu aizstāvētas gana dedzīgi. Streiks ir parādījis LIZDAs vadības apņēmību cīnīties un gatavību rīkot skaļas akcijas.

Savukārt pašus skolotājus un citus nozarē strādājošos negribas pieskaitīt ne pie ieguvējiem, ne zaudētājiem. Visticamāk, streikam nebūs ietekmes uz valsts finansējuma sadali. To, ko LIZDA prasīja visskaļāk – vairāk naudas no valsts budžeta –, izglītības un zinātnes nozare nedabūs. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pieļāvusi, ka tiks pārskatīts jaunais skolotāju algošanas modelis. Taču, ja naudas būs tik, cik ir, un arī skolotāju skaits būtiski nemazināsies, visiem labs nebūs arī koriģēts modelis. Šobrīd ticams ir scenārijs, ka vismaz dažus gadus izglītības sistēma vēl turpinās dzīvot ar esošo skolu finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam”. LIZDA prasījusi, lai to uzlabo un jaunā modeļa ieviešanai paredzētos deviņus miljonus eiro novirza mazajām skolām. Taču valdībā nav atsaucības šai idejai. Kādā brīdī mazo lauku skolu skolotāji aizdomāsies: par ko gan streikojām, varbūt solītais jaunais modelis tomēr būtu mums izdevīgāks.

Arī valdības krišanas gadījumā algu modeļa maiņa vai uzlabošana tiks atlikta. Nenotiks izglītības sistēmas sakārtošana, ko arī prasīja streikojošie skolotāji. Var prognozēt, ka, topot jaunam Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal būs tā, ko katra valdību veidojošā partija būs gatava iemainīt pret kaut ko labāku.

Te nu esam nonākuši pie lielākajiem zaudētājiem – izglītības un valsts politikas veidotājiem. Sešpadsmit gadus skolotāji nebija streikojuši. Tik asi protestējot, pedagogi izglītības politikas veidotājiem ielikuši apaļu “cāli”. Skolotāji gaida, lai IZM atsauc jauno finansēšanas modeli, atzīstot kļūdas aprēķinos. Tā nebūtu pirmā reize, kad IZM resursi tērēti nozīmīgu reformu izstrādei un aprobācijai, bet beigās iznācis čiks un projekts nogrimis aizmirstībā.

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (6)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Stabilitāte noziedzībā

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka Latvijā noziedzības līmenis ir stabils, un pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, noziegumu skaits ir pat samazinājies. Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus ģenerālprokurors teicis jau agrāk. Tā, piemēram, prokuratūras gada pārskata sanāksmē 2014. gadā Ēriks Kalnmeiers, vērtējot datus par noziedzīgiem nodarījumiem (toreiz noziegumu skaits gada griezumā bija mazinājies), paudis uzskatu, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo “ir meli, lieli meli un statistika”, taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+