Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. maijs, 2013
Drukāt

Investīcijas laukos. Pasūtīti pētījumi, nevis noteikti rezultāti

Foto - LETAFoto - LETA

2013. gada 29. aprīlī “Latvijas Avīze” publicēja bijušā lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja J. Beļavnieka rakstu “Pētnieki vai pasūtījuma izpildītāji?”.


 

Pirmām kārtām pētījumā “Investīciju atdeves analīze Lauku attīstības programmas pasākumos” ir runa tieši par investīciju atbalstu. Un tas ir fakts, ka šajā periodā (2007. – 2013. g.) no visas lauku saimniecību projektiem piešķirtās sabiedriskās naudas 70% ir nonākuši tieši lielajās saimniecībās, 20% vidējās un tikai 10% – mazajās. Savukārt nodarbināto skaits sadalās krasi pretēji: 85% no lauksaimniecībā iesaistītajiem cilvēkiem darbojas mazajās saimniecībās, 9% vidējās un tikai 6% – lielajās (CSP skaitīšanas dati). Vidējie ienākumi šajās grupās atšķiras vairākas reizes, protams, par labu lielajām. Turklāt ar atbalsta palīdzību lielās saimniecības ir no jauna uzcēlušas vai rekonstruējušas ievērojamu daļu no ēkām, nozīmīgi atjaunojušas tehniku, savukārt mazajās saimniecībās šie rādītāji ir ievērojami sliktāki (konkrēti dati atrodami pētījumā).

Tad kuras saimniecības būtu šādā situācijā prioritāri jāatbalsta, lai sasniegtu Latvijas lauku attīstības programmā definēto stratēģisko virsmērķi – “Pārticis cilvēks ilgtspējīgi attīstītos Latvijas laukos”? Lai cilvēki, īpaši jaunieši, būtu ieinteresēti palikt laukos? Lai arī mazajām saimniecībām radītu iespēju attīstīt ražošanu tiktāl, lai tajās ar darbu varētu gūt pietiekamu iztiku – gan lauksaimniecības nozarē, gan ārpus tās?

Protams, katrai mazai saimniecībai nav vajadzīga visa tehnika, tādēļ arī mēs iesakām tām dažādus atbalsta pasākumus.

Daļa no šīm saimniecībām ir sekmīgi veikušas ieguldījumus un palielinājušas savus ražošanas apjomus, saņemot pavisam niecīgu (salīdzinot ar lielsaimnieku simtiem tūkstošiem) atbalstu – 1500 eiro ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas. Tādēļ nav saprotams, no kurienes Beļavnieka kungam ir informācija par it kā 18 254 atbalstītām saimniecībām?

Jaunākie Lauku atbalsta dienesta dati rāda, ka daļēji naturālo saimniecību atbalstam izmaksāti vien 5,7 milj. latu, atbalstot 1344 saimniecības (cik % tas ir no visām?).

Tāpat arī autora minētie skaitļi par vidējo atbalsta summu uz hektāru nav korekts interpretējums, jo tur ierēķinātas tikai modernizācijas pasākumā atbalstītās saimniecības, taču nav ņemts vērā, ka starp lielajām saimniecībām šajā periodā tādu ir 88%, bet starp mazajām – 1%…

Tādēļ gribētu ieteikt pašam Beļavnieka kungam ievērot savus vārdus – “ar skaitļiem nevajadzētu manipulēt”, jo izskatās, ka viņa rakstā ir darīts tieši tas.

Mēs piekrītam Beļavnieka kunga rakstītajam, ka “saimniecības varētu izmantot maksas pakalpojumus, ja lauku apvidos darbotos t. s. mašīnu ringi, pašvaldību uzņēmumi vai pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības”. LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļa savos ziņojumos vairākkārt uzsvērusi lauksaimniecības pakalpojumu tirgus attīstības nepieciešamību laukos.

Mēs savā darbībā esam orientēti, lai maksimāli sadzirdētu pašus lauksaimniekus, esam veikuši vairākas aptaujas un arī šogad to plānojam darīt, tādēļ aicinām lauksaimniekus būt atsaucīgiem. Protams, tas ir katra paša ziņā, taču mūsu pienākums ir parādīt situāciju tādu, kāda tā ir. Brīdināt par draudiem. Politikas lēmumu pieņemšana jau ir citu rokās. Mēs esam atvērti sadarbībai ar visiem lauksaimniekiem, taču nevaram kļūt par kāda interešu aizstāvi.

Var saprast Beļavnieka kunga emocijas šajā jautājumā, jo viņš pārstāv lielsaimnieku organizāciju, kas šajā jautājumā ir tieši ieinteresēta atšķirībā no LVAEI pētniekiem, kuriem nav nekādas materiālās ieinteresētības, jo tiek pasūtīti pētījumi, nevis iepriekš noteikti rezultāti.

Tādēļ labāk, lai uzņēmēji nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet zinātnisko pētniecību lai atstāj pētniekiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+