Latvijā
Politika

Izmeklēšanas parodija. Valsts sagrābšanu īsteno “pilna cikla sistēma”28

Ingunas Sudrabas vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto galaziņojumu deputāti kritizēja bez žēlastības, bet nesaņēmās pat simboliski atstādināt viņu no komisijas vadības. Foto: Timurs Subhankulovs

Šīs nedēļas Saeimas sēde bija viena no tām neveiklajām izrādēm, kas sniedz atbildi uz jautājumu, kādēļ mūsu parlamenta prestižs sabiedrībā ir tik zems. Inguna Sudraba neveikli centās tēlot, ka viņas vadītās parlamentārās izmeklēšanas galaziņojums ir nopietna darba rezultāts. Citi deputāti tikpat neveikli to kritizēja un centīgi simulēja mēģinājumus Sudrabu atstādināt. Visu to papildināja deputātu “pazušana” no zāles izšķirīgajos brīžos un tehniskas ķibeles pirms balsojumiem.

Sudrabas stāstījums no Saeimas tribīnes par komisijas paveikto darbu bija tikpat neizteiksmīgs kā iepriekš jau aprakstītais galaziņojums. Nekādi konkrēti vārdi vai priekšlikumi neizskanēja, tā vietā komisijas vadītāja žēlojās par kaut kādu “pilna cikla sistēmu, kas aizstāv savējos un strādā, lai panāktu sev vajadzīgo rezultātu”. Šīs sistēmas priekšā cenšoties izkalpoties “viens centīgāks pilsonis par otru”, bet pretkorupcijas iestādes esot tikai nevarīgs “zobratiņš” šīs “pilna cikla sistēmas” priekšā. Nekādi konkrēti atklājumi vai ierosinājumi, ko būtu sasniegusi viņas komisija, no Sudrabas puses neizskanēja.

Dokumentu lamā, autori saudzē

Tādēļ no vienas puses var saprast deputātus, kuri “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumam un tās darbam kopumā debatēs veltīja tādus epitetus kā “vispārīgs”, “nepilnīgs”, “bezvērtīgs”, “diletantisks”, “nulle komats štrunts”. Pat vairāki izmeklēšanas komisijas locekļi (Ritvars Jansons, Andrejs Judins un Mārtiņš Šics) galaziņojumam pievienojuši savus atšķirīgos viedokļus, kuros pilnībā vai daļēji norobežojas no komisijas sagatavotā dokumenta. Tomēr vienlaikus tautas kalpi jau otro reizi nesaņēmās kaut simboliski atstādināt Sudrabu no komisijas vadības.

Pirmoreiz šādu lēmumu deputāti mēģināja pieņemt jau pagājušās nedēļas sēdē. Toreiz Sudrabas atstādināšanu piedāvāja Nacionālās apvienības (NA) un “Vienotības” frakciju pārstāvji. Taču, kā vēlāk izrādījās, daži nacionāļi sīvajā balsojumā Sudrabu pasargājuši no amata zaudēšanas, pēkšņi “pazūdot” no sēdei reģistrēto deputātu skaita. Proti, deputāti Imants Parādnieks, Kārlis Krēsliņš un Aleksandrs Kiršteins izņēma savas reģistrācijas kartītes, ļaujot balsojuma rezultātam noslēgties par labu Sudrabas palikšanai amatā.

“Mēs jau pašā sākumā balsojām pret viņas iekļaušanu komisijā, mūsu pārstāvis komisijā Ritvars Jansons balsoja pret viņu kā vadītāju. Komisijas vadītājas atsaukšana brīdī, kad galaziņojums jau gatavs, būtu tikai simbolisks balsojums, kas neko nenozīmētu. Drīzāk tas šķita kā atsevišķu deputātu organizēts šovs, tādēļ vairāki mūsu frakcijas pārstāvji izvēlējās tajā nepiedalīties,” savu kolēģu rīcību skaidro NA frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš pats pagājušās nedēļas sēdē nepiedalījās, jo atradās neapmaksātā atvaļinājumā. Lūgts komentēt, vai, viņaprāt, slēpšanās, izņemot reģistrācijas kartītes, ir tautas priekšstāvja cienīga rīcība, Dzintars atbildēja: “Par motīviem jājautā katram kolēģim pašam. Es katrā ziņā tā nerīkotos.”

Negadījums vai apzināta norobežošanās

Sēdes starplaikā lūdzu NA pārstāvjiem, kuri pirms nedēļas nosargāja Sudrabas palikšanu amatā, paskaidrot, kādēļ viņi izvēlējušies šādu rīcības formu.

Imants Parādnieks: “Mēs frakcijā esam vienisprātis, ka Sudrabai šajā komisijā nebija jābūt. Taču mainīt vadītāju brīdī, kad komisija darbu noslēgusi un galaziņojums sagatavots, būtu muļķīgi, jo tad citam būtu jāuzņemas atbildība par iepriekšējā vadītāja sagatavoto galaziņojumu. Šī atcelšana bija Judina inscenēts politisks farss. Mums nebija obligāts balsojums un es jau frakcijas sēdē pateicu, ka nevēlos piedalīties politiskā farsā un jautāju frakcijas vadībai, vai drīkstu no tā norobežoties, izņemot kartīti. Neviens neiebilda.”

Kārlis Krēsliņš: “Deputāti sēdes laikā var iziet dažādās darīšanās, piemēram, parunāties ar žurnālistiem vai kolēģiem. Ja atmiņa neviļ, man tieši tobrīd piezvanīja Gaidis Zeibots , kurš nevarot sazvanīt deputātu Juri Vectirānu. Tādēļ es izņēmu savu kartīti un ar visu telefonu aizgāju pie Vectirāna. Domāju, varbūt varēšu apsēsties blakus un turpat nobalsot, bet tur visas vietas bija aizņemtas un nevarēju nobalsot. Tas bija vienkārši negadījums, ka tā sanāca.”

Aleksandrs Kiršteins: “Pirmkārt, mums nebija frakcijas balsojums. Otrkārt, tās ir manas deputāta tiesības – es varu izņemt kartiņu un staigāt, kur gribu. Treškārt – Sudraba bija mana kolēģe Budžeta komisijā un šķita nekorekti tā rīkoties. Nav nekādas nozīmes, kurš nolasa galaziņojumu. Tas tāpat ir nekam nederīgs.”

Attapušies, ka viņu “paslēpes” pamanītas un vēlētājiem tāda gļēva rīcība var nepatikt, NA nāca klajā ar mēģinājumu sasmelt izlieto – piedāvāja Saeimai atkārtoti lemt par Sudrabas atstādināšanu. Un šī reize bija tikpat nesmuka kā otra. NA frakcijai šoreiz izdevās nodrošināt disciplīnu, bet no sēdes tieši uz balsojuma laiku “pazuda” kādreizējie Sudrabas frakcijas kolēģi Arvīds Platpers un Silvija Šimfa.

Savukārt “Vienotības” frakciju pārstāvošie Inesis Boķis un Viktors Valainis, kuri ar vienu kāju jau pārcēlušies uz ZZS, balsojumā atturējās. Tādējādi Sudraba jau otro reizi noturējās komisijas vadībā.
Lai turpmāk šādas “paslēpes” Saeimā būtu grūtāk īstenojamas, deputāts Edvards Smiltēns iesniedza prezidijā priekšlikumu papildināt balsošanas tabulās iekļaujamo informāciju, uzrādot tajā arī nereģistrētos deputātus. Pašlaik šajās tabulās redzami tikai tie parlamentārieši, kuri piedalījušies balsojumā, spiežot pogu “par”, “pret”, “atturos”, kā arī tie, kuri nav spieduši pogas, bet reģistrējušies sēdei ar balsošanas kartēm.

LA.lv