AFP/LETA

Izmeklētāji aicina pārskatīt bijušā ANO ģenerālsekretāra nāves apstākļus 0

Izmeklētāji pirmdien aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) izmeklēt bijušā ANO ģenerālsekretāra zviedru diplomāta Dāga Hammarskjolda nāvi 1961.gadā, norādot, ka ir “pārliecinoši pierādījumi”, ka viņa lidmašīna tika notriekta.

Reklāma
Reklāma

 

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas 139
Lasīt citas ziņas

Izmeklētāji  aicināja ASV Nacionālo Drošības aģentūru (NSA) izsniegt pilotu sarunu ierakstus, lai apstiprinātu, vai noalgots iznīcinātājs varēja notriekt lidmašīnu.

ANO otrais ģenerālsekretārs Hammarskjolds, kas amatā tika ievēlēts 1953.gadā, mira mīklainos apstākļos 1961.gada septembrī, kad miera misijā devās uz jaundibināto Kongo, bet viņa lidmašīna avarēja neilgi pirms nolaišanās Ndolas lidostā Zambijā, kas tolaik bija Ziemeļrodēzija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar dabas resursiem bagātā Katangas province tolaik cīnījās par atdalīšanos no Kongo, ko atbalstīja arī Rietumi, kam reģionā bija komerciālas intereses.

“Ir pārliecinoši pierādījumi, ka lidmašīna kļuva par kāda uzbrukuma vai draudu objektu, kad tā riņķoja, lai nolaistos Ndolā,” lasāms 61 lappusi garajā ziņojumā, ko Hāgā publicēja privāti izveidota komisija, ko veido augsta ranga starptautiski tiesneši un diplomāti.

Lidmašīnas “DC-6”, kas pazīstama ar nosaukumu “Albertina”, avārijā pie Ndolas mira Hammarskjolds un vēl 14 cilvēki. Vienīgais avārijā izdzīvojušais mira dažas dienas vēlāk.

Komisija atsaucās uz jaunu liecinieku teikto, kas apgalvoja, ka ir redzējis otru lidmašīnu, kas naktī pirms nepilniem 52 gadiem šāva uz “Albertina”. Divi liecinieki stāstīja, ka tajā naktī Ndolas debesīs bija divas lidmašīnas, no kurām lielākā bija liesmās.

Komisijas vadītājs britu tiesnesis sers Stīvens Sedlijs norādīja, ka ir pietiekami liels pamats, lai ANO atsāktu izmeklēšanu, bet viņš atzina, ka pirms tam ir nepieciešams noklausīties pilotu kabīnes vai radio sakaru sarunu ierakstus, kurus, kā uzskatāms, 1961.gadā ierakstīja NSA.

Līdz šim gan NSA ir atteikusies atklāt sarunu ierakstus, sakot, ka tiek ir “augstākās slepenības”. Komisija norādīja, ka nav pamata uz šiem dokumentiem neattiecināt nosacījumu par 50 gadu ilgu noslepenošanu.

Komisija aicināja ANO neatsākt plašu un detalizētu izmeklēšanu, bet sākotnēji galveno uzmanību pievērst NSA pieejamo materiālu iegūšanai un izskatīšanai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.