Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. maijs, 2012
Drukāt

Itālijā uz pusi samazina valsts finansējumu politiskajām partijām


italijaspartijas_epa_10

Itālijas parlamenta apakšpalāta šonedēļ nobalsoja par politiskajām partijām pienākošos vēlēšanu kompensāciju apjoma samazināšanu uz pusi, tomēr vairākums nevēlējās pilnībā atteikties no valsts finansējuma partijām.


 

Šķiež dzīvokļiem un diplomiem

Sabiedrības un arī parlamenta diskusijas par to, vai partijām jāsaņem valsts nauda un ar kādiem noteikumiem, bija atsākušās līdz ar beidzamo mēnešu skandāliem par valsts finansējuma nonākšanu politiķu un viņu tuvinieku kabatās. Kopš marta šāds skandāls ir saviļņojis vairākuma partiju “Ziemeļu līga”, no kuras kases 18 miljoni eiro tikuši izmantoti bijušā līdera Umberto Bosi un viņa abu dēlu personīgajām vajadzībām – dzīvokļu iegādei un remontam, ārvalstu izglītības diplomu iegādei, benzīna un restorānu apmaksai. Vienlaikus turpinās izmeklēšana par simtiem tūkstošu eiro, kas noplūdināti no partijas “Margherita” kases .

 

Maksā par katru balsi

Šobrīd Itālijas partijas no valsts saņem tā saukto vēlēšanu izdevumu kompensāciju, kuras saņemšanai tomēr nav nepieciešams pierādīt reālo izdevumu apjomu, jo aprēķins tiek veikts pēc principa – 2,97 eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi, un iegūtā summa tiek izmaksāta reizi gadā līdz pat nākamajām vēlēšanām. Šī sistēma tika ieviesta pēc 1993. gada referenduma, kurā 90,8 procenti Itālijas iedzīvotāju nobalsoja par 1974. gadā ieviestā valsts finansējuma atcelšanu politiskajām partijām. Pēc tautas prasības parlaments atcēla valsts dotācijas partijām, taču tā vietā ieviesa minēto kompensāciju.

2010. gadā kompensācijas apjoms bija 4,53 eiro par balsi, un valsts partijām kopā izmaksāja 289,8 miljonus. Pēc tam kompensācijas apjoms tika samazināts līdz 2,97 eiro par balsi, un kopsummā sasniedza 189,2 miljonus gadā.

 

Krīzes spiests, parlaments ir nolēmis šo summu vēl samazināt, taču kompensācijas saņemšanas kārtību nav paredzēts būtiski mainīt, tikai ieviest dažas papildu atskaites, kaut arī skandāli ir parādījuši, ka ne vienmēr piešķirtā nauda tiek izmantota partijas vajadzībām.

 

Turklāt statistikas dati jau gadiem parāda milzu atšķirību starp reāli pirmsvēlēšanu kampaņā iztērētajiem līdzekļiem un valsts kompensāciju. Piemēram, 2008. gada parlamenta vēlēšanām partijas ir varējušas dokumentāli pierādīt kopējos tēriņus par 110,1 miljonu eiro, bet piešķirto kompensāciju kopsumma pēc šīm vēlēšanām ir 503 miljoni eiro. Iepriekšējās vēlēšanās starpība bijusi līdzīga – partijas iztērējušas 122,8 miljonus eiro, bet iekasējušas 499,6 miljonus. Kopš 1994. gada valsts ir izmaksājusi partijām vēlēšanu kompensācijās par 1,67 miljardiem vairāk, nekā tās reāli iztērējušas.

 

“Vienkāršo” 
itāliešu viedoklis

Marija Marčela Mellis no Turīnas uzsakta: “Problēma ir izdevumu kompensācijas interpretācijā. Ja reiz tā ir izdevumu atmaksa, tad vajadzētu ievērot principu – cik esi iztērējis un vari pierādīt ar dokumentiem, tik arī saņemsi. Bet politiķi, redz, atraduši izeju (tik un tik par katru balsi), lai apietu tautas vēlmes. Un sanāk, ka partija iztērē desmit, bet saņem simtu!”

Franko no Boloņas saka: “Vajadzētu atcelt visus valsts finansējumus. Politiķiem ir pārāk laba dzīve, lai iet pasvīst arī viņi!”

Arī Karmelo no Romas ir sašutis: “Lai mudinātu iedzīvotājus maksāt nodokļus, valdība ir pasūtījusi televīzijas reklāmu, kurā teikts, ka nodokļu nemaksātājs ir sabiedrības parazīts. Bet vai īstenie parazīti nav paši politiķi, kuri padarījuši Itāliju par valsti ar lielāko ārējo parādu pasaulē, par milzīgu tārpu barotavu, kur valda korupcija, savu radu un draugu “pabīdīšana” un pārējo izsūkšana?”

 

Kā ir citās valstīs?

Demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts (Institute for Democracy and Electoral Assistance – IDEA) ir apkopojis datus par partiju finansējumu visā pasaulē. Pavisam ir 55 valstis, kurās nav paredzēts nekādu veidu valsts finansējums partijām. No šīm valstīm tikai piecas atrodas Eiropā – Šveice, Malta, Andora, Baltkrievija un Ukraina.

 

96 pasaules valstīs jeb 44% no visām valstīm ir paredzētas valsts dotācijas, kas pilnīgi vai daļēji sedz partiju izdevumus. 57 valstīs ir paredzēta vēlēšanu izdevumu kompensācija.

 

Francijai partiju finansiālais atbalsts kopumā izmaksā 160,3 miljonus eiro gadā, kas ietver gan pirmsvēlēšanu kampaņas izmaksu kompensāciju, gan dotācijas partijām, kas pārstāvētas parlamentā. Vācija pērn partiju uzturēšanai iztērējusi 130,3 miljonus. Finansējums tiek piešķirts proporcionāli vēlēšanās iegūtajām balsīm un kopumā nedrīkst pārsniegt 133 miljonus eiro.

Spānijā partijas saņem piecu dažādu veidu pabalstus un kompensācijas, kam kopumā valsts tērē 131 miljonu eiro. Lielbritānijā partijas tiek atbalstītas galvenokārt netieši – nodrošinot TV un radio raidlaiku un atvieglojumus parlamentāriešiem. Opozīcijas partijas saņem dotācijas 9,4 miljonu eiro kopsummā administratīvo izdevumu segšanai. Vairākuma partijas tiek finansētas tikai no biedru naudām un ziedojumiem, kaut gan beidzamajā laikā partijas izjūt līdzekļu trūkumu un spriež par valsts dotāciju nepieciešamību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+